Krimūnu pagastā jau vēsturiski ir bijis daudz dziedātāju, dejotāju un teātra spēlētāju, kas savus talantus apliecina pašdarbības kolektīvos. Soli pa solim krimūnnieki meklējuši iespēju izveidot sev arī brīvdabas uzstāšanās vietu.
"Tur bija vecie siltumnīcas pamati, kad uztaisīja tādu paaugstinājumu kā estrādīti, un tad pamazām caur visādiem projektiem četru gadu garumā pa mazam posmiņam esam izveidojuši šo estrādi," teica Krimūnu tautas nama vadītāja Kristīne Girgensone.
Tagad ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu uzstāties alkstošie pagasta ļaudis ieguvuši unikālu būvi ar unikālu akustiku.
"Skanēja tā kā baznīcā. Akustika bija tāda... es nezinu, tā skaņa negāja iekšā telpā, bet nāca uz āru. Es domāju, ka mēs mierīgi iztiksim bez mikrofoniem," sprieda divu ansambļu vadītāja Astrīda Klāsone.
Estrādes konstrukcija veidota no līmētiem skuju koku dēļiem un apšūta ar finieri. Tādējādi Koksnes produktu pētniecības institūtam izdevies veiksmīgi savienot romantisku retro stila dizainu un inovatīvas tehnoloģijas.
"Mūsu eksperimentālajā rūpnīcā mēs varam pat līdz 32 metru garumam tādas konstrukcijas salīmēt. Te tas izaicinājums bija, ka katrs loks ir savādāks, jo pēc arhitekta ieceres bija jādabū tā apaļā forma," klāstīja Meža un koksnes produktu pētniecības institūta direktors Andrejs Domkins.
Institūta direktors skaidro, ka šāda tehnoloģija ir ne vien videi draudzīga, bet arī ilgtspējīga, un pašreiz jau tiek meklēti risinājumi, kā to izmantot tiltu būvniecībā.
"Faktiski tā ir nākotne. To arī Eiropā ir sapratuši, ka parādās aizvien vairāk lieli industriāli objekti no koka. Un ne tikai tāpēc, ka tas ir ekoloģisks, bet arī tāpēc, ka tā var ātrāk un lētāk uzbūvēt," noteica Domkins.
Estrādes, kas vietējos priecēšot vismaz viena cilvēka mūža garumā, būvniecība izmaksājusi nedaudz vairāk kā 97 000 eiro.
