Mikroķirurgs Jānis Krustiņš atzina – tiklīdz sākas pavasara darbi, tā arī cilvēki gūst šādas traumas.
„Izvelk ārā zāģi un uzreiz nerīkojas tik uzmanīgi, kā vajadzētu. Tipiskas traumas iegūtas, zāģējot ar ripzāģi, taču ir arī gadījumi, ka strādājuši ar ēveli,” pastāstīja mikroķirurgs.
Pārsvarā pacienti ir vīrieši darbaspējīgā vecumā no divdesmit līdz sešdesmit gadiem. Mikroķirurgi novērojuši, ka cietušie parasti labi zina, kā jārīkojas, ja, piemēram, nozāģēts pirksts.
„Uzreiz jāizsauc ātrā palīdzība. Nozāģētais pirksts ir jāieliek hermētiski noslēgtā plastikāta maisiņā un jāpeldina ledus ūdenī. Taču noteikti nedrīkst pirkstu likt tieši uz ledus, jo tad apsaldēs audus,” paskaidroja mikroķirurgs Krustiņš.
Diemžēl mikroķirurga praksē bijuši gadījumi, ka pacienti rīkojušies nepareizi. Piemēram, it kā labu gribot, kāds, piemēram, uzsmērējis „zeļonku” uz amputētā stumbeņa, taču tā sabojāti audi. Vai kāds ielicis nozāģēto pirkstu spirtā, taču tā pirkstu vairs nevar piešūt.
Ārsti aicina cilvēkus būt piesardzīgiem, strādājot ar darbarīkiem. Pļaušanas sezonā, kad cilvēki strādā ar pļaujmašīnām, savukārt nereti tiek traumētas pēdas vai smagi traumēti kāju pirksti, iebāžot kāju neizslēgtā pļaujmašīnā.
Nereti pēc traumas seko ilgstoša ārstēšanās, mēdz būt nepieciešamas sekundāras operācijas, tāpēc ārsti aicina cilvēkus būt ļoti piesardzīgiem.
