Pētījuma dati liecina, ka gājējam, nonākot sadursmē ar 40 km/h braucošu automašīnu, izredzes izdzīvot ir lielas. Pie ātruma 30 km/h gājējs jebkurā gadījumā izdzīvos. Savukārt sadursmē ar auto, kas pārvietojas ar līdz šim atļauto ātrumu apdzīvotā vietā 50km/h, gājējam ir vai nu ļoti smagas, vai pat letālas traumas.
Tādēļ Ceļu satiksmes drošības padome spriež par atļautā ātruma samazināšanu apdzīvotās vietās.
Turklāt secināts, ka, samazinot ātrumu, kopumā būšot labvēlīga ietekme uz gaisa kvalitāti, trokšņu līmeni un klimata pārmaiņām. “Tas taču arī palielina dzīves kvalitāti pilsētās. Mazāk trokšņu, drošāk atrasties uz ielas, it sevišķi ar bērniem, ar velosipēdiem. Runa ir tieši par to pēdējo kilometru līdz mājām, kur jau ir mazākas ielas. Ja tur ir 30km/h, es, piemēram, kā gājējs vai kā velosipēdists tur jūtos daudz drošāk. Man stress ir mazāks, dzīves kvalitāte ir augstāka. Tas ir vērtīgs mērķis, ko sasniegt,” skaidroja biedrības „Rīgas Apkaimju alianses” priekšsēdētājs Māris Jansons.
Eksperti secināja, ka šos ātruma ierobežojumus, iespējams, vajadzētu attiecināt uz atsevišķiem ceļu posmiem apdzīvotās vietās. Arī Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis skaidroja, ka tādā veidā ir mazāks risks, ka, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, cilvēks gūst smagas traumas.
"Daudzās Eiropas valstīs tiek veidoti tādi lokālie vietējas nozīmes ceļi un maģistrālie ceļi. Lokālie ceļi Rīgas variantā varētu būt bruģētās ielas – Ģertrūdes iela, Tērbatas iela, kur tiek samazināts kustības ātrums līdz 30 km/h, līdz ar to atkrīt vajadzība pēc speciāliem veloceliņiem. 30 km/h ir tas ātrums, kur vienotā plūsmā var pārvietoties gan velosipēdisti, gan automobiļi, arī trokšņu līmenis ir zemāks – tātad iela kļūst cilvēkiem draudzīgāka, komfortablāka.
Protams, paralēli ir jāveido maģistrālās ielas. Transporta koridori, kur pietiekoši ātri var pārvietoties gan vieglie transportlīdzekļi, gan kravas transportlīdzekļi.
Lai pilsēta varētu normāli funkcionēt – tā ir jāapgādā. Un šobrīd galvenais apgādes līdzeklis ir automobiļi," norādīja Irbītis.
Tāpat ir jādomā par ceļu labiekārtošanu, lai visi satiksmes dalībnieki, tajā skaitā gājēji justos droši.
“Ir jādomā par to, ka šīs teritorijas ir jāatdala. Jāskatās no lietošanas vajadzības, cik daudz krustojas transportlīdzekļi ar gājējiem. Līdz ar to mēs šādu veidu varētu pakāpeniski, iespējams, administratīvi ar šādu aizlieguma zīmju vai tieši otrādi – zonas norādi, ar pakāpenisku teritoriju pārveidi, tādējādi fiziski parādot, ka šajā pilsētas daļā ir kas mainījies,” pastāstīja Satiksmes ministrijas Autotransporta departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Normunds Krapsis uzsvēra, ka jārunā par ne tikai satiksmes negadījumiem apdzīvotās vietās, bet arī nevar aizmirst par negadījumiem ārpus apdzīvotām teritorijām. “Ja mēs analizējam šī brīža ceļu satiksmes negadījumu statistiku un drošību uz ceļiem, tad diemžēl mums ir diezgan būtiskas problēmas ārpus apdzīvotām vietām, kur jau pie 90 km/h. Un, ja šis ātrums netiek ievērots un notiek šie negadījumi, tad tās sekas ir krietni bēdīgākas.
Līdz ar to šeit vajadzētu arī domāt attiecībā uz to, kā novērt tās problēmas ārpus apdzīvotām vietām,” norādīja Krapsis.
Policijas pārstāvis arī pastāstīja, ka ātrums nav vienīgais negadījumu cēlonis. Tāpat cilvēku pārgalvība, veicot nepārdomātus manevrus, izraisa avārijas. Policija novērojusi, ka ir būtisks negadījumu pieaugumu skaits tieši frontālajās sadursmēs.
“No policijas viedokļa šeit nevajadzētu varbūt domāt par tikai kaut kādu vienu problēmu. Mums šīs problēmas jārisina kopējā kontekstā un ar dažādiem rīkiem – gan tehnisko līdzekļu papildinājumiem, gan patiešām jādomā par policijas kapacitāti, kas diemžēl šobrīd nav tādā līmenī, kāds būtu nepieciešams. Iespējams, protams, arī par atsevišķu sodu izmaiņu.
Es domāju – šeit nevajadzētu sasteigt šo jautājumu, jo ir iespējami arī citi mehānismi,” sacīja Krapsis.
Lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, veidojot nākošā gada ceļu satiksmes drošības plānu, šīs idejas tiks iekļautas.
