Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Turpinās kaislības ap LU rektora amatu

Divi LU nolīgti advokātu biroji neredz šķēršļus Muižnieka apstiprināšanai rektora amatā

Divi Latvijas Universitātes (LU) nolīgti starptautiski zvērināto advokātu biroji neredz šķēršļus pārvēlētā Indriķa Muižnieka apstiprināšanai augstākās izglītības iestādes rektora amatā. Tikmēr izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) pārliecību nemaina un aicināšot valdību neatbalstīt Muižnieku LU rektora amatā.

Universitāte, analizējot vēlēšanu procesu, lūdza tiesību ekspertu, starptautisko zvērināto advokātu biroju "PricewaterhouseCoopers Legal” un "TGS Baltic", zvērinātu advokātu Benno Butuļa, Ivara Gruntes, Māras Stabulnieces un Linarda Muciņa juridiskā audita slēdzienus, kas arī apliecina, ka rektors ir ievēlēts tiesiski, paziņojumā medijiem norādīja LU.

Juristi atzinuši, ka vēlēšanu procedūrā gan novēroti nelieli trūkumi, bet tie nevarētu ietekmēt rezultātu. Tāpat vairāki pārkāpumi attiecināmi uz LU darbību un nav saistāmi ar vēlēšanām. Valstij neesot pamata iejaukties augstskolas neatkarībā.

Par šī atzinuma sagatavošanu katrs birojs no universitātes saņēmis 3000 eiro.

Advokāts Benno Butulis Latvijas Radio pastāstīja, ka „zināmas pretrunas iekšējos normatīvajos aktos principā ir, bet iekšējo normatīvo aktu izvērtēšana īsti nav šobrīd priekšmets, vērtējot, vai Satversmes sapulce ir tiesiski ievēlējusi rektoru vai nē. Tas izietu ārpus Ministru kabineta veiktās kontroles, jo Satversmes sapulce pati kā augstākā lēmējinstitūcija noteic savas procedūras katrā konkrētā gadījumā.”

Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Tā kā šajā likumā likumdevējs daudzviet ir minējis klauzulu “normatīvo aktu pārkāpumi”, ir secināms, ka likumdevējs 17. panta piektajā daļā minētos priekšnoteikumus rektora neapstiprināšanai nav paredzējis interpretēt plašāk kā tikai Augstskolu likuma un Saeimā apstiprinātās Universitātes Satversmes  normu tiešus pārkāpumus, nevis jebkuras neatbilstības jebkuram normatīvajam aktam,  jebkurus trūkumus vai nepilnības, kā arī potenciālu uzlabojumu iespēju.

LU uzsver, ka lēmums par rektora apstiprināšanu amatā nav politisks, jo tā pieņemšanā Ministru kabinets ir tiesīgs vadīties tikai no Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā minētajiem juridiskajiem kritērijiem. 

"Loģiski ir secinājumi, ka šobrīd politiskā griba prevalē pār juridisko vērtējumu. Ja nav juridiskās kvalifikācijas, tad atliek secināt, ka tās ir politiskās intereses," sprieda LU eksperte juridiskajos jautājumos Anda Ozola.

Jaunie atzinumi gan neatceļ iepriekš secināto, ka rektora vēlēšanās maijā abi rektora amata kandidāti nesaņēma pat pusi no Satversmes sapulces balsīm, atgādināja izglītības ministre. Izglītības kvalitātes valsts dienests konstatējis, ka vēlēšanās piedalījušies vairāki Satversmes sapulces pārstāvji, kas to nevarējuši darīt. Esot šaubas par 13 balsu leģitimitāti.

Vai jaunais atzinums būs politiķiem saistošs, tas būs skaidrs vienā no tuvākajām valdības sēdēm.

Koalīcijas partijas gan pagaidām izvairīgi komentē to, kā ministri varētu balsot, vienlaikus uzsverot, ka šis skandāls izgaismo nepieciešamību kardināli reformēt augstākās izglītības pārvaldību.

"Ja viena procedūra nav pareizi ievērota, nu, viņa nav pareizi ievērota. Tas nav par vienas universitātes rektoru. Tas ir pirmais solis sistēmas sakārtošanai," sprieda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Ja ministri lems Muižnieku rektora amatā neapstiprināt, tad notiks jaunas rektora vēlēšanas, un tādā gadījumā LU tiesāšoties.  

 LU uzsver šādus juristu secinājumus:

Atbildot uz aizrādījumu, ka studējošo pārstāvji Satversmes sapulcē esot deleģēti, ne ievēlēti atbilstoši Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam, Universitātes Studentu padome ir sniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai detalizētus argumentus un faktus, pierādot, ka visi studējošo pārstāvji Universitātes Satversmes sapulcē ir ievēlēti,  aizklāti balsojot.

Atspēkojot apgalvojumu, ka pretēji Augstskolu 15. panta sestajā daļā paredzētajam Universitātes Senāta izveidotās Satversmes sapulces organizācijas un rektora vēlēšanu komisijas (Komisija) darbības kārtību it kā nenosakot senāta apstiprināts nolikums, Universitāte pierādīja, ka Komisijas darbību reglamentē Universitātes Senāta apstiprināts Universitātes rektora vēlēšanu komisijas nolikums. 

Atbildot uz pieļāvumu, ka no Universitātes Satversmes 5.5. apakšpunkta izrietot, ka ārkārtas sapulces sēdes rektors varot tikai pieprasīt, nevis sasaukt, un ka rektors esot vienpersoniski noteicis tās reglamentu, Universitāte norāda, ka Augstskolu likuma 13. panta sestā daļa tieši nosaka, ka sasaukt satversmes sapulci var senāts vai rektors. 2019. gada 6.  jūnija ārkārtas Satversmes sapulces reglamentu noteica Universitātes Satversmes sapulce, balsojot par vairākiem variantiem, no kuriem neviens nebija rektora ieteiktais. Tika pieņemts reglaments, ko ierosināja Komisija, kas izveidota ar Universitātes Senāta 2019. gada 25. februāra lēmumu.

Kliedējot aizdomas, ka, sasaucot 2019. gada 6. jūnija ārkārtas Satversmes sapulci, rektors varētu nebūt ievērojis Universitātes Satversmes 5.6. apakšpunktu par to, ka rektora vēlēšanas organizē universitātes Senāts, Universitāte uzsver, ka rektora vēlēšanas organizēja ar Senāta lēmumu izveidotā Komisija. Pat Izglītības kvalitātes valsts dienests arī atzīst, ka “Nedz [Muižnieka] rīkojumā, nedz tā pielikumā pievienotajā sapulces 2019. gada 6. jūnija reglamentā nav ietverts balsojums par I. Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā”, proti, rektors nekā nav ierobežojis Senāta pienākumu organizēt rektora vēlēšanas. Balsojumu par  Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā iekļāva sapulces reglamentā pēc Komisijas priekšlikuma, jo 2019. gada 24. maijā notikušajās vēlēšanās viņš bija saņēmis vairāk balsu nekā otrs pretendents. Satversmes sapulce balsojot apstiprināja jautājuma iekļaušanu reglamentā un pieņēma reglamentu kopumā.       

Ar juridisko biroju atzinumiem var iepazīties LU mājaslapā (publikācijas beigās)

KONTEKSTS:

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Vēlāk Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis pārkāpumus Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās. IKVD kopumā LU rektora vēlēšanās konstatēja 10 pārkāpumus. Neatbilstības bijušas gan procedūrā, gan dokumentos un arī termiņos, jo ministrija par augstskolas vadības vēlēšanu iznākumu informēta mēnesi vēlāk, nekā teikts normatīvos. Turklāt rektora vēlēšanās esot piedalījušies studentu pārstāvji, kas juridiski to nedrīkstēja darīt.

 Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) piedāvās valdībai atteikt apstiprināt Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti