Diskusija «Partija fokusā». Atšifrējums: «Latviešu nacionālisti»

Diskusija “Partija fokusā”. Atšifrējums: “Latviešu nacionālisti”.  

Guntis Bojārs: Labvakar, skatītāji, raidījums “Partija fokusā”. Un šovakar mēs turpinām jūs iepazīstināt ar politiskiem spēkiem, kas startēs šajās Saeimas vēlēšanās, un šovakar būs divi. Kā pirmie būs “Latviešu nacionālisti”, kas šobrīd jau ir studijā, un pēc viņiem savukārt būs partiju bloks SKG. Šovakar diskusiju vadīšu es viens, jo mans kolēģis Jānis Geste ir devies uz Lielbritāniju, kur partiju diskusija būs rīt un to rādīs arī Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā. Un iepazīstinu jūs ar šī vakara pirmo politisko spēku – saraksts “Latviešu nacionālisti”. Pa kreisi: pirmais numurs Latgalē – Vladislavs Bautris, pirmais numurs Vidzemē – Alfrēds Buls, pirmais numurs Rīgā – Andris Rubins, pirmais numurs Kurzemē – Silvestrs Rubins, un pirmais numurs Zemgalē – Kārlis Krūmiņš. Kā allaž, arī šovakar ir skatītāju aptauja. Jums ir iespēja izteikt savus variantus, par to, vai jūs balsosiet par šo politisko spēku, par “Latviešu nacionālistiem”. Atbilžu varianti trīs: “Jā, noteikti”, “noteikti nē” un “vēl domāšu”.

Guntis Bojārs: Tradicionāli pirmie jautājumi. Rubina kungs, uz ko jūs cerat, startējot šajās Saeimas vēlēšanās?

Andris Rubins: Protams, ja mēs startējam Saeimas vēlēšanās, tad mēs ceram un esam pārliecināti, ka mūs ievēlēs un ka mēs spēsim realizēt mūsu programmu.

Guntis Bojārs: Cik vietas Saeimā?

Andris Rubins: Nu mēs domājam, ka mums būs kādi 12%.

Guntis Bojārs: Kāpēc tieši 12%?

Andris Rubins: Mūsu neatkarīgie eksperti apvaicājot tā mums saka.

Guntis Bojārs: Ja mēs runājam par to, ka 12%, visu Saeimu noklāt nevarat. Kas ir tie, ar ko jūs sadarbosieties?

Andris Rubins: Mēs zinām par tiem, ar kuriem mēs nesadarbosimies, jo šodien nevar zināt, kuras partijas tiks ievēlētas. Nav zināms. Tas, ka tas reitings, kurš pašreiz ir, tas ir tas, ko vadošās partijas grib. Mēs nesadarbosimies ar “Saskaņu”, mēs nesadarbosimies ar Krievu partiju, ar prokrieviskām partijām mēs nesadarbosimies.

Guntis Bojārs: Nākamais jautājums. Valsts prezidenta amata kandidāts. Nākamgad paredzētas vēlēšanas, tās notiek parlamentā. Jūsu varianti – Valsts prezidents?

Andris Rubins: Par šo Valsts prezidentu mēs negribētu balsot.

Guntis Bojārs: Kāpēc?

Silvestrs Rubins: Mums bija arī televīzijā aptauja. Tagad visas partijas, praktiski tās, kas piedalījās, kas ir Facebook redzamas, par prezidentu tieši tika prasīts, visas partijas teica, ka viņi nebalsos par viņu, ieskaitot “Zaļo un zemnieku savienību”. Tas, pirmkārt. Mēs uzskatām, ka mums ir vajadzīga dinamiskāka persona. Mēs redzam šodien, piemēram, kā strādā Lietuvas prezidente. Lietuva ir kļuvusi par līderi ārpolitikā, visi tagad brauc uz Lietuvu, mūsu premjeri un tā tālāk. Mums respektīvi ir vajadzīgs dinamisks prezidents, mums ir vajadzīgs tomēr arī, visticamāk, atklāts balsojums.

Guntis Bojārs: Vai jums pašiem ir kāds Valsts prezidenta amata kandidāts padomā, jūs esat par to runājuši?

Andris Rubins: Nē, mēs domājam, ka mēs konsolidēsim premjerministra un prezidenta amatu.

Guntis Bojārs: Par konsolidēšanu. Un jūs ne tikai konsolidēsiet, jūs solāt, ka jauna Satversme būs jau 2022. gada. Nu izstāstiet, kāpēc tāda ir vajadzīga, kas vainas esošajai un ko tā mainīs.

Andris Rubins: 1922. gadā pieņēma Satversmi un 2022. gadā Satversmei būs simts gadu. Satversmē ļoti daudzi punkti ir labi, daži ir novecojuši, bet mēs gribam, pirmkārt, Satversmē kā pirmo punktu ierakstīt, ka Latvija ir latviešu valsts. Tāpat mēs gribam padarīt kā negrozāmu Satversmes 110. pantu, kas nosaka, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti.

Silvestrs Rubins: Es piekrītu Rubina kungam, ka, pirmkārt, mums Satversmē vajag, ja tā var teikt, to kodolu, to Satversmi, tas ir tā latviešu valsts. Un tas izriet no dabiskajām tiesībām. Latvieši šeit ir dzīvojuši tūkstoš gadus, vairāk, un viņi šo zemi ir apstrādājuši, karojuši un nevienai citai nav augstākas tiesības par latviešiem. Un tas nostiprinās mūsu valstiskumu, un tas arī nostiprinās katram to apziņu un arī to motivāciju strādāt Latvijas labā. Bet par tiem citiem pantiem, kas nav Satversmē, ko varētu, kuriem vajadzētu būt – par valsts aizsardzību, ka tas ir pienākums aizsargāt valsti, ierakstīt Satversmē visus novadus pēc novadu reformas, kā, piemēram, Šveicē, katrs kantons ir Satversmē un viņš ir konstitucionālu tiesību subjekts.

Guntis Bojārs: Tas, ko jūs plānojat, es jūtu un lasu jūsu programmu – mažoritāra vēlēšanu sistēma, un jūs runājat par divpartiju sistēmu Saeimā.

Silvestrs Rubins: Jā, mēs gribam vienkārši efektīvāku modeli, bet mēs saprotam, ka varbūt tas ir nedaudz pāragri, bet katrā ziņā divpartiju modelī neietilpst kaut kādas pretvalstiskas vai pretlatviskas partijas. Tās abas divas partijas, kas ir līdzīgi kā Amerikas Savienotajās Valstīs, ir patriotiskas.

Guntis Bojārs: Bet kā jūs iedomājaties, kā vienā brīdī no tām visām daudzām partijām, ieskaitot jūsējo, mēs tiekam līdz divām partijām Saeimā?

Silvestrs Rubins: Mēs varam jau tagad, mēs varam pāriet jau, teiksim, ar nākamajām vēlēšanām uz vēlēšanām divās kārtās, mēs varam atlasīt pirmajā kārtā varbūt kādas sešas labākās un otrā kārta divas.

Guntis Bojārs: Jums pašiem tas der?

Silvestrs Rubins: Mums pašiem – mēs domājam valstiski, mēs nedomājam par sevi.

Guntis Bojārs: Nav varianta, ka jūs tad nekad neiekļūsiet Saeimā, iespējams?

Silvestrs Rubins: Ir tāds variants, bet mēs domājam valstiski. Mēs domājam, ka tas ir valsts interesēs, ka mums būtu efektīva vara, ka mums ir viena partija, kas ir pie varas, viena partija ir opozīcijā.

Guntis Bojārs: Labi, es gribētu, lai diskusijā iesaistās arī pārējie kandidāti. Parunājam par ekonomiku, tautsaimniecību. Es palasīju jūsu programmu: medmāsām un ārstiem lielākas algas, medmāsām vismaz 1000-1200 eiro, ārstiem 2500 eiro, bērnu pabalsta palielināšanu līdz 110 eiro par katru, es saprotu; palielināts finansējums zinātnei un vēl virknei citu pozīciju; iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana būs robežās no 7% - 15%, šobrīd, kā mēs zinām, ir robežās no 20% - 23%; pensiju neaplikšana ar nodokli; PVN pārtikai un apģērbam – 0%. Kad es skatos šos skaitļus, man ir jautājums. Šis ir tāds, kā lai pasaka, literārs darbs, un man to uztvert kā pasaku kaut kādā ziņā? Vai aiz šiem skaitļiem ir kaut kādi nopietni ekonomiski aprēķini?

