Panorāma

Rīgas Domei aizdomīgie iepirkumi

Panorāma

LM grib atcelt sociālo iemaksu “griestus”

Dobeles skolā – bērnu spējām pielāgots mācību modelis

Dobeles skolā – bērnu spējām pielāgots mācību modelis

Skolēniem jāpielāgojas izglītības sistēmai vai tomēr otrādi – izglītības modelim jākalpo bērnu vajadzībām? Vairākas skolas Latvijā mācību procesu iekārtojušas tā, lai tas iespējami vairāk atbilstu katra skolēna mācīšanās spējām un ātrumam.

Dobeles Valsts ģimnāzija. Nākamajā stundā šie bērni nesatiksies tādā pašā sastāvā, kā iznākot no šīs klases. Princips vienkāršs – piemēram, visām 8. klasēm vienlaikus notiek matemātika. Skolēni stundu apmeklē nevis savas oficiālās klases ietvaros, bet gan visu paralēlklašu bērni sadalās grupās atkarībā no zināšanām konkrētajā priekšmetā un mācīšanās ātruma.

"Man krievu valoda tik labi nepadodas un tad krievu valodu apgūstu pamatīgāk," stāsta Dobeles Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieks Jānis Oskars Darčiks. "Arī grupa ir mazāka, vieglāk sastrādāties ar skolotāju, nav jāskrien līdzi ātrajiem, ja tik labi nesaprot, turpretim pirmais līmenis var doties uz priekšu, negaidot citus, tādējādi iemācoties vairāk."

Pamatskolas klasēm šādi dala latviešu valodu un matemātiku, vidusskolēniem - matemātiku, angļu valodu un otro svešvalodu. Nekāda apcelšana par būšanu zemākā līmenī starp skolēniem nenotiek, apgalvo jaunieši. Turklāt mācības konkrētā līmenī nav iekaltas akmenī.

"Es sākumā biju zemākajā līmenī matemātikā. Tad skolotāja un arī es pati sapratu, ka man tomēr vajag augstāku līmeni. Es aizgāju uz to pirmo līmeni. Sākumā, protams, bija grūtāk, bet pēc tam tas ir kā stimuls, ka tev ir vairāk jāmācās, ka tev ir jātiek līdzi tiem augstākajiem, labākajiem," stāsta Dobeles Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniece Paula Mangule.

Matemātikas skolotāja Aiva Rituma uzskata – vairāk nekā desmit gados, kopš idejas ieviešanas, sasniegtie rezultāti ir labi. Viņa min piemēru ar devītajām klasēm.

"Man bija trešais līmenis, bet eksāmenu divi no trešā līmeņa uzrakstīja uz 10 ballēm. Un arī pārbaudes darbus mēs dodam diezgan līdzvērtīgi, un nav tā, ka tanī [zemākajā] līmenī tev rezultāts ir sliktāks. Vienkārši tie skolēni, kas strādā pirmajā grupā, dara ātrāk, viņiem nemāca vielu papildus vairāk klāt, bet viņiem ir tā iespēja vairāk pavingrināties," skaidro Rituma.

Nekādu papildu finansējumu šāds stundu plānojums neprasa, bet mācību pārzinim gan tas ir  izaicinājums.

"Kombinācijas ir daudz dažādākas nekā tad, ja iet tikai viena klase attiecīgi uz vienu priekšmetu mācīties. Līdz ar to telpu plānošana, skolotāju noslogojums – tas patiešām ir mācību pārzinim ļoti, ļoti sarežģīts darbs," saka Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže, atzīstot, ka darbs ir noteikti tā vērts.

Dobeles Valsts ģimnāzijā uzrunātie skolotāji un skolēni uzskata, ka šī ir gana vērtīga pieredze, ko pārņemt arī citām skolām. Tādās pašās domās ir Rīgā strādājoša matemātikas skolotāja Austra Reihenova, kura jau ilgāku laiku strādā pie valsts līmeņa modeļa.

Austra Reihenova vēlas, lai Latvijas skolās bērnus mācību priekšmetos sadalītu grupās atkarībā no domāšanas ātruma – tā mācību process būtu iespējami atbilstošs katram skolēnam. Turklāt būt lēnajam domātājam nav nekas aizvainojošs. Viņa izmanto salīdzinājumu ar Dakaras ralliju.

"Ir tas pats trases garums, tie paši apstākļi. Brauc vieglās automašīnas, motocikli un smagās mašīnas. Kuras mašīnas mēs nosauksim par sliktākām? Neviens nepateiks. Visi pateiks, ka visi transporta līdzekļi ir ļoti labi. Un tieši tas pats ir ar bērna domāšanu veidu. Tātad lēnais, ātrais vai vidējais domātājs ir vienādi labi," uzskata Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotāja Austra Reihenova.

Pašas skolā un Izglītības ministrijā izstrādātais modelis gan vēl nav guvis plašu atbalstu. Tikmēr ideju jau pašu spēkiem īsteno ne tikai Dobelē, bet arī citās skolās Latvijā, piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt