Lielbritānija vēl nav pat spērusi formālo soli, lai sāktu izstāšanās procedūru, tomēr gaidāmās izmaiņas ir pārāk lielas. Apzināties visu plašo tematu loku, ko “Brexit” skars, un neignorēt sabiedrības kritiku par Eiropas Savienības institūciju darbu bija aicināti arī Latvijas Valsts prezidenta rosinātās diskusijas dalībnieki.
24.jūnija rītā gan pati Lielbritānija, gan visa Eiropas Savienība izrādījās gluži negatavas ziņām, ka vairums britu tomēr nobalsojuši par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tas tiek kompensēts ar drudžainu rīcību tagad.
Lai gan Apvienotā Karaliste vēl pat nav sākusi oficiālo izstāšanās procedūru, kontinentālās Eiropas ietekmīgākās valsts – Vācijas – kanclere Angela Merkele apceļo savienības dalībvalstis. Galvenais sarunu fokuss – dzīve Eiropas Savienībā pēc “Brexit”. No Baltijas valstīm kanclere tikās ar Igaunijas premjeru Tāvi Reivasu. Bet septembra vidū Bratislavā notiks visu Eiropas Savienības valstu galotņu tikšanās. Jau tagad skaidrs, ka jautājumu ir ievērojami vairāk nekā atbilžu.
“Ļoti daudz jautājumu, jo īsti nav saprotams, kas notiks ar Eiropu, kas notiks ar Eiropas Savienību. Jo īpaši, ka ES veidojās pēc Otrā pasaules kara, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti, labklājību Eiropā, un vai tad tagad tās ir beigas visam tam? Vai tomēr tas ir sākums kaut kam jaunam, kad tiek pārskatītas savstarpējās attiecības, tiek izvērtētas pielaistās kļūdas, lai varētu šīs kļūdas novērst,” diskusijā situāciju raksturoja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents arī atgādināja, ka valsts drošība nav tikai valsts militāra aizsardzība un robežu nostiprināšana. “Drošību veido arī valsts ekonomiskā attīstība, tiesu varas spēks, cilvēktiesību aizstāvība, dzimtenes mīlestība un daudzi citi faktori,” uzsvēra Vējonis, atzīstot, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma ir ļoti daudz jautājumu par to, kā tā dēvētais “Brexit” ietekmēs Eiropas, tai skaitā Latvijas, nākotni.
Diskusijas ievadā Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire uzsvēra, ka „Brexit" rezultāti radīja šoka momentu pašā Lielbritānijā, kā arī visā Eiropas Savienībā. “Tagad, kad pirmais apjukums ir norimis, ir nepieciešams analizēt gan visus “Brexit” veicinājušos faktorus, gan to, kā eiropeiskā identitāte ir iesakņojusies Latvijas sabiedrībā un ko mūsu valsts iedzīvotāji sagaida no Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā,” norādīja Reire.
Arī šajā diskusijā lielāko interesi izraisīja sabiedrības viedokļu aptaujas. Britu referenduma iznākums aizvēra retorikas sadaļu Eiropas valstu politiķu runās. Tagad tā vietā, lai solītu labāku rītdienu un taisnotos, piesaucot Eiropas birokrātiju, vairāk uzmanības nākas veltīt reālajam sabiedrības noskaņojumam. Par spīti būtiskām atšķirībām starp sabiedrības pieprasījumu no politiķiem un bažām Latvijā un Lielbritānijā, ir arī nozīmīgas līdzības.
“Ja mēs runājam par imigrācijas aspektiem, kas bija viens no centrālajiem [jautājumiem] britiem, tad mēs redzam līdzības. Bažas un bailes ir arī Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt, ja mēs skatāmies uz ekonomiskajiem un finansiālajiem aspektiem, tad šeit īsti līdzību nav. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saskata ieguvumus no ES, nevis zaudējumus,” stāstīja sociologs, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Viņš arī iepazīstināja ar datiem, kas liecina, ka arī pēc britu referenduma Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā. SKDS veiktā aptaujā 45% respondentu atzina, ka Latvijas integrācija Eiropā viņos izraisa ļoti pozitīvas vai drīzāk pozitīvas emocijas, savukārt 23% atzina, ka izjūt negatīvas vai drīzāk negatīvas emocijas.
Starptautisko tiesību eksperts Māris Lejnieks savukārt atgādināja – briti vēl nav paziņojuši par izstāšanos. Bet līdz tam runa var būt tikai par hipotētiskiem pieņēmumiem. Toties tiem, kas bažījas par iespējām pēc “Brexit” palikt Lielbritānijā un steidz nokārtot britu pavalstniecību, jāatceras, ka personām ar dubultpilsonību Latvijas diplomātiskā aizsardzība nepienākas. Arī ja personu aizskārusi neiecietība, par kuras pieaugumu daždien sūkstās strādājošie no Austrumeiropas valstīm.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānija gan paziņoja, ka nesāks izstāšanās procesu no Eiropas Savienības pirms šā gada beigām.
