Sadaļas Sadaļas

Divās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 5,72%

Pašvaldību vēlēšanu divās iepriekšējās balsošanas dienās savu izvēli izdarījuši vismaz 55 116 iedzīvotāju jeb 5,72% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā vēlēt vietvaras devās 15,6 tūkstoši iedzīvotāju jeb 1,66% balsstiesīgo.

Otrajā iepriekšējās balsošanas dienā – 3. jūnijā – nobalsojušo skaits pieauga līdz 55 116 jeb 5,72% balsstiesīgo.

Pašvaldību vēlēšanām vēlētāju sarakstos, ieskaitot vēlētājus Madonas novadā, ir reģistrēti 964 339 balsstiesīgie pilsoņi, un ceturtdien balsošana notika 755 vēlēšanu iecirkņos. Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas šonedēļ nenotiek. Šajos novados pašvaldību vēlēšanu diena būs 11. septembris.

Aktīvāki vēlētāji bijuši Vidzemē, kur līdz 3. jūnijam nobalsojuši 6,24% vēlētāju. Latgalē nobalsoja 6,16% vēlētāju, Kurzemē 5,22% vēlētāju un Zemgalē – 4,79% vēlētāju.

Divās iepriekšējās balsošanas dienā visaktīvāk vēlētāji balsojuši Saulkrastu novadā un Ādažu novadā, kur attiecīgi nobalsojuši 9,88% un 8,11% no balsstiesīgajiem.

Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte pēc divām iepriekšējās balsošanas dienām bija Jelgavas novadā, kur nobalsojuši 4,03% vēlētāju.

Savukārt Madonas novadā, kur ceturtdien bija pirmā diena, kad varēja nobalsot iepriekš, šo iespēju izmantoja 808 vēlētāji jeb 3,28% no balsstiesīgajiem šajā vēlēšanu apgabalā.

Salīdzinājumam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā šajos vēlēšanu apgabalos ietilpstošajās pašvaldībās divās iepriekšējās balsošanas dienās bija nobalsojuši 4,09% vēlētāju.

Vienlaikus jāņem vērā, ka atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šogad ir ilgāks laiks atvēlēts iepriekšējai balsošanai, kā arī Madonas novadā 31.maijā nenotika iepriekšējā balsošana.

Iespēju pašvaldību vēlēšanās nobalsot iepriekš vēl var izmantot piektdien, 4. jūnijā, no plkst. 13.00 līdz 20.00. Savukārt vēlēšanu dienā, 5. jūnijā, vēlēšanu iecirkņu darba laiks būs no pulksten 7.00 līdz 20.00. 

Otrā pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās nobalsošanas diena noslēgusies, iecirkņos iztiekot bez tehniskām ķibelēm.

Iepriekšējā nobalsošana beidzot arī Madonas novadā

 

Sākot ar ceturtdienas pēcpusdienu pie vēlēšanu urnām varēja beidzot  doties arī Madonas novada vēlētāji, kuri parlamenta neizlēmības dēļ  līdz pēdējam brīdim tika turēti neziņā par vēlēšanu datumu.  

Pagājušās nedēļas beigās parādījās ziņas, ka vēlēšanas Madonā būs jāatliek  uz 11.septembri, bet tad īsā laikā situācija mainījās un tās tomēr notiek šonedēļ.  

Iepriekšējā nobalsošana, kas citviet Latvijā sākās pirmdien, Madonā sākās tikai ceturtdien. Lai šo netaisnību mazinātu, piektdien Madonas novadā iecirkņi darbu sāks par divām stundām ātrāk  – citviet Latvijā tie strādās no pulksten vieniem dienā līdz astoņiem vakarā, bet Madonas novadā – no 11 rītā līdz astoņiem vakarā.

Bet galvenā pašvaldību vēlēšanu diena Madonā tāpat kā gandrīz visā pārējā Latvijā būs sestdien, 5. jūnijā, kad iecirkņi visur strādās vienādi - no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.  

REPORTĀŽA: Iepriekšējā nobalsošana Garkalnē

Garkalnieši iepriekšējā nobalsošanā cer ievēlēt esošā novada pārstāvjusJānis Kincis

Iemesli doties uz vēlēšanām, negaidot sestdienu, ir dažādi, taču vieno vēlme ievēlēt apvienoto novadu domē priekšstāvjus no sava esošā novada. Tas izskan arī Garkalnes novada iedzīvotāju teiktajā Latvijas Radio. Topošajā Ropažu novadā apvienos Garkalnes, Ropažu un Stopiņu novadus un Vangažu pilsētu no tagadējā Inčukalna novada.

