Dobeles korupcijas lietā lūdz apsūdzēt četras personas, tostarp amatpersonu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā sauktajā Dobeles korupcijas lietā lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu valsts amatpersonu par iespējamu kukuļa pieņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, divām fiziskām personām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas atbalstīšanu, savukārt pret vienu uzņēmēju – par iespējamu kukuļa nodošanu valsts amatpersonai juridisko personu interesēs.

Tāpat KNAB prokuratūrai rosinājis piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskajām personām, informēja KNAB.

KNAB informēja, ka birojs kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 15. jūlijā, balstoties uz aizdomām par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā, 320. panta pirmajā daļā un 195. panta pirmajā daļā, t.i., par iespējamu kukuļa nodošanu valsts amatpersonai, kukuļa pieņemšanu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Dobeles novada pašvaldības amatpersona, iespējams, pieņēma uzņēmēja doto kukuli kopumā 6 250 eiro apmērā, lai pašvaldības iepirkumos nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu divu juridisko personu interesēs.

Amatpersona pieņemto kukuli, izmantojot divu fizisku personu atbalstu, legalizēja iegādājoties dažādas preces personīgajām vajadzībām.

"Publisko iepirkumu sarunāšana konkrētu uzņēmumu interesēs ir nepieļaujama un nepaliek bez KNAB ievērības, jo korupcijas izskaušana šajā jomā ir viena no KNAB nemainīgajām prioritātēm. Turklāt jāatgādina, ka Krimināllikums ir bargs ne tikai pret valsts amatpersonām un fiziskām personām, kas iesaistās koruptīvās darbībās, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota. Šādos gadījumos KNAB nesaudzīgi vēršas gan pret korupcijā iesaistītajām personām, gan pret uzņēmumu, kura interesēs veiktas koruptīvas darbības, rosinot piemērot Krimināllikumā paredzētos sodus. Juridiskām personām tiesa var piemērot kādu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kas var būt, sākot no naudas piedziņas līdz pat likvidācijai," sacīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB, 15. aprīlī nosūtot krimināllietas materiālus Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.

KONTEKSTS:

KNAB aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, kukuļa došanu un nelegāli iegūtas naudas legalizāciju 2019. gada jūlijā bija aizturējusi četrus cilvēkus. Visi aizturētie atzīti par aizdomās turamajiem.  Viena no tiem – Dobeles novada domes amatpersona, pašvaldības Iepirkumu komisijas vadītāja Laila Šereiko. Lietā tika veiktas aptuveni desmit kratīšanas.

KNAB tur aizdomās Šereiko par iespējamu kukuļņemšanu un kukuļa legalizēšanu. Šereiko, iespējams, 2019. gadā no janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" par šķēršļu nelikšanu un "atbalstu" iepirkumu procedūrās novadā, iepriekš informēja KNAB.

Šereiko esot pieņēmusi kukuļus no "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" dažādu materiālu labumu veidā. Birojam bija aizdomas, ka Šereiko pieņēmusi ne mazāk kā 2000 eiro vērtas tirdzniecības centra "Rīga Plaza" dāvanu kartes. Tāpat KNAB bija aizdomas, ka Jelgavā automašīnā Šereiko no "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" un "Igate Būve" valdes locekļa Madara Radžeļa pieņēmusi kukuli 2500 eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti