Saskaņā ar lēmumu apsūdzētās, būdamas sertificētas ārstniecības personas vecmātes specialitātē un vecmātes kādā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (SIA), kas citstarp nodrošina arī ārpus stacionāra jeb mājdzemdību palīdzības pakalpojumu, 2020. gada 31. jūlijā ieradās pie cietušās, kurai bija sākušās dzemdības.
Pirmā pie dzemdētājas Jelgavā ieradās vecmāte, kura nebija iekļauta noslēgtajā dzemdību līgumā starp dzemdētāju un SIA, bet, tā kā līgumā iekļautajai vecmātei nokļūšana pie dzemdētājas prasīja vairāk laika, viņa nosūtīja pie dzemdētājas citu kolēģi.
Ierodoties pie dzemdētājas, vecmāte nepienācīgi un nolaidīgi pildīja savus amata pienākumus, jo pēc tam, kad mazulis piedzima asfiksijā ar ap kaklu aptinušos nabassaites cilpu un viņam bija apgrūtināta elpošana, kas var radīt apdraudējumu jaundzimušā veselībai un dzīvībai, viņa nekavējoši neizsauca neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), lai nogādātu dzemdētāju un viņas jaundzimušo stacionārā. Šīs rīcības rezultātā jaundzimušajam tika noteiktas vairākas diagnozes, tostarp asfiksija dzemdībās un hipoksiski išēmiska encefalopātija.
Otra vecmāte pie dzemdētājas ieradās pusstundu pēc jaundzimušā nākšanas pasaulē. Vecmātes ar pienācīgu rūpību nefiksēja medicīniskās aprūpes dokumentācijā dzemdētājas vitālos rādītājus, kā arī dzemdes tonusu, asins zuduma apjomu pēcdzemdību periodā un pielietotās medikamentozās terapijas ievades laikus, secību un ātrumu. Parādoties asiņošanai no cietušās dzimumceļiem, vecmātes nenoskaidroja asiņošanas cēloni, neuzstādīja pareizu diagnozi un, pieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, nekavējoši neizsauca NMPD. Kad pēc vairāk nekā stundas vecmātes tomēr izsauca NMPD, cietušajai tika konstatēts vidēji smags hipovolēmijas šoks, ko izraisa asins tilpuma samazināšanās, kas pārgāja smagā pakāpē, un pēc ievietošanas operatīvajā medicīniskajā transportā viņai konstatēja elpošanas apstāšanos. Gandrīz stundu veiktie reanimācijas pasākumi bija nesekmīgi, un cietusī nomira.
Ar savu rīcību vecmātes pārkāpa Ārstu ētikas kodeksā noteiktos pamatprincipus, Ārstniecības likumu un Ministru kabineta noteikumus par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, norādīja prokuratūrā.
Lieta izskatīšanai nosūtīta Zemgales rajona tiesai.
Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Prokuratūra atgādināja, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
