Diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzas ar palikšanu pie esošās sistēmas

Lai gan valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes finansēšanas reformai, tomēr Veselības ministrijā atzīst – sistēmas pamatprincips paliks jau esošais.

Valdība otrdien, 11.oktobrī, izskatīja Veselības ministrija konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu, atbalstot valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem visiem nodokļu rezidentiem. 

Jautājums par finansējumu gan paliek atvērts, un to skatīs līdz ar 2018.gada budžetu, kad paredzēts iedarbināt apdrošināšanas sistēmu.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) valdības sēdē uzsvēra, ka valsts veselības apdrošināšanā pakalpojumu grozs vienāds un pieejams visiem iedzīvotājiem - Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, arī bērniem un pensionāriem. Viņš pauda, ka līdz ar šo soli tiek iezīmēts ceļš un dota zaļā gaisma reformām.

Apdrošināšana jaunajā modelī nozīmē, ka valsts iepirks veselības pakalpojumus un tie būs nodrošināti visiem iedzīvotājiem, skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Šāda sistēma būtībā pastāv jau šobrīd - valsts jau tagad slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm.

Ministrijā gan norāda – būtiski ir tas, ka reformas ietvaros plānots šādā iepirkumā noteikt kvalitātes kritērijus un nodefinēt pakalpojumus, kas ārstniecības iestādei ir jānodrošina. Tomēr pakalpojumi arī pašlaik tiek definēti, bet jaunajā modelī tas būšot detalizētāk.

Arī vienotais pakalpojumu grozs pašlaik Latvijā jau pastāv, taču tas ir krietni nepietiekami finansēt – zem absolūtā minimuma, norāda Šneiders. 

Tāpat pacientu līdzmaksājumi varētu palikt pašreizējā apjomā, jo samazināšana prasītu vēl lielāku valsts finansējumu. 

Bet jautājums par pakalpojumu pieejamības piesaisti kāda konkrēta nodokļa nomaksai paliek atvērts.

Tā kā valdības iecerētais apdrošināšanas princips līdzinās jau pastāvošai sistēmai, Veselības ministrijas pārstāvis atzīst – būtībā arī esošo sistēmu var dēvēt par apdrošināšanu.

Tātad veselības aprūpes sistēmas finansēšanas pamatprincips paliks tāds, kāds tas ir pašlaik. Šneiders gan uzsver, ka veselības aprūpei nav tik izšķirošs veids, vai to finansē kā klasisko apdrošināšanas sistēmu, bet gan pieejamais finansējums.

Tikmēr Latvijas Banka, kas iestājās par konkurenci un privātā kapitāla piesaistīšanu, šim valsts modelim redz vairākus zemūdens akmeņus. Taču atzinīgi vērtē valsts solījumu beidzot izsekot naudas izlietojumam. Tikmēr Slimnīcu biedrība iestājas par to, ka pārāk daudzie maksājumi jeb maksas pakalpojumi, kas uzkrauti uz iedzīvotāju pleciem, tiktu noņemti.  

Koalīciju veidojošās partijas jau iepriekš vienojās atbalstīt Veselības ministrijas (VM) virzīto valsts veselības apdrošināšanas modeli. Veselības ministrijas pārstāve Dace Preisa jau iepriekš skaidroja, ka valsts veselības apdrošināšanas modelis paredz, ka apdrošināšanu iedzīvotājiem nodrošinās valsts bez privāto apdrošinātāju piesaistes.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija iepriekš izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. No valdības lēmuma tad arī būs atkarīgs, vai turpmāk iedzīvotājiem būs jāveic papildu iemaksas veselības aprūpei, kā to paredz divi no trim modeļiem.

Pirmā modeļa gadījumā pacientam nepalielinātos nodokļu slogs, nebūtu jāmaksā papildu iemaksas. Tas paredz vairāk finansējuma veselības aprūpei novirzīt no kopējā valsts budžeta.

Otrais modelis, ko izstrādāja Latvijas Bankas eksperti, savukārt nozīmētu, ka strādājošajiem bez esošā nodokļu sloga būtu jāveic papildu maksājumi valsts vai privātajam apdrošinātājam - sākot no 25 eiro mēnesī.

Savukārt trešais modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu – no kopējiem nodokļiem valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai varētu saņemt papildu medicīnas pakalpojumus, iedzīvotājiem būtu jāveic papildu maksājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt