No saimniecības nosaukuma ''Lejas Strazdi'' arī cēlies ciema nosaukums. Dobeles pagasta pārvaldniece Dace Škorņika stāsta, ka saimniecības platība pārsniedza 109 hektārus, no kuriem liela daļa bija lauksaimniecības zeme. Arī parkā, kur stādīti ozoli, bijusi viņu zeme.
Skolēni kopīgi lasīja zīles, veda uz skolu, stādīja un ar interesi vēroja, kas sanāks. "Jā bija diezgan interesanti," saka vidusskolniece Sindija.
No ozolzīļu lasīšanas līdz brīdim, kad zemē iegulst stādiņš, ir pagājuši trīs gadi. Vēl daudz gadu desmitu paies, līdz tas kļūs par varenu ozolu, bet gan skolotāji, gan skolēni uzskata, ka ieguvums no šāda darba ir krietni lielāks nekā no ierastās atkritumu vākšanas.
Vidusskolas audzēknis Ēriks saka, ka pašam vairāk gribējies piedalīties un bijis interesanti kaut ko izdarīt kopīgi. Viņš nešaubās, ka atbrauks arī apskatīties, kā ozoli aug, jo no Dobeles tas nav tālu.
Dobeles 1.vidusskolas direktora pienākumu izpildītājs Egils Reinšmits piebilst, ka pats tāpat kā lielāka daļa latviešu ir nācis no laukiem un arī koki viņam ir tuvi. "Tāpēc es to ar prieku atbalstu," pozitīvi noskaņots ir direktors. "Jo mums Latvija būs zaļāka, jo paši mēs līdz ar to zaļumu tādi labsirdīgāki un labāki kļūstam."
Lielā talka šogad notika jau desmito reizi. Tās idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, kura vēlas, lai Latvija kļūt par zaļāko un tīrāko valsti visā Baltijas reģionā.
