Biedrība arī atzina, ka nepieciešams uzlabot ne tikai spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī ārstu ētikas kodeksu. Tāpat ir svarīgi arī ārstu tālākizglītībā paredzēt darba ar pacientiem prasmju pilnveidi.
Šobrīd Ministru kabineta noteikumi paredz divus kritērijus ārsta sertifikāta anulēšanai – ētikas normu pārkāpums un normatīvo aktu pārkāpums, tāpēc LĀB sagatavojusi priekšlikumus, kas ļautu anulēt ārsta sertifikātu – gan būtisku ētikas normu pārkāpuma gadījumos, gan arī gadījumos, kad izdarīti vai pieļauti būtiski pārkāpumi profesionālajā darbībā. Ir vēl arī citas iespējamas nepilnības, un tādēļ LĀB izstrādājusi priekšlikumus, kas ļautu sertificējošām institūcijām izvērtēt saņemto informāciju par profesionālās darbības pārkāpumiem un ņemt to vērā ārsta resertifikācijas procesā.
Piektdien notikušajā diskusijā daudz laika tika veltīts tam, lai skaidrotu ārstu ētikas jautājumus un skatītu tos, kā arī ārstu kļūdu juridisko aspektu, lai meklētu risinājumus, kā veicināt ārstu kļūdu izvērtēšanu.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore un Ārstu biedrības Ētikas komisijas locekle Signe Mežinska arī skaidroja par medicīnas ētikas mācīšanu topošajiem ārstiem – vai tā tiek pietiekoši mācīta jaunajiem mediķiem?
"Es domāju, ka tajā brīdī, kad ārstam ir rezidenti, viena būtiska daļa, ko viņš māca, piemēram, rezidenta apmācības procesā, – ir ētika. Skaidrs, ka tas nav tā, ka rezidentūras vadītājs nosēdina savu rezidentu un saka, ka tagad lasīs lekciju. Manuprāt, tas, ko mēs izdarām pirmajā kursā, ir svarīgi, jo iedodam strukturētu informāciju, kas ir medicīnas ētika, bet praktiskā mācības programma – tā ir liela daļa jau tagad, un varētu domāt, kā rosināt to, ka, piemēram, notiek no rīta piecminūte, kur notiek aktīvāka pievēršanās ētikas problēmām vai aktīvāk izdiskutēti ētikas gadījumi," teica Mežinska.
Bet zvērināta advokāte un veselības tiesību eksperte Ilze Vilka aktualizēja jautājumu par tā dēvēto "tvitera tiesu", kad iedzīvotāji sociālajās vietnēs, īpaši tviterī, apspriež kādu notikumu, paši atrod vainīgo un viņu "tiesā".
Šādu situāciju nav maz, taču tāda rīcība, pēc ekspertes domām, nav pieņemama.
"Tirgus laukums pārveidojas par tādu kā mediju, un skaidrs, ka tas var būt ārkārtīgi sāpīgi cilvēkam. Ar to, protams, ir jārēķinās un, manuprāt, tā ir vairāk sabiedrības izglītošana. Lai cik man kādā brīdī liktos emocionāli teikt: "Ārprāts, kā man nodarīts pāri" un visiem to izkliegt, izstāstīt, varbūt vajag mazliet padomāt, pirms to darīt," norādīja Vilka.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ļoti liela atbildība ir arī medijiem, jo ar medicīnu saistītos jautājumos bieži vien pacients var izvēlēties pastāstīt par savu pieredzi, bet medicīnas iestādei vai ārstam rokas ir sasietas – aizstāvība nav iespējama, jo izpaust jebkādu informāciju par pacientu un konkrētu gadījumu nav atļauts. Tādēļ viņa aicināja uzmanīgi izvērtēt arī šādas situācijas.
KONTEKSTS:
Diskusijas mērķis bija izstrādāt priekšlikumus un pilnveidot pacientu un mediķu attiecību regulējumu. Tajā piedalījās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore un Ārstu biedrības Ētikas komisijas locekle Signe Mežinska, Zviedrijas Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore un Ētikas un bioētikas pētniecības centra pētniece Santa Šlokenberga, zvērināta advokāte un veselības tiesību eksperte Ilze Vilka un LĀB valdes loceklis Viesturs Boka.
