Saskaņā ar parakstīto sadarbības memorandu pirmais bankomāts tiks izvietots Rugāju novadā, kas atrodas Ziemeļlatgalē starp Gulbenes un Balvu novadiem. Tur bankomāta nav jau teju divus gadus. Šajā laikā iedzīvotāji, lai tiktu pie skaidras naudas, meklējuši visnotaļ radošus risinājumus. „Vietējais „Elvi” veikals piedāvāja opciju izņemt skaidru naudu līdz 50 eiro, vienīgais nosacījums, ja veikala kasē ir skaidra nauda. Citu iespēju izņemt skaidru naudu Rugājos nevarēja. (..) Veidojās ļoti nelabvēlīga situācija, ka attālākajos ciematos vietējie iedzīvotāji salasa kartes un brauc uz pilsētu izņemt skaidru naudu,” stāsta Rugāju domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine no vēlētāju apvienības «Vienoti novadam».
Bankomātu izlikšanu 15 novados «Swedbank» vadītājs Māris Mančinskis dēvē gan par servisa uzlabošanu esošajiem klientiem, gan jaunu klientu piesaisti. Vienas ierīces uzturēšana mēnesī izmaksājot ap tūkstoš eiro, tāpēc peļņas no tāda biznesa gan neesot. Arī izlikt bankomātus «Swedbank» nemaz nesteidzas: „Sākot no mēneša līdz gada beigām visos šajos novados būs bankomāti.”
Taču no 15 novadiem Krustpils un Cibla jau pateikuši «nē» bankomātiem, lai gan no pašvaldības labākajā gadījumā tiek prasīta tikai vieta to uzlikšanai.
Krustpils mērs Kārlis Pabērzs («Vienotība») saka – iedzīvotāji nesūdzas, tāpēc bankomātu nevajag: „Mēs varbūt atrastu telpas, kur izvietot. Bet tālākais punkts ir 48 kilometri, kur iedzīvotāji pamatā skaidrā naudā norēķinās. Tajā pašā laikā lielākā daļa dodas uz pilsētu. Mums no iedzīvotājiem nebija tādi pārmetumi jāuzklausa, ka nav pieejams bankomāts. Daudzi izmanto interneta banku.”
Pretējs viedoklis ir Vides aizsardzības un reģionu attīstības ministram Kasparam Gerhardam (Naci9onālā apvienība): „Diskutējot ar pašvaldībām un lauku iedzīvotājiem, ir skaidrs, ka pašreiz skaidrā nauda spēlē savu lomu, sevišķi laukos: dažādu pakalpojumu apmaksa, iepirkšanās, tirdziņi.”
Uz jautājumu, kāpēc bankomātus laukos liks tieši «Swedbanka», pašvaldību ministrs atbild – neviena cita banka nav pieteikusies. Tiesa, ministrija arī atzīst, ka par skaidras naudas pieejamību reģionos ar bankām tā īsti nemaz nav runājusi.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība bankomātus dažos novados sauc par savu panākumu, kas sekojis pēc vairāku gadu pārrunām ar bankām. Nākamie soļi būšot mikrokredīti un citi finanšu pakalpojumi arī lauku uzņēmējiem.