Briģis stāstīja, ka pašlaik nevakcinētie cilvēki saslimst 1,1 reizi vairāk nekā vakcinētie. Vakcinētajiem ir arī nedaudz mazāks risks izplatīt slimību. Ja tiekot ņemta vērā balstvakcīna, tad risks ievērojami samazinoties. Profesors arī aicināja atcerēties, ka vakcinētie pārsvarā Covid-19 izslimo vieglāk, tādējādi arī nenoslogojot slimnīcu sistēmu. Nozīmīgi esot, lai slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku skaita pieaugums būtu lēzens.
Pēc Briģa teiktā, "zaļā" un "sarkanā" režīma dalījums joprojām ir nozīmīgs, lai motivētu cilvēkus vakcinēties pret Covid-19. Tad, kad saslimstība Latvijā kritīsies, šī argumenta nozīmīgums varētu mazināties, un tad arī varētu diskutēt par tālāko.
Siliņa raidījumā piebilda, ka tad, kad samazināsies saslimstība ar omikrona variantu, ir paredzēts mazināt ierobežojumus. Viņa neapgalvoja, ka tas automātiski nozīmētu atteikšanos no vakcināciju apstiprinošo QR kodu pārbaudēm pie veikalu durvīm.
Siliņa stāstīja, ka sākumā tas varētu būt saistīts ar kādiem platību ierobežojumiem, ko varētu mīkstināt. Bet pēc tam varētu ķerties arī pie diskusijas par "zaļā" un "sarkanā" režīma dalījuma nepieciešamību.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
