Diskusijās par meža ciršanas noteikumu grozījumiem pagaidām nav atrasti kompromisi

Diskusijās par meža ciršanas noteikumu grozījumiem pagaidām nav atrasti kompromisi. Zemkopības ministrija vēl neprognozē konkrētu laiku, kad gala projektu virzīs Ministru kabinetā. Taču vides organizācijas bažījas, ka tas būs tas pats projekts, kas noraidīts pirms diviem gadiem, jo tas arī paredz samazināt pieļaujamo koku ciršanas caurmēru jeb ļautu cirst jaunāku mežu.

Diskusijās par meža ciršanas noteikumu grozījumiem pagaidām nav atrasti kompromisi.Sintija Ambote

    Pēc Zemkopības ministrijas atkārtotiem centieniem šovasar virzīt grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā vides organizācijas joprojām aicināja to nedarīt un premjers ministrijai uzdeva atsevišķā darba grupā jautājumu vēlreiz izdiskutēt ar dabas sargiem. Pagājuši vairāki mēneši, un ministrijas Meža departamenta vadītājs Arvīds Ozols norāda, ka notikušas vairākas sanāksmes, kur pārrunāta meža ciršanas pieeja nākotnē.

    "Es domāju, ka kompromisiem ir vieta un diskutējošās puses vēlas tos sasniegt. Ņemot vērā, ka sarunas vēl turpinās, es nevēlos prognozēt konkrētus punktus, pie kā mēs nonāksim. Grozījumi ir nepieciešami, lai motivētu mežu īpašniekus labāk apsaimniekot savu mežu, vienlaikus dodot iespēju strādāt efektīvāk, bet vienlaikus, ja viņi izvēlas strādāt efektīvāk pēc koku caurmēra, tad uzliekot par pienākumu pienācīgi atjaunot mežu kvalitatīvāk, stādot labākus stādus," saka Ozols.

    Tikmēr Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus stāsta, ka kopumā noritējušas trīs tikšanās ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem. Vides organizācijām gan nav pārliecības, ka projekts, ko virzīs ministrija, varētu ietvert kādus kompromisus, tāpēc joprojām bažījas par riskiem dabai

    "Varbūt Kariņa kungs, vasarā rosinot šo diskusiju, tiešām bija domājis, ka jāmeklē kādi kompromisi, taču šajās sarunās nekas tāds nav noticis un tās rīkotas, lai ievilktu ķeksīti, ka sarunas ir notikušas. Taču mūsu pirmais aicinājums un prasība ir kārtīgi izvērtēt šo (meža ciršanas) noteikumu grozījumu ietekmi uz vidi. Taču arī tas nav izdarīts visā šajā laikā pat kopš 2017. gada (kad grozījumi atsaukti pirmo reizi). Ir kaut kāds vērtējums, kas ir tendenciozs un nepilnīgs, ar vēlmi attaisnot šos grozījumus, nevis tiešām izvērtēt ietekmi. Ministrija nevar vienkārši teikt, ka, grozot noteikumus, būs labi ekonomikai, kas izriet no būtiski palielinātiem ciršanas apjomiem, bet nebūšot nekāda kaitējuma videi, jo patiesībā mums neesot pamata domāt, ka ciršanas apjomi pieaugs. Nu, tad izlemiet kā īsti ir," pauž Ķerus.

    Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norāda, ka jautājumā par jaunāku koku ciršanu arī starp ministrijām patlaban kompromisi nav atrasti. "Bija viena tikšanās, kurā mēs bijām klāt, un, tā kā pēc būtības situācija nav mainījusies, arī mūsu iebildumi nav mainījušies, kurus mēs arvien uzturam. Bija sāktas diskusijas, bet kompromiss vēl nav atrasts par lielāku ekoloģisko koku skaita saglabāšanu tad, ja pāriet uz izlīdzinātu ciršanas caurmēru visām koku sugām. Tāpat arī par liegumu cirst kokus putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, arī to mēs rosinājām no jauna, gan arī tas, ka šī noteikumu virzība jāatliek, līdz tiks pabeigta visas Latvijas biotopu kartēšana," atzīst Vilkaste.

    Zemkopības ministrija pagaidām nenosauca konkrētu laiku, kad grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā plāno virzīt Ministru kabinetā. Savukārt Vides ministrija un dabas nevalstiskās organizācijas norāda, ka noteikumu projekts būtu jāskata kopā ar mežu politikas pamatnostādnēm jaunajam periodam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti