Diskusija «Partija fokusā». Atšifrējums: Latvijas Krievu savienība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

 Diskusija “Partija fokusā”. Atšifrējums: Latvijas Krievu savienība (LKS).

Guntis Bojārs: Šobrīd studijā ir Latvijas Krievu savienības pārstāvji.

Jānis Geste: Un iepazīstināsim ar raidījuma dalībniekiem. Jevgeņija Krjukova kandidē Latgalē, Andrejs Mamikins kandidē Rīgā un Elita Korsaka kandidē Kurzemē, esiet sveicināti!

Guntis Bojārs: Un arī šajā gadījumā skatītāju balsojums – vai jūs balsosiet šajās Saeimas vēlēšanās par Latvijas Krievu savienību. Atbilžu varianti trīs: “jā, noteikti”, otrais – “noteikti nē” un trešais – “vēl domāsim”.

Jānis Geste: Sākumā nedaudz par jūsu kolēģiem, kā mēs redzam, divas vietas šovakar ir brīvas. Pirmais numurs Vidzemē – Andris Tolmačovs, kāpēc viņš šovakar nevarēja būt?

Andrejs Mamikins: Cik es dzirdēju – veselības stāvokļa dēļ tikai, viņš neizvairās, un Ludmila Ušakova fiziski ārpus valsts. Viņa vēl ir deputāte, strādā skolā un ļoti sabiedriski aktīva. Tā nav necieņa pret godājamo valsts televīziju, ticiet man!

Jānis Geste: Labi, ķersimies klāt! Par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās. Kas ir tas, ko jūs cerat panākt šajās vēlēšanās?

Andrejs Mamikins: Izveidot frakciju. Atjaunot bijušās PCTVL, tagad LKS frakciju parlamentā, jo tad, kad šī partija, šī kustība bija politikas iekšā un parlamentā, tad nebija tik ātra, piemēram, skolu pārlatviskošana un citas nejēdzības, ko mēs redzam tagad.

Jānis Geste: Kas jums liek domāt, ka šajā reizē atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām šāds scenārijs varētu piepildīties?

Andrejs Mamikins: Ticība un pārliecība.

Jānis Geste: Bet ne socioloģija šobrīd?

Andrejs Mamikins: Nu godīgi, mums ir slēgtas aptaujas. Ne tikai veiktas, pateicoties SKDS. Un dotajā brīdī mums ir visi pamati ticēt, ka mēs būsim iekšā.

Jānis Geste: Kā jūs plānojat organizēt, ja jūs iekļūsiet nākamajā parlamentā, savu darbu attiecībā uz savu vēlētājiem doto solījumu izpildi, jo šobrīd ir diezgan skaidrs, ka praktiski visas partijas, kuras varētu iekļūt nākamajā Saeimā, ir sacījuši skaidru “nē” sadarbībai ar jums. Kā strādāsiet?

Jevgeņija Krjukova: Protams, mēs strādāsim opozīcijā, un nav nekādu cerību, ka jebkura krievu partija var ienākt koalīcijā, tā ir valsts politika. Bet mēs būsim aktīva partija, kas strādās opozīcijā un aizstāvēs savu vēlētāju tiesības.

Elita Korsaka: Es varu papildināt. Es biju astoņus gadus Liepājas pilsētas domes deputāte opozīcijā, strādāju ļoti aktīvi, cilvēki mani zina, zina manu darbu un to, ka es esmu neatlaidīga savu mērķu sasniegšanā. Šajā gadījumā, es domāju, ka mēs panāksim to, ko mēs arī vēlamies, tātad – frakcijas atjaunošanu Saeimā.

Guntis Bojārs: Labi, un tas, ko jūs vēlaties no tāda idejiskā viedokļa, ja mēs raugāmies uz programmu, ir krievu valodas ļoti spēcīga tāda atjaunināšana. Proti, valsts pārvaldē, skolās jāatceļ sodi par tās lietošanu. Vai tas viss kopums, ko jūs runājat, liecina, ka krievu valodai Latvijā šobrīd iet slikti un ka tā draud iznīkt?

