Dienas ziņas

Izraudzīti Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada balvas uzvarētāji

Dienas ziņas

Zemessargi trenē amfībiju apkalpes prasmes

Atklāj neskartu zemgaļu laika kultūrslāni

Dobeles pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni ar zemgaļu laika senlietām

Dobelē Livonijas ordeņa pilsdrupās atrasts neskarts kultūrslānis ar zemgaļu laika senlietām, informēja “RERE grupa”. Pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.

Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus. Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas.

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā tiek veikti arheoloģiskās izpētes darbi Livonijas ordeņa pilsdrupās Dobelē, uzsver atradumu nozīmīgumu.

“Seno zemgaļu pils atrašanās vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas šodien ir acīmredzamas.

Tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar arheoloģiskām metodēm veikt kultūrslāņa izpēti, kas izveidojies pilskalnā. Kultūrslānis šajos gadu simtos ir izveidojies vietām vismaz trīs metru biezumā. Mums bija zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19. gadsimta beigās bija veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu kultūrslāni ir tiešām brīnums,” norādīja vēsturnieks.

Atsedzot mūrus zem zemes, atrodot senlietas, mēs iegūstam jaunu informāciju par zemgaļu pretošanos krustnešu iebrukumiem un Dobeles Livonijas laika pils celtniecību. Senlietas nonāks Dobeles novadpētniecības muzejā, un labāk saglabājušies priekšmeti noteikti ar laiku tiks izstādīti apskatei pils muzeja ekspozīcijā.

Dobeles pilskalnā vēsturisku pārbūvju rezultātā, kad Kurzemes hercogistes laikā te tika izbūvēta 17. gs. kapela iepriekšējās Livonijas ordeņa konventa ēkas vietā, senākais kultūrslānis bija zudis, un atradumi bija datējami, sākot ar 16. gs. To arheologi secinājuši, izsmeļot būvgružus no kapelas pagrabiem līdz pamatzemei.

“Interesanti, ka atrastās zemgaļu senlietas zemē ir nokļuvušas tad, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas ordeņa laikā būvēti mūri. Vēstures literatūrā ir pieņemts uzskatīt, ka krustneši cēla mūra pili pēc 1335. gada.

Iespējams, ka vienlaicīgi mūra pilij blakus ir bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinājās arī zemgaļi.

Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā pagaidām mums nezināmā gadā 14. gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali,” skaidroja Andris Tomašūns.

Izskatās, ka ne visi zemgaļi pameta Dobeli pēc zemgaļu pils nopostīšanas 1289./1290. gadā. Varbūt 14. gs. notikušais ugunsgrēks toreiz nesen celtajā Livonijas ordeņa pilī ir saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem Lietuvas un Livonijas ordeņa sirojumu karagājienu laikā. Zināms, ka 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šai laikā notika uzbrukums arī Dobelei.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti