Labrīt

EK piedāvā autortiesību reformu cīņai ar pirātismu internetā

Labrīt

Junkers mudina pieņemt stingrākus noteikumus ieceļošanai un izceļošanai Eiropas Savienībā

Divās nedēļās iespēju maksāt pusi no administratīvā soda piemēro teju 400 reižu

Divās nedēļās iespēju samaksāt pusi no administratīvā soda piemēro gandrīz 400 reižu

Divu nedēļu laikā, kopš spēkā ir grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jau gandrīz 400 cilvēku izmantojuši jauno iespēju atzīt sevi par vainīgiem un savlaicīgi samaksāt uz pusi mazāku sodu. 

Tiesa gan, rūdītiem pārkāpējiem priecāties ir pāragri, jo likums šādu pretimnākšanu varas iestādēm ļauj izrādīt tikai salīdzinoši nedaudzos gadījumos. Grozījumu autori cer, ka jaunā kārtība veicinās līdz šim buksējušo brīvprātīgu sodu nomaksu un uzlabos amatpersonu un pārkāpēju sadarbību.

Ja esat pieķerts nelielā ātruma pārsniegšanā, iepriekš gada laikā neesat par to sodīts, bez stīvēšanās atzīstat vainu un esat gatavs samaksāt sodu 15 dienu laikā, kopš 1.septembra jums ir cerība, ka varēsiet maksāt tikai pusi no piespriestās summas.

Atlaide gan nepienākas gadījumos, kad sods fiksēts bez pārkāpēja klātbūtnes, piemēram, ar fotoradaru.

Tāpat nedrīkst būt cietušo vai apstākļu, kas pastiprina likumpārkāpēja atbildību, piemēram, gada laikā jau saņemts sods par šādu pārkāpumu, skaidro Tieslietu ministrijas Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle.

„Vēl ir gadījums, kad jau gada laikā ir bijis šis nosacītais atbrīvojums, bet tad tas attiecas uz pilnīgi jebkuru pārkāpumu. Piemēram, ja es vienreiz gada laikā esmu pārgājusi pie sarkanās gaismas, par to sodīta un daļēji no šī soda atbrīvota, tad nākamreiz šī gada laikā, ja es izdaru kādu pavisam citu, nesaistītu pārkāpumu, piemēram, kaut ko nepareizi izdaru ar nodokļiem [par ko paredzēts sods APK], tad jau mani vairs nevar daļēji atbrīvot no soda, jo es jau vienreiz gada esmu bijusi atbrīvota,” skaidro Kukle.

Jauno kārtību – iespēju laikus samaksāt vien pusi no soda – var izmantot visas varas iestādes, kas piemēro administratīvos sodus, arī, piemēram, Veselības inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pašvaldības policija un citas.

Divu nedēļu laikā, kopš grozījumi ir spēkā, tas izdarīts jau gandrīz 400 gadījumos. Lielākā daļa no tiem – 220 – bijuši ceļu satiksmes pārkāpumi, stāsta Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.

„Uz šo brīdi sodi ir uzlikti par gandrīz 17 tūkstošiem [eiro], un puse no tiem jau ir nomaksāti. (..) Tāds bija mērķis – lai cilvēki [labprātīgi] maksā, un, kā mēs redzam, viņi to arī dara. Ja divās nedēļās puse no uzliktajiem sodiem jau ir samaksāti, tas ir ļoti labs rādītājs,” saka Locs.

Dot šādu atlaidi gan nav amatpersonas pienākums, bet tiesības, izvērtējot katru konkrēto gadījumu.

Ņemot vērā daudzos kritērijus, pie kuriem sodu samazināt nevar, uz daļēju atbrīvošanu var cerēt vien neliela daļa administratīvi sodīto, turklāt katru gadījumu amatpersona izvērtē individuāli, uzsver Andris Locs.

„Pats par sevi iesniegums par to, ka persona nožēlo izdarīto pārkāpumu, automātiski nav par pamatu šādai atbrīvošanai,” viņš skaidro.

“ Faktiski nostādne ir tāda, ka tie ir maznozīmīgi pārkāpumi, kurus mēs neuzskatām par smagiem. Tie noteikti nebūs lieli ātruma pārkāpumi, par kuriem paredzēta tiesību atņemšana. Protams, nevar būt runas par alkohola lietošanu [pie stūres] un vēl virkni pārkāpumu, kuri tiek uzskatīti par smagiem,” sala Locs.

Ja tomēr atlaide būs piemērota, bet pārkāpējs 15 dienu laikā nebūs samaksājis uzlikto pusi no naudas soda, to nāksies maksāt pilnā apmērā. Tāpat lēmums zaudēs spēku, ja sodītais pārsūdzēs lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Mazināt pārkāpēju nievājošo attieksmi un centienus novilcināt soda samaksu bijis viens no galvenajiem grozījumu mērķiem, saka Guna Kukle.

„Tā ir savstarpējā sadarbība – amatpersona izvērtē situāciju un pasaka, ka cilvēkam ir iespēja maksāt sodu 50% apmērā, bet cilvēks atzīst vainu un nestrīdas strīdēšanās pēc,” skaidro Kukle.

“Ir gadījumi, kad cilvēks, saprotot, ka viņš ir vainīgs, strīdas tāpēc, lai tomēr būtu jāmaksā mazāk vai nebūtu jāmaksā vispār. Un otrs, protams, ir tas, ka mēs ceram tādā veidā iekasēt vairāk labprātīgi samaksātos sodus,” atzīst ministrijas pārstāve.

Gadā vidēji noformē aptuveni 600 000 administratīvo protokolu, un apmaksāti tiek tikai apmēram 40 % no visiem uzliktajiem sodiem. Piemēram, 2010.gadā neapmaksātie sodi veidoja 66 miljonus latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti