Diskusijā Saeimā: Reformas augstākās izglītības nozarē ir nepieciešamas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Saeimas publiskajās debatēs valda vienprātība, ka reformas augstākās izglītības nozarē ir nepieciešamas. Tomēr aizvien tiek rasti risinājumi, kā šīs reformas panākt, un turpinās vainīgo meklēšana.

Šodien Saeimas publiskajās debatēs par augstāko izglītību un tās nākotni atskatījās uz nozarē paveikto un vēl darāmo. Tomēr iesaistītās puses aizvien nespēj vienoties par konstruktīviem nākotnes uzdevumiem, bet gan turpina izteikt savstarpējas replikas un meklē vainīgos. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete norāda, ka Latvija gadu desmitiem ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas - grozījumus Augstskolu likumā, pāreju no studiju programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju, studiju valodu jautājumu risināšanu. Tomēr Druviete norāda, ka pēdējā laikā pārmaiņas nav notikušas:

„Pašreiz mēs esam krustcelēs. Pusotru gadu mūsu augstākās izglītības sistēmā būtiskas pārmaiņas nav notikušas. Laiks apstāties un atbildēt uz jautājumu, kāpēc.  Un laiks apstāties un pārdomāt, kā virzīsimies tālāk. Vēl nekas nav nokavēts. Bet drīz var būt par vēlu. "

Atsaucoties uz „Latvijas Avīzē" publicēto karikatūru, ka Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra kavē izglītības ministra Roberta Ķīļa reformas, Vētra noliedz šādu uzskatu. Tieši pretēji - Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Ķīlim novēl veiksmīgu reformu īstenošanu: „Masu saziņas līdzekļi, kas, protams, atspoguļo sabiedrības viedokli, kāds vērotājs no malas var spriest, ka, piemēram, Augstākās izglītības padome, vai konkrētāk Jānis Vētra, kavē Roberta Ķīļa kuģim virzīties un priekšu. Šinī gadījumā es varu pilnīgi droši apliecināt, ka nē, man nav nekādu nodomu kavēt Roberta Ķīļa kuģim virzīšanos uz priekšu. Lai kuģim ir vējš burās, septiņas pēdas zem ķīļa. Ja nu gadījumā Latvijā tam kuģim iegrime par dziļu, lai droši var peldēt tālu, tālu!"

Izglītības ministrs Roberts Ķīlis diskusijā uzsver, ka nepieciešams palielināt izglītības kvalitāti, un sektors jāpaplašina uz ārvalstīm. Savukārt pie pašreizējās situācijas augstākās izglītības jomā vainojama nekonkrētība un kopēju datu un faktu trūkums: „Mēs jau diezgan lielā mērā visam kam piekrītam. Piekrītam vajadzībai pārmainīt izglītību, piekrītam, ka tur ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, ka šīm izmaiņām ir jābūt vērtām, lai studenti kvalitatīvāk mācītos un apgūtu vairāk svešvalodas. Tās visas lietas liekas tā kā visiem saprotamas un pieņemamas. Ir kaut kāds trūkums - kāpēc mēs netiekam tālāk par to brīdi, kurā mēs visi kopīgi varam teikt "jā" par reformām, par pārmaiņām. Tas trūkums ir tajā brīdī, kurā mums nav vienošanās par datiem. Tā ir liela problēma bijusi, lai mēs tiktu kaut kur uz priekšu reformās."

Tāpat ministrs norāda, ka būtiska ir arī valdības pozīcija, kas tuvākajā laikā plāno pievērsties augstākās izglītības jautājumam par studiju programmu vērtēšanu. „Valdība, kā es gribētu teikt, beidzot nostāsies noteiktās pozīcijās attiecībā uz augstākās izglītības un zinātnes nākotni. Sen jau būtu bijis laiks…"

Diskusijas dalībnieki vienprātīgi uzsver, ka augstākā izglītība ir Latvijai nozīmīga nozare, un, apvienojot spēkus, tajā var panākt pozitīvas pārmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti