“Turpinām saņemt zvanus no uzņēmējiem, kuri ir gatavi ziedot pārtikas, medicīnas, higiēnas un citas preču grupas, sniegt naktsmītnes un nepieciešamības gadījumā arī dot darbu Ukrainas pilsoņiem. Divu dienu laikā jau 451 uzņēmums ir piedāvājis reālu atbalstu. Atgādinu, ka to var joprojām darīt caur izveidotajiem atbalsta konktaktpunktiem. Kopā ar Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām veicam koordinētu sadarbību, lai operatīvi šo palīdzību nogādātu Ukrainai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Līdz 27. februāra rītam 99 Latvijas uzņēmumi iesnieguši informāciju par vakancēm, kuras varētu piedāvāt Ukrainas iedzīvotājiem. Uzņēmumi piedāvā plašu spektra brīvās darba vietas – mežstrādnieki, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, dažādi būvniecības speciālisti, šuvējas, lauksaimniecības sektora darbinieki, kokapstrādes speciālisti, kā arī mehāniķi, metinātāji, autoatslēdznieki, utt.
Tāpat līdz 27. februāra rītam 59 uzņēmumi no visas Latvijas pauduši gatavību ziedot dažādas pirmās nepieciešamības preces, ilgāk uzglabājamas pārtikas preces, higiēnas un medicīnas preces, apģērbu, degvielu, autoķīmijas preces, arī autotransportu un sakaru un saziņas līdzekļus, kā arī bez atlīdzības izmitināt bēgļu ģimenes.
Līdz 27. februāra rītam 293 tūristu mītnes visā Latvijā paudušas gatavību uzņemt bēgļus no Ukrainas. Visvairāk palīdzību piedāvājušas tūristu mītnes Rīgas pilsētā, Tukuma novadā, Madonas novadā, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, kā arī Siguldas un Ventspils novadā. Tūristu mītnes bēgļu izmitināšanai var piedāvāt dažāda lieluma dzīvojamās platības, sākot no vienas gultas vietas istabām līdz četru un vairāk gultasvietu numuriem.
Ekonomikas ministrija joprojām aicina visus, kuriem ir iespēja palīdzēt un kuri ir gatavi iesaistīties ziedošanas akcijā, norādīt savu informāciju šajās vietnēs:
- uzņēmumi, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus: ej.uz/Ukrainai (informāciju apkopo Ekonomikas ministrija);
- uzņēmumi, kas gatavi nodarbināt bēgļus: ej.uz/vakancescilvekiemnoukrainas (informāciju apkopo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra);
- iedzīvotāji, kas gatavi bezmaksas uzņemt bēgļus: ej.uz/atbalstscilvekiemnoukrainas (informāciju apkopo biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”).
Vienlaikus Ekonomikas ministrija aicina iedzīvotājus, kas ir gatavi palīdzēt, individuāli nedoties uz robežkontroles punktiem, bet gan sazināties ar nevalstiskām organizācijām vai valsts institūcijām, kas koordinē palīdzības sniegšanu un kas informēs, kur un kāda palīdzība nepieciešama.
Arī nevalstiskā organizācija „Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina iedzīvotājus nebraukt uz Polijas–Ukrainas robežšķērsošanas punktiem.
Kā vēsta organizācija – pie robežas atrodas jau daudz automašīnu, kas gatavas vest pasažierus, kā arī sniegt humānās palīdzības pakas, taču tas rada tikai haosu un apjukumu visiem iesaistītajiem.
„Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina palīdzētgribētājus aizpildīt anketu organizācijas "Facebook" kontā. Un tiklīdz būs vajadzība, NVO sazināsies.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainu pirmajās trīs kara dienās pametuši 115–150 tūkstoši cilvēku.
