Kopumā kopš Zolitūdes traģēdijas “Maxima” tīkls būs pieaudzis par sešiem veikaliem. Būtiskākā atšķirība celtniecības stadijā – “Maxima” par saviem līdzekļiem paši algo vēl vienu savu būvinženieri, kura uzdevums ir veikt dubultpārbaudes visiem aprēķiniem objektā. Tāds kā vēl viens ķirurgs pie operāciju galda vai papildu pilots lidmašīnā.
Viens no uzņēmumu pārvaldošā Lietuvas holdinga akcionāriem Igns Staškevičs ieradies Rīgā, lai agri no rīta vienatnē noliktu ziedus Zolitūdē: “Es jūtu savu saistību ar šo traģēdiju. Man ir tāda sajūta, ka laikam šurp braukšu vēl daudzus gadus. Man tas ir ļoti rūgti un traģiski gluži personiski, ne tikai uzņēmumam. Dzīvoju ar sajūtu, cik tas, kas notika, ir netaisnīgi pret visiem cietušajiem, pret mūsu uzņēmumu, pret Rīgu, pret Latviju. Un vispār – tam nebija jānotiek.”
Šobrīd saistībā ar tiesu “Maxima” ir uzlikts arests vairāk nekā 40 īpašumiem – to tirgus vērtība ap 80 miljoniem. Tā ir lielākā summa no 155 miljoniem krimināllietā pieteiktās kaitējuma kopsummas. Visi veikali gan turpina strādāt. Apgrozījums kopš traģēdijas ir atguvis iepriekšējo apjomu. Taču, piemēram, “RIMI” apsteidz “Maxima” par apmēram 8%. Skarbā pieredze likusi pārvērtēt daudz ko. Tagad uz visiem veikaliem ir nevis viens, bet trīs darba aizsardzības speciālisti. Ikviens darbinieks detalizēti tiekot iepazīstināts ar to, kā jārīkojas, skanot trauksmei - kā direktoram pareizi nodot atbildību aizvietotājam, kā lietot avārijas izejas un ka tās nedrīkst būt bloķētas.
Turklāt jēdziens “viltus trauksme” vairs nepastāv. Tikai piedegušas krāsns dēļ vai pat ja kāds nejauši nospiedis trauksmes pogu, nekavējoties visi tiek evakuēti no veikala, un šomēnes dažādos veikalos tā noticis vairākkārt. Drošības instrukcija paredz: “Atskanot trauksmes signālam, kasierim, pirmkārt, jāpārtrauc darbs nekavējoties, otrkārt, jāpieceļas no savas darba vietas un jāmudina klienti pamest savus pirkumus veikalā. Un, treškārt, kopā ar klientiem atstāt veikala telpas pa tuvāko un drošāko izeju. Vienlaikus esiet vērīgi un nepieļaujiet, ka kāds no klientiem radušos apjukumu neizmanto ļaunprātīgi, piesavinoties preces.”
Pēc kritikas par pārlieku garām darba stundām un necilvēcisku attieksmi pret strādniekiem, tagad esot mazāk darba stundu un par 7% palielinātas algas. Iegādāti mazāk sviedrējoši formastērpi un ērtāki krēsli kasieriem. Pamazām uzlabojoties darba attiecību kultūra.
Pēc savas iniciatīvas “Maxima” ir samaksājusi vairāk nekā divus miljonus kompensācijās cietušajiem. Taču juridiski savu vainu neatzīst. “Vainu tajos pantos, kas ir inkriminēti mums – nē, mēs vainu neatzīstam. Un, protams, mēs mēģināsim tiesiskā ceļā savas intereses tiesā aizstāvēt,” saka “Maxima Latvija” valdes loceklis Andris Vilcmeiers.
Taujāts, vai jūt savu vainu traģēdijā, holdinga akcionārs norāda: “Personīgi…es nezinu, vai to var nosaukt par vainu. Es jūtu rūgtumu un savu atbildību par to, ka esmu līdzdalīgs šajā traģēdijā. Es to nevarēju novērst, un es centos un joprojām cenšos darīt visu, lai darbotos saskaņā ar savu sirdsapziņu un visiem, kas iesaistīti.”
“Maxima” uzskata, ka viņi vienlaikus ir arī cietušie un arī par to būs jālemj tiesai.
