Pirms 31 gada tieši šajā dienā dibināja Zemessardzes 51. kājnieku bataljonu, kas pašlaik ietver Dobeles un Tukuma novadus.
Pie Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa svētdien pulcējās gan puiši un meitas, kas Zemessardzē ir kopš pilngadības sasniegšanas, gan vairāki simti ļaužu, kas Zemessardzē ir samērā nesen, kopš sākās karš Ukrainā.
"Ja mēs raugāmies uz ģeopolitisko situāciju pasaulē, tad Zemessardzes loma Latvijā un šeit, Dobelē un Tukumā, ir ļoti liela," stāsta Zemessardzes 51. kājnieku bataljona komandieris majors Aivis Vācers.
"Katram no mums, katram pilsonim būtu jābūt gatavam uz sarežģītākām situācijām. Un būt gatavam pieņemt arī kritiskus lēmumus, iespējams, būt gatavam noreaģēt jebkurā brīdī, lai paglābtu savus tuviniekus, savu ģimeni, tuvākos."
Kad izšautas trīs salūta zalves, zemessargi līdzinās un var sākties svētku gaidītākā daļa.
Zemessardzes orķestra pavadībā notiek militārā parāde, kurā varēja redzēt kaujas tehniku, zemessargus, profesionālos karavīrus un veterānus.
Iedzīvotāji ielas malā māj zemessargiem. Katram šajās rindās kāds sev tuvs un pazīstams.
"Dēls soļo ierindā. Viņš iestājās Zemessardzē, tikko sasniedza 18 gadu vecumu. Savukārt es izstājos pirms trim gadiem, kad sasniedzu 60 gadu vecumu. 24 gadus nodienēju," stāsta parādes apmeklētājs Raitis.
Savukārt mazdēls Artūrs uz jautājumu, kas viņam patika vislabāk, atbild: "Kad brauca mašīnas!"
Parādi vēro arī Iveta, kuras tēvs ir zemessargs. "Tētis mums piedalās, stāvēja pie karogiem, sardzē. Ir lepnums, protams. Viņš ir Zemessardzē kopš 18 gadu vecuma; pirms tam bija jaunsardzē. Viņš vienmēr sirdī ir bijis patriots."
Vērojot vīrus un sievas ar ieročiem, kaujas tehniku un tai pat laikā notiekošo pasaulē, zemessargu ģimenes locekļi atzina, ka pašlaik savā valstī jūtas droši un cer, ka tā tas būs vienmēr.
