Traģiskais notikums Dobelē, kur pēc vecāku nāves (iespējams, no narkotisko vielu pārdozēšanas) badā nomira zīdainis un trīs mazi bērni aptuveni nedēļu cieta badu, esot vienā dzīvoklī ar mirušajiem vecākiem, uzjundījis jautājumus par pašvaldību sociālo dienestu un tiesībsargājošo iestāžu darbu.
Sociālo dienestu darbam jau pērn pievērsta uzmanība
Iespējas pilnveidot dažādu dienestu sadarbību nākamnedēļ ieplānots pārrunāt Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas tikšanās reizē, Latvijas Radio sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte: „Viens ir uzlabot tīklojumu, veidot formālo bāzi, kā sadarbojas. Lai gan arī šobrīd gan Bērnu tiesību likumā paredzēts, kā darboties - gan Bāriņtiesu likumā bāriņtiesas rīcība, gan policijai. It kā jau tas normatīvais regulējums ir, bet kaut kas klibo. Es tiešām domāju, ka ir nepieciešams analizēt uz šo traģisko gadījumu bāzes, kas tur nav nostrādājis.”
Rudzīte stāsta, ka tikšanās ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāju Ilonu Kronbergu, kura, nesen stājoties amatā, īpaši akcentēja nepieciešamību uzlabot dažādu dienestu sadarbību, ieplānota jau pirms traģēdijas Dobelē.
Viņa vēl piebilst, ka jau pērn sociālo dienestu darba uzlabošanai pievērsta pastiprināta uzmanība:
„Nenoliedzami, arī mēs iepriekšējā gadā esam rīkojuši gan videokonferences, gan runājuši par sociālo darbu vardarbības gadījumos - kā to atpazīt, gan kā vispār rīkoties. Bet, nenoliedzami, vienmēr ir gan šī te sadarbība, gan speciālistu izglītošana.”
Dobeles mērs: Atbildīgos dienestus vainot nevajadzētu
Analizēt to, vai iespējams uzlabot atbildīgo dienestu darbu, sola arī Dobeles pašvaldības vadītājs Andrejs Spridzāns: „Mēs analizēsim, skatīsimies, kādas varētu būt iespējas ātrāk uztvert, saprast kaut ko. Protams, te ir jautājums par sadarbību starp institūcijām, ne visa informācija ir pašvaldībai.”
Tomēr, viņaprāt, vainot notikušajā atbildīgos dienestus nevajadzētu.
Tā vietā esot vairāk jārunā par katra cilvēka individuālo atbildību: „Es domāju, ka mums kā sabiedrībai ir ļoti jārunā par personisku vecāku atbildību pret bērniem, pret ģimeni. Un vispār visās jomās ir ļoti jāpersonificē atbildība. Tiem, kas dzīvo normālu dzīvi, ir nesaprotamā dzīve, kuru mēs varam ietekmēt vai nevaram. Izslēgt pilnībā, ka nekad tādi gadījumi neatkārtoties vai nebūs…Man tomēr jāsaka, ka, ja nepaaugstinās šo personisko atbildību jebkura veida ģimenēs, mēs neizvairīsimies.”
Jautājums par dienestu un kaimiņu atbildību
Jau pirmajā dienā, kad izskanēja pirmās ziņas par Dobeles traģēdiju un tajā iesaistīto ģimeni, atklājās krasi atšķirīgs vērtējums no Valsts policijas puses un vietējās pašvaldības puses „Arī pētot šo ģimeni, protams, ģimene ir nelabvēlīga. Faktiski arī policija piemērojusi iepriekš nošķiršanu attiecībā uz ģimenes vīrieti,” preses konferencē sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Pieminētais notikums bija salīdzinoši nesen, septembrī – četru bērnu tēvu ar tiesas nolēmumu nošķīra no ģimenes pēc incidenta, kurā, pēc policijas teiktā, bija vardarbība. „Tur viņiem bija tāds ģimenes konflikts, to mēs zinām, bet es nezinu, vai es varu (jums) tā teikt. Bet katrā ģimenē tāds ir.”
Dobeles novada domes sociālā dienesta pārstāve Inese Goldberga saka, ka ziņas bija tikai par epizodi, nevis ilgstošu vardarbību. Ne Valsts policija, ne sociālais dienests par šo ģimeni nesniedza nekādu informāciju vietējai bāriņtiesai. Sociālā dienesta raksturojums par ģimeni skan šādi: „Zema riska ģimene, jo māte ļoti rūpējās par bērniem”.
„Ģimene saņēma materiālo atbalstu no pašvaldības, arī palīdzēja bērnu mātei apgūt sociālās prasmes un bērnu aprūpes prasmes, kas trūka, izgāja dažādas nodarbības, bērnus veda uz bērnudārzu. Dzīvesvietu sociālais dienests apsekojis regulāri,” stāsta Goldberga.
Sociālajam dienestam nebija nekādu ziņu, ka ģimenē varētu būt narkotiku problēmas, kas arī, visticamāk, bija cēlonis abu vecāku nāvei un tai sekojošajai nākamajai nelaimei – zīdaiņa nāvei no bada un pārējo dzīvo trīs bērnu veselības smagajām problēmām, nedēļu uzturoties dzīvoklī līdzās mirušiem tuvākajiem cilvēkiem pie atvērta loga. Bērnu tēva atkarība no narkotiskajām vielām nebija nekāds noslēpums ne viņa sievasmātei, kas to tagad stāstīja policijai un Latvijas Radio, ne arī ģimenei blakus dzīvoklī dzīvojošajai kaimiņienei, kura vēl pirms Ziemassvētkiem redzējusi viņu neadekvātā stāvoklī.
Te jautājums par līdzās esošo cilvēku izpratni par riskiem un atbildību, ja viņi neziņoja dienestiem, un - vai ar šiem līdzās esošajiem cilvēkiem arī runāja dienestu darbinieki pirms notika nelaime.
Dobeles traģēdija signalizē par nopietnām iestāžu sadarbības problēmām
Var secināt, ka Dobelē dzīvojošā četru bērnu ģimene, precīzāk, abi vecāki, ir bijuši vairāku institūciju redzeslokā vēl pavisam nesenā pagātnē, taču, tēlaini izskatoties, – dienestu rīcībā esošās ziņas ir dažādos griezumos, un atbildīgie dienesti, iespējams, nav spējuši salikt kopainu. Par to, ka šī nelaime signalizē par starpinstitūciju sadarbības problēmām, norāda arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga: „Ja mēs raugāmies, cik tie gadījumi katru gadu ir, viņi ir divi, dažkārt pat trīs. Bet viens līdzīgs gadījums katru gadu ir noteikti, un mēs varam runāt par sistēmu, kurā starpinstitūciju sadarbība, kas ir noteikta Bērnu aizsardzības likumā, īsti mums nestrādā. Notiks priekšlikumu formēšana par to, kas mums būtu jādara, lai dotu tiesisko ietvaru konkrētām rīcībām.”
Latvijas Radio lūdza institūciju sadarbības problēmas komentēt Valsts probācijas dienesta priekšniekam Mihailam Papsujevičam, kas savā darbā lielu uzmanību pievērš starpinstitucionālajai sadarbībai: „Tad, kad notiek traģiskas situācijas, kāda pašlaik arī notikusi Dobelē, bieži vien tiek runāts par to, ka problēmas ir likumā un ir jāpilnveido likums, kas nenoliedzami atsevišķos gadījumos arī var būt. Katrā šajā gadījumā būtu jāizanalizē rūpīgi, ko katra institūcija darīja.”
Iestādes cer, ka šis gadījums būs mācība
un tam sekojošās pārbaudes gan bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, gan Labklājības ministrijā rosinās izmaiņas sistēmā un ka turpmāk iestādes apmainīsies ar informāciju, lai izslēgtu riskus un sargātu bērnus.