Vēlēšanu iecirknī Garkalnes novada domes un Berģu Kultūras nama ēkā šajā iepriekšējās nobalsošanas dienā ik pēc dažām minūtēm vēlētāji ieradās vienmērīgi, iecirknis ne brīdi nebija tukšs. Tehniskas ķibeles ar vēlētāju dokumentu nolasīšanu īsu brīdi bija tikai pirmdien, bet ceturtdien viss strādā nevainojami.

„Pirmajā pusstundā nevarēja noskenēt svītru kodu no pasēm. Tad viņi to nepilnas stundas laikā novērsa, un tagad sistēma vajadzīgo informāciju ļoti labi nolasa. No rīta mēs zinām, ka deviņos pa ceļam uz darbu piestāj nobalsot, taču tagad Covid-19 situācijā arī tas atšķiras. No rīta nāk vecāki cilvēki,” pastāstīja Garkalnes novada domes ēkā izveidotā 781. vēlēšanu iecirkņa sekretāre Antra Beķere.

Topošajā Ropažu novadā, tai skaitā Garkalnē, tuvojoties vēlēšanām, politisku kustību netrūka. Uz plašā novada deputātu vietām ir 234 kandidāti no 14 partiju sarakstiem. Tas šoreiz ir plašākais partiju spektrs startam kāda novada vēlēšanās. Saraksti bieži veidoti pēc teritoriālā principa – vairāk kandidātu no pašvaldības, kuru pārstāv domes priekšsēdētājs.

Piemēram, Latvijas Zemnieku savienības sarakstā Ropažu novadā pārsvarā ir garkalnieši. Šī politiskā spēka rindās atkal startē Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš. Viņš pērn uz laiku paņēma pauzi, negaidot pašvaldību ministra rīkojumu par atstādināšanu pēc Valsts kontroles konstatētā par nesaimniecisku rīcību ar pašvaldības naudu. Līdzšinējais Ropažu mērs Zigmunds Blaus un Stopiņu novada vadītāja Vita Paulāne mainījuši savu partejisko piederību par labu “Latvijas attīstībai”.

Latvijas Radio Garkalnē aptaujātie vēlētāji politiskajām peripetijām pašvaldībā veltījuši maz vērības un iecirknī ieradās, jau zinot savu izvēli.

"Kamēr viņi apvienosies, vienosies par turpmāko darbību, droši vien iedzīvotāji to izjutīs. Tāpēc es labāk balsoju par tiem, kurus es zinu. Kad man vajadzēs palīdzību, tad es varēšu pie viņiem konkrēti vērsties, bet noteikti jau varēs vaicāt arī nezināmajiem [jaunajā novadā]."

"Domāju, ka sestdien būs rinda, tāpēc atbraucu šodien. Jau sen bija skaidrs, par ko balsot, tikai par sava novada kandidātiem."

"Nobalsoju jau 31. maijā, pirmajā dienā, kad varēja nobalsot. Kāpēc atdot savu balsi kādam citam, ja to var izdarīt?"

"Bija jau zināmi cilvēki, par ko balsot, tāpēc nebija baigi grūti."

Topošajā novadā apvienos atšķirīgas vietvaras – naudīgais Garkalnes novads ar teritorijas ziņā plašo Ropažu novadu. Stopiņu novadā esošo Ulbroku par jauno administratīvo centru izvēlēja pēc ilgām debatēm Saeimā. Savukārt Satversmes tiesa vēl pagājušajā nedēļā Vangažu pievienošanu Ropažu novadam novērtēja par atbilstošu Satversmei.

Garkalnes novada iedzīvotāji drīzo apvienotā Ropažu novada izveidi ar administratīvo centru attālajā Ulbrokā gan vērtēja atturīgi vai skeptiski.

"Man patika Garkalne, bet, nu, kā ir, tā ir. Būs labi!"

"Šeit ir ļoti ērti. Mēs esam no Berģiem, ir labi, ka pašvaldība ir tuvu."

"Tad jau manīs, kā būs. Tas būs diezgan liels kolhozs, bet cilvēki pie visa kā pierod."

"Ko es varu vērtēt? Kas noticis, tas noticis. Diez vai man tādēļ būs kādas izmaiņas."

"Caurmērā negatīvi. Būs braukāšana. Tagad mums no mājām četri kilometri līdz pašvaldībai, bet cik būs līdz Ulbrokai? Esam vietējie, es personīgi dzīvoju Upesciemā no 1958. gada."

KONTEKSTS:

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notiek jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notiek 40 vēlēšanu apgabalos.

Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā, kur balsošana notiks 11.septembrī. Tāpat septembrī vēlēšanas notiks Varakļānu novadā, kuru pagaidām lēma nepievienot citiem novadiem, jo Saeima nespēja vienoties par lēmumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt