Panorāma

Satversmes tiesa vērtēs "pedagogu lojalitātes grozījumus"

Panorāma

J.Jurašs varētu paziņot par iesaistīšanos politikā

Žurnālistes aprakstīs pilsonības iegūšanas procesu

Divas krievu žurnālistes kopā iet ceļu uz Latvijas pilsonību un to izgaismo portālā lsm.lv

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Divas jaunas žurnālistes – pēc tautības krievietes – nolēmušas kļūt par Latvijas pilsonēm. Katra pie šā lēmuma nonākusi pa savu ceļu, bet naturalizācijas procesam cauri viņas dosies kopā. Par piedzīvoto žurnālistes raksta portālam lsm.lv. Abu jauno sieviešu pirmā publikācija “Aņa un Ksjuša kārto pilsonības eksāmenu: lēmuma pieņemšana” nesen bija portāla lsm.lv visvairāk lasīto rakstu pirmajā vietā.

Ja paraugās atpakaļ līdz pat 1995.gadam, kad naturalizācijas process tika sākts, pilsonība piešķirta 144 000 cilvēkiem. Pēdējos gados pilsonību saņēmušo skaits turas mazliet zem tūkstoša gadā. Par 2016.gadu šobrīd dati pieejami tikai par 11 mēnešiem, kad naturalizējušies 800 cilvēku.

Pilsonības pretendentu vidū sieviešu un vīriešu proporcija ir gandrīz vienāda. Latvijas pilsonību vēlējušies saņemt dažādu tautību iedzīvotāji, tostarp ukraiņi, baltkrievi, lietuvieši. Taču absolūti lielākā daļa – 66% – bijuši krievi. Pavisam drīz savus pieteikumus iesniegs vēl divas krievu jaunietes – žurnālistes Anna Štefane un Ksenija Koļesņikova.

Mēģina ne pirmo reizi

Anna un Ksenija ir draudzenes un nu jau kādu laiku arī kolēģes. Ksenija ir Latvijas Radio korespondente, Anna strādā Latvijas Sabiedrisko mediju portāla krieviski rakstošajā redakcijā. Gan viena, gan otra pilsonību iegūt mēģinājušas jau iepriekš – pirms vairākiem gadiem.

Neizdošanās iemesls katrai savs. Kseniju esot iegāzusi pašpārliecība - ar vēstures eksāmenu viss bijis kārtībā, taču izšķirošas izrādījušās garumzīmes himnas tekstā.

"Es pat nemēģināju mācīties, jo es taču skolā to jau nez cik reižu esmu dziedājusi. Es nokautrējos aiziet nodziedāt, es nolēmu to uzrakstīt. (..) Es nevarēju salikt normāli garumzīmes, man neieskaitīja himnu," stāstīja Ksenija.

Annai 16 gadu vecumā naturalizēties lūgusi mamma. Pašai motivācijas tobrīd nav bijis, tāpēc arī rezultāts izpalicis. Vienu laiku domājusi dzīvot Krievijā, kur Annai ir daudz radu.

"Es sāku saprast, ka tā nav mana zeme. Es nesapratu, ko tie cilvēki tur domā, kā dēļ dzīvo. Es it kā sapratu, bet es neesmu tāda. (..) Es sāku saskatīt, ka es arī esmu cilvēks, kas šeit dzīvo. Un man parādās vēlme būt atbildīgai par to. Un tāpēc es gribēju naturalizēties – lai kļūtu atbildīga," klāstīja Anna.

Jūtas piederīga Latvijai 

Vēlme uzņemties atbildību par procesiem valstī ir arī viens no Ksenijas pamudinātājiem, bet ne vienīgais.

"Mani ļoti interesēja vēsture. Kad es lasīju par Otro atmodu, man tiešām šķita iedvesmojoši. Tas ir no vienas puses. Tāpēc es arī apzinājos, ka es esmu daļa no neatkarīgas Latvijas. Es esmu dzimusi neatkarīgā Latvijā, neskatoties uz to, ka krievu ģimenē, bet tomēr – man nav citas dzimtenes. Šeit ir mana ģimene, šeit ir mani draugi, šeit ir pilnīgi viss, kas man ir dārgs. 

Tāpēc šī ir mana dzimtene. Mana dzimtene ir tur, kur atrodas man visdārgākās lietas un visdārgākie cilvēki," atzina Ksenija.

Anna un Ksenija neslēpj, ka savā ziņā ir atšķirīgas – viena latviešu valodu zina mazāk, otra labāk. Anna dzīvo krievvalodīgo kopienā, Ksenijai ir daudz latviešu draugu.

Naturalizācijas procesam abas ies cauri kopā, lai redzētu – vai šīs atšķirības būs nozīmīgas. Pieredzi publiski aprakstīs portāla lsm.lv rakstu sērijā “Aņa un Ksjuša kārto pilsonības eksāmenu” – lai izgaismotu naturalizācijas procesu un dalītos ar padomiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti