Starptautiskās sabiedrības uzmanība pašlaik pievērsta Afganistānai, un tas dod iespēju Baltkrievijai saasināt situāciju uz robežas ar Latviju. Aleksandra Lukašenko režīms Baltkrievijā kopš jūnija aktīvi izmanto migrantus kā ieroci pret Latviju, Lietuvu un Poliju. Turklāt migrantu plūsma tiek virzīta pirms gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas militārajā mācībām "Zapad 2021".
Kā uzsvēra diskusijas dalībnieki, migrantu krīze un militārie manevri ir savstarpēji saistīti. Tā nav bēgļu krīze, bet gan nacionālās drošības apdraudējums. Eskalācijas draudi esot nopietni.
"Ir bēgļi no Afganistānas un Irākas, bet tikpat labi var pienākt brīdis, ka tie ir pavisam citi iesūtīti cilvēki ar mērķi radīt nekārtības. Un tad Krievija un Baltkrievija pieteiktos Latvijas teritorijā izveidot kaut kādu bēgļu apmetni un apsargātu, jo acīmredzot Latvija nespēj garantēt drošību. Šis būtu sliktākais iespējamais scenārijs. Saprotot, ko Krievija ir darījusi līdz šim, nav izslēdzams," atzīmēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks.
Hibrīdkara izpausmes ir ļoti dažādas. Tās skar visas jomas – sākot no mākslas līdz izglītībai. "Vai mēs kā Eiropa saprotam, kas notiek, un vai pietiekami darām? Bažas, ka varbūt nepietiekami. Vai mums vajag 10 000 tankus, ja medijos, izglītībā, biznesā, pa visiem citiem caurumiem un dambjiem plūst iekšā milzu ietekme?" vaicāja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Māris Kūlis.
Lai nepieļautu tālāku eskalāciju, Rietumu sabiedrotajiem būtu jāizdara spiediens uz Baltkrieviju, jāizmanto ekonomiskās un politiskās sviras. Savukārt ASV pēc aiziešanas no Afganistānas tuvākajā laikā jāpierāda, ka tās spēj domāt stratēģiski un vadīt Rietumu pasauli.
"Diemžēl tie signāli, kuri pašlaik ir nākuši par "Nord Stream 2", un haotiskie notikumi Bagramā un Kabulā par to neliecina. Es novēlētu mūsu sabiedrotajiem pēc iespējas ātrāk saņemties,"
teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
