Pēc pusotra gada pārtraukuma Dobeles kultūras namā atkal pulcējas dziesmu mīļi. Šoreiz, lai 75. dzimšanas dienā suminātu diriģentu Jāni Zirni, ko par savējo sauc gan dobelnieki, gan ogrēnieši, arī aucenieki un rīdzinieki. “Tie ir Jāņa kolektīvi, visi vienādi tuvi sirdij un mīļi. Un mēs nedalām ne kripatiņas, jo Jānis ir viens un mums visiem kopējs un mīļš,” saka Dobeles kultūras nama direktore Lelde Klusa.
Maestro jubilejas koncerts šoreiz ieraksta arī jaunu lappusi paša kultūras nama vēsturē, jo tas ir pirmais publiskais pasākums pēc remontdarbiem. Kopš 2017.gada decembra, kad telpās ienāca būvnieki, arhitekta Paula Kundziņa projektētais Latviešu biedrības nams, piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas. Vēsturiskā veidolā no jauna atdzimusi kādreizējā bufetes telpa un starpbrīžu zāle. Uzstādīti translācijas monitori, kā arī jauna gaismas un skaņu sistēma.
“Sajūtas ir brīnišķīgas, un ļoti liels paldies tiem, kuri šo jauko ēku renovējuši, jo, ienākot iekšā, varēja just, ka šeit ir pavisam cita elpa. Cita sajūta. Tāda mājīga, ļoti mājīga,” saka Dobeles pūtēju orķestra diriģents Ervīns Zandersons.
Vēsturiskajai latviešu biedrības nama ēkai jau padomju gados tika izbūvēts otrais stāvs, bet tagad tā ieguvusi vēl vienu piebūvi. Tajā trīs līmeņos izveidotas aktieru ģērbtuves un mazā zāle, kas lieti noderēšot gan mazākiem pasākumiem, gan mēģinājumiem.
“Krievu laikā bija, turējās, bet tāda spozme jau īsti nebija. Šajos laikos ir daudz izdarīts, un pēdējā šitā renovācija ir apjomīga, un papildinājums nācis klāt. Es domāju, ka Dobele ir stingri ieguvusi,” saka dobelnieks Imants Vējiņš.
Šogad vēsturiskajai ēkai aprit 80. gadskārta, un dobelnieki ap divus miljonus eiro vērto renovāciju sauc par dāvanu dzimšanas dienā.
