Cietušie lēcēji pārsvarā ir jauni vīrieši - lielākoties vecumā no 20 līdz 35 gadiem, tiesa, šogad slimnīcā arī nogādāti trīs pusaudži. Visbiežāk cietušajiem konstatētas smagas galvas traumas un mugurkaula traumas.
„25 gadu vecs vīrietis alkohola reibumā lecis ūdenī, ietriecies gruntī. Nav varējis uzpeldēt, sākotnēji sarijies ūdeni, draugi palīdzējuši izkļūt krastā. Kakla skriemeļu lūzums, sūdzas, ka nejūt kājas, dedzinoša sajūta rokās. 35 gadu vecs vīrietis kompānijā ar draugiem lietojis alkoholu, pēc tam lecis ūdenstilpē uz galvas. Agrāk šī tilpe esot bijusi dziļāka, tā kompānija saka. Bet tagad tā vairs nav. Pats izkļuvis no ūdens, bet pēc tam nespējis runāt, saļimis. Mediķi jau konstatēja smagu politraumu ar kakla skriemeļu lūzumu,” gadījumus pārstāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Pēc šādām traumām ārstēšanās ir smaga un komplicēta, un pārgalvīgais lēciens bieži vien nozīmē sekas uz visu tālāko dzīvi. Ja paveicas, kustības izdodas atgūt pēc ilgstošas ārstēšanas, taču bieži vien cilvēkam tas neizdodas un viņš vairs nespēj paiet vai pat sevi apkopt.
„Dažkārt arī neapzinās, ka, lecot no liela augstuma, un īpaši, ja neveiksmīgi, nepareizi tiek ielekts, tad faktiski ūdens virsma ir kā betona grīda. Cilvēks gūst smagas traumas jau, atsitoties pret ūdens virsmu,” norāda Bukša.
Ne mediķi, ne glābēji ūdenstilpēs lekt uz galvas vai kājām vispār neieteiktu. Arī paši glābēji uz galvas nelec, saka Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta pārstāvis Juris Blūzmanis.
„Nē, mēs uz galvas nelecam. Tāpēc arī glābēju solis ir tāds, ka glābēji lec iekšā ar kājām pa priekšu nelielā dziļumā, apmēram divu metru augstumā maksimāli, kājas izvēršot šķērītē un saspiežot kopā. Mums ir hidrotērps, mums ir pleznas, kas bremzē šo kritienu," atklāj Blūzmanis.
Tiesa, ceturtdien pēc lēciena no Salu tilta Daugavā kāds jauns puisis gājis bojā. Glābēji jau ieradās meklēt ķermeni.
„Tā saucamajā zaldātiņa veidā, kad pa taisno ar kājām ieiet iekšā, diemžēl ne vienmēr spēj izdarīt pat sportisti. Sanāk tā, ka daļēji atsitas ar seju pret ūdeni. Pilnīgi iespējams, ka tas notika arī tajā gadījumā, un gūstot traumas, kas neļauj tālāk peldēt, cilvēks nogrimst. Tā sanāk no aculiecinieku stāstiem, ka gribējis parādīt draudzenēm, paziņām, meitenēm, kā ir, kad no tilta ielec iekšā,” stāsta Juris Blūzmanis.
Blūzmanis uzsver, ka tā ir tikai sākotnējā aculiecinieku sniegtā informācija glābējiem, jaunieša bojāejas apstākļus izmeklē policija un ekspertīze atklās nāves cēloni. Tomēr glābēji ievērojuši, ka, lecot no Salu tilta, ik gadu iet bojā vismaz viens vai divi jauni vīrieši.
Savukārt piektdien, lecot no Salu tilta, traumas guva 12 gadu vecs pusaudzis, viņš nogādāts slimnīcā aizdomās par kakla skriemeļu bojājumu.
Rīgas pašvaldības policija patrulēšanas maršrutā, protams, ietver Salu tiltu.
„Tad, kad ir policisti formā klāt - mēs jau nemaskējamies, patrulējot, skaidrs, ka neviens neko tamlīdzīgu neizpildīs,” tā norāda Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa. Tiesa, redzot, ka uz tilta pulcējas jaunieši, policisti ar viņiem aprunājas.
„Tas īsti nav tas veids, mūsuprāt, kā risināt šo problēmu. Tāpat kā diez vai arvien jauniem un jauniem aizliegumiem vai draudot ar soda sankcijām, vai dzīvo policistu ķēdi izvietojot, nu tas arī nav risināms. Mūsuprāt, tā problēma pamatā ir audzināšanā,” pašvaldības viedokli atklāj Krieviņa. Proti, jau no mazotnes vecākiem ar bērniem un bērnudārzos, skolās jārunā par drošību un jāstāsta, ko noteikti nevajadzētu darīt.
Šovasar noslīkušo skaits jau tuvojas deviņiem desmitiem. Turklāt pēdējos divos mēnešos vismaz 25 cilvēki nogādāti slimnīcā pēc slīkšanas, viņus bija izdevies izglābt.