Andrejs Mamikins: Principā jā.

Jevgeņija Krjukova: Krievu valodu apspiež, aizliedz un, ja tā turpināsies, pēc kādam trim paaudzēm bērni jau nerunās dzimtajā krievu valodā.

Guntis Bojārs: Jūs gribat teikt, īstenojot, piemēram, pašreiz nolikto skolu reformu, tie bērni, kuriem ir krievu valoda dzimtā valoda, pārstās runāt krieviski?

Jevgeņija Krjukova: Jā, protams. Bija pētījumi, amerikāņu pētījumi, ka vispār trīs paaudzes vajag, lai bērniem jau būtu grūtības runāt, sazināties dzimtajā valodā, ja apmācība skolās nav dzimtajā valodā.

Elita Korsaka: Paralēli es jums varu, piemēram, piebilst – atrodoties Rīgas lidostā, reiss uz Dublinu, mamma latviete. Divi bērni kopā ar viņu savā starpā runāja angliski, tātad viena paaudze – viss, gatavs. Šie bērni dzīvo Īrijā, viņi runā angliski. Ar māti latviski, savā starpā jau angliski. Šeit mēs negribam, lai panāktu to pašu.

Andrejs Mamikins: Īrijā darbojas lieliska programma, ieskaitot uzrakstus latviešu valodā tajās sādžas, kur latvieši kompakti dzīvo, lietuvieši – tātad lietuviski. Neskatoties uz pedagogu palīgiem, valoda pazūd momentā.

Guntis Bojārs: Valsts pārvaldē es saprotu, ka jūs redzat tā, ka, ja, pieņemsim, cilvēks raksta iesniegumu krieviski vai angliski, viņam arī jāatbild krieviski, angliski. Ja viņš runā ar ierēdni krieviski vai angliski, tad tas ierēdnis atbild šādā valodā. Šobrīd, es pieļauju, man nav statistikas, bet ir daudzi cilvēki, kas ienākuši jauni valsts pārvaldē, kas nezina krievu valodu. Ko mēs darām ar to?

Elita Korsaka: Mācām krievu valodu!

Jevgeņija Krjukova: Lai būtu konkurētspējīgi.

Guntis Bojārs: Visiem ierēdņiem, kas nezina?

Jevgeņija Krjukova: 21. gadsimts!

Andrejs Mamikins: Nu, ne visiem. Bet tiem, kas reāli ar to saskaras. Daugavpilī tas plašāk izplatīts. Kuldīgā, visdrīzāk, nav nepieciešamības. Jāskatās nevis piespiedu kārtā, bet reāli, kas pēc nepieciešamības. Bet šī sistēma jau darbojas Igaunijā. Vai igauņu valodai draud kaut kas? Reāli jau sen Igaunijā var rakstīt gan angliski, gan krieviski un saņemt šajās valodās atbildes, protams, arī igauņu.

Guntis Bojārs: Starp citu, runājot par to krievu valodas lietošanu, salīdzinoši nesen raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” veicām nelielu eksperimentu – latviskākajā pilsētā Cēsīs mēs centāmies visās vietās runāt krieviski. Nezinu, esat redzējuši, neesat redzējuši. Grāmatnīcās, veikalos, aptiekā, pašvaldībā, visur ar mums runāja krieviski ļoti labā valodā.

Elita Korsaka: Ļoti labi, bet jūs pamēģiniet uzrakstīt krievu valodā iesniegumu, jūs nedabūsiet atbildi.

Jānis Geste: Bet šajā situācijā līdz ar to jautājums – lietošana valsts pārvaldes iestādēs. Jums ir arī solījums, ka visās skolās ir jāmāca krievu valoda obligāti, bet nav partijas programmā solījums par to, ka krievu valodai būtu jānosaka oficiālās valsts valodas statuss.

Elita Korsaka: Mēs gribam panākt, lai latviešu bērni arī būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Atcerēsimies 2004. gadu, kad uzsākta reforma, un es tolaik jau teicu, ka latviešu bērniem būs ļoti slikti, ja viņi nezinās krievu valodu. Latviešu nacionālisti ko pateica – mums nevajag krievu valodu. Ko mēs redzam šodien? Pēc 14 gadiem latviešu jaunatne, kura izaugusi, nepārvaldot krievu valodu, ir nekonkurētspējīga darba tirgū.

Guntis Bojārs: Labi, ja mēs runājam par darba tirgu, tas attiecas, pieņemsim, uz kaut kādu nozari, pakalpojumu, kur brauc tūristi no Krievijas. Tikpat labi, ja mēs runājam par to, es saprotu – bezmaz vai no pirmās klases likt krievu valodu mācīt kā otru, ja dzimtā, krievu un angļu tad vēl arī sanāk. Jā, bet tomēr par to krievu valodu. Ja mēs skatāmies pēc tās lietošanas pasaulē, 8. vieta tikai, otrā ir ķīnieši. Ja mēs skatāmies pēc ekonomikām, tad Krievijas ekonomika, nu, piedodiet, tur ir daudz ko darīt vēl. Kāpēc ne ķīniešu valodu pirmajā klasē kā otru?

Elita Korsaka: Es jums pateikšu – Krievija bija un vienmēr būs Latvijas kaimiņvalsts, Baltkrievija tāpat. Aizbrauciet uz Bulgāriju. Krieviski jūs ļoti labi sapratīsiet.

Guntis Bojārs: Es saprotu, bet tad mācāmies lietuviešu valodu, lietuviešu mums ir tiešām ļoti daudz, mācam pirmajā klasē lietuviešu valodu.

Andrejs Mamikins: Nevar abus tirgus salīdzināt.

Elita Korsaka: Es bieži braucu uz Lietuvu, no Liepājas 60 kilometru līdz Palangai. Ko es saskatu? Liepājas iedzīvotāji, latvieši būdami, brīvi runā krieviski ar Lietuvas pārdevējiem. Tātad šajā gadījumā kas sanāk? Mēs paši, latviešu tauta, es runāju par latviešu tautu, aprobežojam savu bērnu nākotni, jo pasaule ir plaša. Un jāzina vismaz trīs valodas – latviešu, krievu un angļu vai vācu valoda, vai franču valodau. Jo vairāk jūs zināt valodas, jo vieglāk jums būs iekārtoties dzīvē. Un arī būs pieprasījums, jo tulki būs vajadzīgi vienmēr.

Guntis Bojārs: Jā, bet, ja skatās no ekonomikas viedokļa - un es tā mazliet ciniski pateikšu no ekonomikas viedokļa -, tad izdevīgāk no tāda viedokļa mācīties kā otru – vācu valodu vai to pašu ķīniešu.

Andrejs Mamikins: Nu, piemēram, Valmierā šodien vislielākais investors nāk no Vācijas un vācieši – jau tur raud vietējā pašvaldība. Man pateica mans kolēģis, deputātu kandidāts, Klapins Aleksandrs. Tur ir pieprasījums, lai kaut kas pašvaldībai jau tagad komunicētu ar šiem investoriem, stikla šķiedras rūpnīcas no Vācijas investoriem. Vāciski – viņiem tā ērtāk.

Guntis Bojārs: Par to es runāju.

Andrejs Mamikins: Nevis piespiedu kārtā. Saprotiet, mēs gribam dot bērniem vēl vienu instrumentu. Es jums pateikšu – savā padomju bērnībā mani piespiedu kārtā mācīja peldēt, es neieredzēju šīs peldēšanas stundas.

Guntis Bojārs: Un neiemācījāties?

Andrejs Mamikins: Iemācījos. Un tagad esmu laimīgs, ka es peldēju. Tas pats ar krievu valodu.

Jānis Geste: Paldies, dosimies tālāk. No atbildēm, ko jūs sūtījāt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem saistībā ar NATO. Jūs rakstāt, ka pārāk aktīvā Latvijas dalība NATO prasa lielas izmaksas un sarežģī attiecību uzlabošanās procesu ar Krieviju – “piedāvājam pazemināt militāros izdevumus un atgriezties pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014. gadam”. Ko nozīmē šī atgriešanās pie militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāv 2014. gadā?

Jevgeņija Krjukova: Tas nozīmē 1% no IKP, ne vairāk. Jo vairāk ir izaicinājums mūsu budžetam, mūsu izglītībai, mūsu medicīnai. Nevar pieļaut, lai pensionāri saņem pensijas divreiz mazākas nekā minimālā alga, un tai pašā laikā mēs pērkam helikopterus par 200 tūkstošiem eiro, bruņumašīnas..

Andrejs Mamikins: Miljoniem, Žeņa.

Jevgeņija Krjukova:  Jā, bruņumašīnas. Nevar būt, ka militārie izdevumi iet pirms pensijām, pirms izglītības.

Jānis Geste: Bet militāri politiskā situācija reģionā 2014. gadā?

Elita Korsaka: Tātad 2014. gadā Latvijas Saeima akceptēja likumu, saskaņā ar kuru Latvijas Republikas teritorijā tika izvietots karaspēks, karavīri no NATO valstīm, tātad šajā gadījumā mūsu zeme..

Jānis Geste: Jā, kā reakcija Krimas pievienošanai Krievijai.

Elita Korsaka: Pagaidiet sekundīti. Tātad šajā gadījumā mēs runājam par Latvijas valsts neatkarību, ja šeit atrodas militārie spēki, kur saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu karavīri neatbild par saviem likuma pārkāpumiem Latvijas valsts priekšā, tad šajā gadījumā, kā mēs varam runāt par Latvijas neatkarību? Ja šie cilvēki var darīt visu, ko viņi vēlas šeit, likums viņam to atļauj.

Andrejs Mamikins: Viens piemērs – amerikāņu karavīru nevar un nedrīkst tiesāt Latvijas tiesā dotajā brīdi, lai ko viņš neizdarītu. Un incidenti jau bija gan ''Makdonaldā'', gan ar to puišeli, jūs visu to atceraties.

Elita Korsaka: Un Ventspilī.

Andrejs Mamikins: Ventspilī, Liepājā, visur, Daugavpilī, visur tas notika.

Guntis Bojārs: Klau, ja mēs runājam par 1%, kas izskanēja – NATO savstarpējā vienošanās ir par 2%, un turklāt ir citi, kas grib vairāk un sāk runāt par 2,5%.

Andrejs Mamikins: Trakais Tramps?

Guntis Bojārs: Jā, un tas, kas ir signāli – nu ja tur visi šitā ar 1%, tad mēs šo bodīti klapējam ciet, tad mēs ejam ārā, tad mums šis nav vajadzīgs.

Andrejs Mamikins: Vācija arī divus procentus nemaksās paredzamā nākotnē, nemaksās. Tāpēc, ka valdībai un Merkelei citas prioritātes. Tas ir pirmais aspekts. Kas notiek mūsu dzīvē – mēs slēdzam slimnīcas, tai skaitā vislabākā slimnīca valstī  “Linezers”, kas tur tagad ir? Zemessardzes militārā bāze. Mēs tikko no 1. jūlija slēdzam Bērnu slimnīcu Juglas ielā Rīgā. Un Čakša tik tikko pateica, ka mēs tagad mācīsimies uz tās bāzes ārstēt militārus ievainojumus. Kas tas ir, ja ne militarizācija?

Guntis Bojārs: Bet tad kāpēc vispār 1%, tad 0%?

Andrejs Mamikins: Nu, ja jūs jautāsiet man..

Guntis Bojārs: Bet 0% nozīmē, ka mēs ejam prom no NATO.

Andrejs Mamikins: Es esmu pret Latvijas dalību NATO. Un LKS partija, kad apstiprināja programmu, ierakstīja tā, kā ierakstīja.

Jānis Geste: Un tie argumenti, kāpēc?

Andrejs Mamikins: Tāpēc, ka izglītība un sociālā drošība man kā pilsonim un trīs bērnu tēvam ir svarīgāka nekā, es atvainojos, metāllūžņu pirkšana no Austrijas, kura, starp citu, arī nav NATO dalībvalsts.

Jevgeņija Krjukova:  Kāpēc tā tomēr ierakstīts – mēs piedalāmies NATO, bet ne vairāk kā 1%. Dalība NATO dod mums tiesības uz veto, ziniet, tas aizliegums, kāda NATO darīšana Eiropā. Tātad var, var būt NATO, bet vienkārši samazināt izdevumus, lai nebūtu sveši karaspēki, lai tikai mūsējie cilvēki mūsu teritorijā un 1% - ar to pietiek. Ziniet, ir piemērs, ir Somija. Viņai neviens neuzbrūk, viņai arī robeža ar Krieviju, viņa divreiz karojusi ar Krieviju atšķirībā no Latvijas. Viņa arī bija Krievijas impērijas sastāvā un viņa vispār nav NATO.

Jānis Geste: Bet sabiedrībā diskusijas par to ir, vai vajadzētu pievienoties.

Elita Korsaka: Tikai diskusijas.

Andrejs Mamikins: Bet cik karavīru ir Islandē, NATO dalībvalstī?

Jevgeņija Krjukova: Neviens tur neokupē, viņa mierīgi tirgojas ar Krieviju, viss kārtībā, bet mums kaut kāda histērija, ka mums uzbrūk Krievija.

Andrejs Mamikins: Cik karavīru Luksemburgā? Luksemburgā – 1000.

Guntis Bojārs: Labi! Parunājām par NATO. Otrs jautājums ir Krievijas sankcijas, Eiropas Savienība un Latvija. Šajā ziņā, kāda ir jūsu iedomātā ārpolitikā?

Andrejs Mamikins: Kategoriski pret sankcijām.

Jevgeņija Krjukova: Atcelt, atcelt savstarpējas sankcijas un uzlabot ekonomiskas, draudzīgas, kultūras, tūrisma attiecības.

Elita Korsaka: Un jāņem vērā, ka tās sankcijas ļoti stipri sit pa mūsu ekonomiku arī. Protams, ka valdība saka – viss kārtībā, nekādu problēmu, mēs to krīzi pārvarējām, un mēs pārorientējam tirgu. Nekā nebūs! Mums Liepājā praktiski uz bankrota sliekšņa ir zivju pārstrādes rūpnīcas sakarā ar to, ka viņu tirgus bija Krievija. Es atvainojos, Ķīnā neviens šprotes neēd. Viņiem nav tādas tradīcijas uzturā. Mēs esam saistīti ar Krieviju, ar senām tirdzniecības saitēm.

Guntis Bojārs: Var jau ražot kaut ko citu, ko ķīnieši ēd.

Elita Korsaka:  Nevar!

Andrejs Mamikins: Pasakiet to uzņēmējiem, ka viņiem vajag vēl ieguldīt naudu, investēt naudu.

Guntis Bojārs: Bezvīzu režīms ar Krieviju.

Andrejs Mamikins: Reāla lieta, it īpaši tiem, kas brauc ar tūrisma mērķiem un kur jau ir viesnīca un tā tālāk. Nu tās vīzas nodevas nedod tik lielu piepildījumu Latvijas valsts budžetam, nu atvainojiet. Kāpēc mums ir ar Ameriku bezvīzu režīms, kāpēc mums ir ar citām valstīm bezvīzu režīms, ar Gruziju un tā tālāk? Kāpēc tas nevar būt ar Krieviju? Tur tūrisma potenciāls ir milzīgs.

Guntis Bojārs: Sapratu, sadzirdēju. Kurā brīdī tā Latvija, ko mēs saucam arī Satversmē, nacionāla valsts, nav kaut kāds Krievijas pielikums?

Andrejs Mamikins: Pagaidiet, Bulgārija ir Krievijas pielikums? Somija?

Guntis Bojārs: Es jautāju.

Elita Korsaka: Kāpēc nacionāla valsts? Ja ir Satversmē rakstīts, ka Latvijā vara pieder Latvijas tautai, kāpēc jāšķiro latvieši, krievi, visi pārējie? Latvijas tauta – mēs esam visi Latvijas pilsoņi, un mums ir tādas pašas tiesības kā latviešiem un visiem pārējiem šeit dzīvojošajiem.

Jānis Geste: Dodamies tālāk, vēl kāds solījumus no programmas – “paplašināt pieeju Latvijas darbaspēka tirgum izglītotiem darbiniekiem no citām valstīm”, kur, es noprotu, tas ir saistīts ar imigrāciju sekmēšanu, lai risinātu darbaspēka problēmu. Par kāda veida darītājiem varētu runa būt un no kura reģiona, kur mēs ņemsim šos cilvēkus?

Andrejs Mamikins: Sākot ar nekvalificētu darbaspēku, vienkārši palīdzēt mūsu latviešu zemniekiem savākt ražu. Šogad bija liels skandāls ar darbiniekiem no Ukrainas, ka "Zemnieku saeimā" prasīja Kučinskim atļaut, lai vismaz atvieglotu to režīmu, kaut uz trim mēnešiem, valdība pateica – nē.

Guntis Bojārs: Un valdība par to domā šobrīd.

Andrejs Mamikins: Ražas savākšanas periods jau beidzas, kamēr valdība domā, tur ir tā nelaime. Un Baltkrievijā, Krievijā, Kazahstānā, es darbojos ar Centrālāzijas delegāciju Eiropas Parlamentā, es zinu, ka viņi mentāli mums tuvāki nekā pilsoņi no cienījamās Pakistānas. Mēs saprotamies, saprotam viens otru, runājot krievu valodā, un viņi gatavi strādāt mūsu tirgū.

Jānis Geste: Bez lauksaimniecības nozares, kurās vēl nozarēs jūs redzat, ka šie iebraucēji būtu nepieciešami?

Andrejs Mamikins: Rūpniecībā, arī informācijas tehnoloģiju (IT) industrijai, jo mūsu vislielākie IT speciālisti brauc uz Londonu. Un IT speciālisti no Minskas vai Novosibirskas nevar tikt uz Latvijas tirgu, kaut gan ir pieprasījums kompānijām, it īpaši inovatīvām.

Jevgeņija Krjukova: Tas risinātu problēmas gan ar mediķiem, jo mums trūkst personāla. Mums jāgaida bērnam zobārsts divi gadi, mums jāgaida ārsti speciālisti pusgadu.. Tas risinātu problēmas medicīnā, tas risinātu problēmas ar skolotājiem. Jo mums vairākums skolotāju jau pensijas vecuma. Ja viņi aizies pensijā, kur ir tie jaunie skolotāji? Fizikas skolotājs viens visai Latvijai.

Jānis Geste:  Bet kādā veidā iebraucējs varētu iekļauties Latvijas skolu izglītības sistēmā, piemēram, pamatskolā?

Andrejs Mamikins: Es nedomāju, ka Krievijas matemātika stipri atšķiras no Latvijas matemātikas. Vai Baltkrievijas ķīmija no Latvijas ķīmijas.

Guntis Bojārs: Bet nu mēs atceramies, ne ļoti sen, šāds te palīgspēks no austrumu puses darba tirgū mums ir bijis. Jūs runājat daudz par krievu valodu. Vai jūs uztrauc arī latviešu valodas nepazušana?

Andrejs Mamikins: Uztrauc.

Guntis Bojārs: Un vai šie kaut kā.. kāpēc jūs mājat šādi ar galvu?

Andrejs Mamikins: Tāpēc, ka latviešu valodas saglabāšana nevar būt garantēta ar represijām pret krievu valodu. Mums jābūt kopīgai valodai, es mentālā ziņā runāju. Mums jādara viss, lai krievi ir Latvijas patrioti, lai viņi gribētu runāt latviski biežāk visur, un tad to var darīt tikai tad, ja valstī ir laba atmosfēra pret citiem, pret cittautiešiem, pret krievvalodīgajiem.

Elita Korsaka: Un pretimnākšana, nevis atstumšana, kā šobrīd visi saka – jūs esat krievi, jūs esat nekas šeit, jums jāstāv klusu, jāmaksā nodokļi un jums nav nekādu tiesību kaut ko prasīt. Šajā gadījumā es nepiekrītu.

Jevgeņija Krjukova: Jūs tā pateicāt, kā jūs uztrauc vai neuztrauc latviešu valodas saglabāšana.. Redziet, kā..

Jānis Geste: Nē, mēs jūsu programmā to vienkārši neredzam.

Jevgeņija Krjukova: Nu redziet, valoda ir vienkārši saskarsmes līdzeklis, tāpat kā jebkura cita valoda. Mēs uztraucamies par savas valodas saglabāšanu, kas ir krievu valoda, par latviešu valodas saglabāšanu ir jāuztraucas pašiem latviešiem.

Andrejs Mamikins: Bet laba doma tikko izskanēja Elitai, ka krievi ir latviešu valodas garants. Latvijas krievi faktiski ir latviešu valodas pastāvēšanas garants, vietējie krievi.

Jānis Geste: Īss jautājums vēl no programmas. Vēl kāds solījums – “piešķirt Latvijas pilsonību apmaiņā pret investīcijām Latvijā vairāk nekā viena miljona apmērā. Jūs zināt kādu, kurš gribētu pirkt pilsonību?  Par miljonu.

Andrejs Mamikins: Mēs nepārdodam pilsonību, mēs gaidām investīcijas.

Elita Korsaka: Reālas investīcijas.

Andrejs Mamikins: Un miljons, ticiet man – milzīga nauda, miljons ir liela nauda.

Jānis Geste: Jautājums, vai jūs zināt kādu, kurš ir gatavs šādi ieguldīt?

Elita Korsaka: Krievijas investori ir gatavi ieguldīt Latvijas Republikas rūpniecībā. Bet viņiem jāzina par to, ka šīs investīcijas būs aizsargātas, ka viņi varēs mierīgi vadīt šo biznesu sakarā ar to, ka viņam būs likumiskas tiesības šeit uzturēties. Šobrīd tādas iespējas viņiem nav. Un, ņemot vērā, kā rīkojās, pieņemsim, Latvijas valdība attiecībā uz programmu sakarā ar nekustamo īpašumu iegādi. Cilvēki iebrauca, viņi samaksāja par nekustamo īpašumu, un tagad valdība saka – mainām spēles noteikumus..

Jānis Geste: Bet kāpēc uzreiz pilsonību, kāpēc tieši pilsonību? Nevis atrast citus veidus.

Andrejs Mamikins: Tāpēc, ka valsts garantē saviem pilsoņiem iespējas būt aizsargātiem.

Guntis Bojārs: Īsais jautājums jums, Mamikina kungs. Jūs esat bijis pats žurnālists. Latvijas Televīzijas privatizēšana – ko tas nozīmē vispār un ko tas nozīmē mums?

Andrejs Mamikins: Jums neko. Profesionāļi paliks savā profesijā, ja vēlas strādāt televīzijā. Privatizācija nozīmē pāriešana  privāta kapitāla rokās.

Guntis Bojārs: Privātā īpašumā.

Andrejs Mamikins: Un visa cieņa tagad jums un jūsu programmai, ka jūs mūs uzaicinājāt, paldies vēlreiz par to. Bet vairāk nekā četru gadu laikā es biju vienu reizi godajāmā raidījumā “Tieša runa” un trīs reizes pa piecām minūtēm “Rīta Panorāmā”. Tāda pati situācija ir Tatjanai Ždanokai, Ivetai Grigulei. Tā ir jūsu redakcionālā politika.

Guntis Bojārs: Privātajos kanālos jūs aicina biežāk šobrīd?

Andrejs Mamikins: Man ir ļoti pozitīva pieredze, kad es strādāju TV5.. Mums bija tiešām žurnālistika..

Guntis Bojārs: Piemēram, uz mūsu konkurējošiem kanāliem privātajiem, nu šobrīd tikpat lieliem kā Latvijas Televīzija, cik jūs tur bieži aicina?

Andrejs Mamikins: Tur nebija vispār.

Guntis Bojārs: Nu tad privatizācija nav un nav panaceja.

Andrejs Mamikins: Privatizācija ir panaceja, jo privātajiem vajag godīgu žurnālistiku un pārdot reklāmu reklāmas pauzēs.

Jānis Geste: Pozīcija skaidra. Vēl turpinām ar pavisam īsu sadaļu. Mēs no jūsu programmas izraudzījāmies piecas prioritātes, mēs paši viņas izraudzījāmies, jums ir vairākas. Un lūgums jums viņas sarindot principialitātes ziņā. Proti, kuras ir tās, no kurām jūs neesat gatavi nekādā gadījumā atteikties, un kuras ir tās, par kurām jūs redzat iespējas diskutēt, meklēt kompromisus.

Andrejs Mamikins: Pirms vēlēšanās jāatbild, ka ne no viena principa mēs neatteiksimies un sitīsimies līdz galam.

Jānis Geste: Bet kuras ir tās, par kurām var runāt un par kurām ne?

Andrejs Mamikins: Skolas - pirmais, pilsonība visiem, bruņošanās mazināšana, pēc tam ceļi un pēc tam, godājamie kolēģi, LTV privatizācija.

Jānis Geste: Tātad vēl ir iespējamas varbūt kādas diskusijas, varianti.

Elita Korsaka: Un ceļi – tas ir ļoti svarīgi arī. Pieņemsim, braucot no Rīgas uz Liepāju, ļoti bieži es redzu, ka, jā tiek remontēti ceļi. Bet, ja mums būtu ātrgaitas šosejas, mums būtu ātrāka arī kaut kāda attīstība ekonomikai. Jo pieņemsim investors, iebraucot Rīgā, jau lidojot, viņam ir iespēja dažreiz aizlidot līdz Liepājai, bet ne vienmēr tas ir iespējams.

Guntis Bojārs: Protams, es priecātos, un kurš gan nepriecātos par ātrgaitas šosejām, bet tas ir stāsts par naudu.

Andrejs Mamikins: Žeņa dzīvo Daugavpilī, attālums ir salīdzināms. Līdz Daugavpilij man vajag četras stundas, trīs ar pusi. No Strasbūras līdz Frankfurtei, tāds pats attālums, pusotra stunda, divas.

Jānis Geste: Nu, lūk, mēs raidījuma sākumā lūdzām skatītājiem arī paust viņu attieksmi saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vai viņi par jums balsotu vai ne. Vairāki simti zvanītāji šovakar zvanīja, 14% no tiem sacīja, ka jā, noteikti, 85% sacīja, ka noteikti nē un 1%, ka vēl domās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti