Krievijas vēsturnieks Aleksandrs Djukovs viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā sauc par Ārlietu ministrijas iejaukšanos vēstures zinātnes lietās. Djukova pārstāvētā biedrība tomēr sola marta beigās Rīgā atklāt ministrijas nosodījumu izpelnījušos izstādi.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs lēmumu par divu Krievijas pilsoņu - Aleksandra Djukova un Vladimira Simindeja - pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām paziņoja vakar - dažas dienas pēc Djukova viesošanās Rīgā. Viņš Maskavas namā prezentēja savu jaunāko grāmatu un paziņoja, ka mēneša beigās uz Latviju vedīs izstādi "Aizvestā bērnība". Tajā tiek stāstīt par krievu un baltkrievu bērniem, kurus vācu okupācijas laikā it kā latvieši deportēja uz Salaspils koncentrācijas nometni. Izstāde, kas pašlaik izvietota Maskavā, izpelnījās Latvijas Ārlietu ministrijas nosodījumu par vēstures falsifikāciju.
Ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis nekomentē vai tieši izstādes dēļ fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Djukovs un pētnieks - Simindeja nedrīkst iebraukt ne vien Latvijā, bet nevienā Šengenas zonas valstī.
Plašāku atpazīstamību Latvijā Djukovs iemantoja dēļ saviem izteikumiem pēc Edvīna Šnores filmas "Padomju stāsts" noskatīšanās. Djukovam toreiz radusdies vēlme "personiski nogalināt režisoru un nodedzināt latviešu vēstniecību".
Djukova vadītais fonds paziņojis, ka Ārlietu ministrija ir izdarījusi primitīvu politisku spiedienu un iejaukusies vēstures zinātnes jautājumus. Tas nozīmē, ka Latvija nav ieinteresēta zinātniskā dialogā par sarežģītām kopīgās vēstures lappusēm, paziņojusi organizācija Vēsturiskā atmiņa.
Vēsturnieks Antonijs Zunda, kuru Djukovs solīja aicināt uz pasaules vēsturnieku apaļā galda diskusiju vienlaikus ar izstādes norisi Maskavas namā Rīgā, uzskata, ka Djukovs nav akadēmisks vēsturnieks, bet viņam ir citi mērķi, tādēļ diskusijā viņš nepiedalīsies.
Djukova fonds gan paziņojis, ka neskatoties uz bezprecedenta spiedienu no Latvijas varas puses, pretrunīgi vērtētā izstāde Rīgā marta beigās tiks atklāta.
Foto: I.Soikāns / LETA