Andris Rubins: Nē, te ir nopietni, ekonomiski aprēķini. Es pateikšu par medmāsām, jūs zināt vispār, cik ir medmāsu vidējā alga? Medmāsu vidējā alga 2017. gadā ir 487 eiro. Ar tādu algu medmāsas izdzīvot nevar, tāpēc mums trūkst medmāsu, un tāpēc mēs sakām, ka jābūt algai 1200 eiro.

Guntis Bojārs: Kāpēc tieši 1200?

Andris Rubins: Tas ir vidēji. Vismaz, lai būtu divas reizes lielāka. Mēs uzskatām, ja viņai būs 1200 uz papīra, viņa saņems uz rokas kādus 800-900 eiro. No tās summas var izdzīvot.

Silvestrs Rubins: Tie 1200, tas arī tomēr tāds minimums, jo māsas jau arī ir dažādas – ir operāciju māsa, intensīvo terapiju māsa. Mēs tomēr esam Eiropas Savienībā, un, ja mēs paskatāmies, kādas ir algas citur – viņām tomēr jābūt konkurētspējīgam atalgojumam.

Guntis Bojārs: Labi, bet jūs esat rēķinājuši, cik kopā visas šīs aktivitātes izmaksās?

Silvestrs Rubins: Mēs esam rēķinājuši. To, ko mēs redzam, ko mēs piedāvājam, ja sarēķina visu kopā, tie ir 9% no IKP.

Guntis Bojārs: Nosauciet miljonos.

Silvestrs Rubins:  Par ko jūs konkrēti gribiet?

Guntis Bojārs: Es gribu par visām šīm pozīcijām, jo, nu labi, tur ir dažādi rēķināšanas mehānismi, bet man tas izskatās 700 miljoni vismaz.

Silvestrs Rubins: Tāda summa, jā, noteikti.

Andris Rubins: Tas jau nekas nav.

Alfrēds Buls: Varu piebilst to, ka faktiski ārzemju eksperti ir secinājuši, ka Latvijā ierēdniecība katru gadu no budžeta nozog no trīsarpus līdz pieciem miljardiem eiro. Ko tas nozīmē? Mums ir vajadzīga resursu koncentrācija un racionāla izmantošana.

Guntis Bojārs: Labi, labi, labi, tā ir jūsu vīzija, bet, ja jūs sakāt..

Kārlis Krūmiņš: Kamēr būs tik zemas vidējās algas Latvijā, tikmēr cilvēki atstās Latviju. Un tāpēc ir jādara viss, lai algas būtu konkurētspējīgas.

Guntis Bojārs: Par to es nešaubos, es jautāju, vai tur viss sanāk.

Kārlis Krūmiņš: Es paskaidrošu. Mūsu programma ir rakstīta ne tikai šodienai, bet arī ar skatu tālākā nākotnē. Un, lai Latviju izvestu no atpalikušas valsts statusa, ir jādod finansējums pētniecībai. Pašlaik Latvijā pētniecībai, pēc ''Eurostat'' datiem, finansējums ir zemāks par 0,5%. Vācijā ir 3%, Eiropas Savienībā – 2%. Un, kamēr nebūs finansējuma, nebūs arī rezultāta, nebūs produkcijas ar augstu pievienoto vērtību, līdz ar to nebūs algu.

Silvestrs Rubins: Bojāra kungs, un vēl vienu lietu es gribētu papildināt. Jūs teicāt par šiem, vai tur sanāk, vai tur ienākumi – ja mēs salīdzinām, piemēram, 2015. gada valsts budžetu un  2018. gada, tad mums salīdzinājumā ir viens miljons plusā. Un tas ir lielā mērā saistīts ar nodokļu atlaidēm. Ja samazina šo iedzīvotāju ienākuma nodokli, pieaug algas un sociālās iemaksas pieaugs. Mēs sociālo nodokli daudzām grupām neaiztiekam, mēs runājam tikai par ģimenēm ar bērniem un par pensionāriem.

Guntis Bojārs: Nu jā, bet mēs tikko vienu nodokļu reformu veicām, kaut ko jau samazinājām. Un tā nākotnes perspektīva attiecībā uz to brīvo naudu, ko es saprotu, kas tā kā derētu, lai visu to palielinātu, nav nemaz tik rožaina.

Andris Rubins: Bojāra kungs, jūs sakāt, ka vajag tikai 700 miljonus.

Guntis Bojārs: Es aptuveni tā paskatījos. Es gribētu dzirdēt jūsu summu.

Andris Rubins: Jūs zināt, cik ir valsts parāds? Valsts parāds, ko šīs valdības, kuras jūs reklamējat, ir iztaisījušas, ir 11,5 miljardi. Jūs varbūt domājat, kur var naudu ņemt? Jūs, redziet, mēs budžetā, pirmkārt, mēs neredzam, cik Latvijas valsts saņem no mūsu ostām naudu. Izrādās, ka tās mūsu ostas ir izīrētas uz 50 gadiem par ļoti zemu cenu un valsts nedabūs nekādus ienākumus no ostām.

Guntis Bojārs: Bet tas, ko es jūtu, ka mēs paļaujamies.. jūs plānojat kaut kādas pieaugumus zinātnei, kas viss ir lieliski. Bet tajā brīdī, kad es jautāju, kur mēs ņemam naudu, tad mēs, iespējams, kaut kas, kaut ko nozog..

Andris Rubins: Mēs sakām, ka mēs samazināsim ierēdņu skaitu, ir jāsamazina uz pusi.

Guntis Bojārs: Tur nav tik daudz naudas.

Andris Rubins: Tur ir. Tur ir miljards.

Guntis Bojārs: Labi! Viens priekšlikums jums ir diferencētas pievienotās vērtības nodoklis no 0% līdz pat 40%. Vai jūs esat rēķinājuši, cik mēs šobrīd vispār no PVN valstī ieņemam aptuveni?

Silvestrs Rubins: Nu mēs ieņemam kādus divarpus, manuprāt, miljardus, aptuveni 20%, pāri par 25% aptuveni. Bet, ja mēs paskatīsimies citu valstu pieredzi, piemēram, Dāniju, viņi palielina PVN nodokli, piemēram, saldumiem, konditorejai. Mēs to varam darīt tāpat – cukuram, kas ir kaitīgs veselībai. Mēs par to runājam. Tai pašai tabakai, alkoholam arī var palielināt PVN likmi.

Guntis Bojārs: Tas nozīmē, ka tabakai, alkoholam būs aptuveni 40%. Un kam tad būs tā nulle?

Silvestrs Rubins: Nulle varētu būt tieši šiem veselīgiem produktiem, tas varētu būt kaut kādām varbūt arī modernām tehnoloģijām, varbūt tas var būt kaut kādām mums nepieciešamām militārām tehnikām, ja tās tiek ražotas vai tirgotas, atsevišķiem zinātniskiem, teiksim, instrumentiem, tādām lietām.

Guntis Bojārs: Citu viedokļi?

Alfrēds Buls: Papildus, teiksim, bērnu produkcija. Mūsu pienākums ir rūpēties tieši par tiem, kas ir mazāk aizsargāti.

Guntis Bojārs: Precizēšu, ir nevis divarpus, cerība laba, bet ir 2,2 miljardi šobrīd no PVN. Nu kā jūs redzat, kā tur mainās, ja mēs kaut ko kustinām?

Silvestrs Rubins: Mēs redzam, ka tur mainās, bet mēs arī vēl esam ierosinājuši, tas ir pārdošanas nodoklis. Piemēram, 5% pārdošanas nodoklis, kas ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Un, ieviešot šo nodokli..

Guntis Bojārs: Ar ko tas atšķiras no PVN?

Silvestrs Rubins: Atšķiras, jo tur tiek aplikts gala produkts, netiek aplikts starpprodukts, tas ir labāk uzņēmējiem. Un, ieviešot šādu nodokli, mēs varētu arī samazināt atsevišķas PVN likmes, un tas arī legalizēs vairāk ekonomiku.

Guntis Bojārs: Jā, bet tajā brīdī, ja mēs palielinām cigaretēm, alkoholam? Tad šobrīd ir kustība, ka, piemēram, igauņi, kuri jau lielā mērā daļēji to ir izdarījuši, brauca uz Latviju pirkt alkoholu. Tad ir jautājums, kur brauks latvieši?

Silvestrs Rubins: Nu jā, tas ir jautājums arī par tautas prioritātēm. Varbūt somi arī pie mums brauc, viņiem ir dārgs alkohols, un tas ir vairāk, teiksim, kā mēs to budžetu finansējam. Mēs uzskatam, ka šīm kaitīgajām lietām vajag palielināt.

Andris Rubins: Bet tas pārdošanas nodoklis ir ļoti veiksmīgs. Tāpēc, ja mēs paskatāmies lielos veikalus “Rimi” un tādus – viņiem apgrozība ir 800 miljoni, bet viņi nodokļos maksā tikai 25 vai 40 miljonus. Ja būtu pārdošanas nodoklis, tad no tās apgrozības, kas viņiem ir 800 miljoni, nu, teiksim, 5% būtu pārdošanas nodoklis, viņi no visa dabūtu maksāt, tā viņi varbūt investē to līdzekļus citur.

Vladislavs Bautris: Mūsu valstī ir apmēram 50 uzņēmumi, kuriem gada apgrozījums ir virs 100 miljoniem, tātad jūs iedomājieties, kāds resurss paliek mums.

Guntis Bojārs: Kur jūs redzat to resursu?

Vladislavs Bautris: No pārdošanas nodokļa.

Guntis Bojārs: Labi, sociālais budžets. Tas, ko es atrodu, kas man šķiet ļoti interesanta lieta – sociālā nodokļa, nu labi, precizēšu, droši vien, domāta sociālā iemaksa – sociālo iemaksu atcelšana visiem, kas ir tālāk par 100 kilometriem no Rīgas.

Andris Rubins: 101. kilometru.

Guntis Bojārs: Labi, būsim precīzi – 101.

Andris Rubins: Jūs zināt, kas ir 101.kilometrs?

Guntis Bojārs: Jā, zinu, zinu. Bet tagad ir jautājums – tad sanāk tā, ka Aizkrauklē, kas ir līdz tam 101. kilometram, šis nodoklis būs jāmaksā jeb, precīzāk, sociālās iemaksas būs jāmaksā, Koknesē, kas ir aiz 101. kilometra, vairs nē?

Silvestrs Rubins: Jā, tā var būt, nu, protams, tur var skatīties.

Guntis Bojārs: Kā jūs to paskaidrosiet cilvēkiem, ka tiem jā, tiem nē?

Silvestrs Rubins: Piemēram, tai pašā Eiropas Savienībā ir beznodokļu zonas, piemēram, Livinjo vai Bornholmas sala. Nu tā varbūt. Ir tādas noteiktas ģeogrāfiskas vietas, kur ir nodokļu atvieglojumi.

Guntis Bojārs: Labi, bet jūs runājat par sociālajām iemaksām. Sociālās iemaksas ir tās, no kā cilvēkiem vēlāk veidojas pensijas. Kas tad būs ar tiem Kokneses iedzīvotājiem?

Silvestrs Rubins: Tās pensijas jau tiek finansētas ne tikai no sociālā, bet arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa..

Guntis Bojārs: Pamatā.

Silvestrs Rubins: Bet arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un to var finansēt arī no citiem nodokļiem, tas ir tikai Latvijā tā pieņemts. Var finansēt, piemēram, Šveicē finansē arī no PVN likmēm.

Guntis Bojārs: Jūs domājat, ka Aizkrauklē cilvēki sakrās to naudu, bet Koknesē jūsu finansēsiet no pamatbudžeta?

Silvestrs Rubins: Mēs domājam, ka ar laiku un tuvāko piecu desmit gadu laikā mums vispār būs cits pensiju modelis, visticamāk. Mums tas ir vajadzīgs tāpēc, lai šajos.. tā ir nabadzības robeža lielā mērā. Cilvēki agrāk uz turieni tika izsūtīti, un daudzi joprojām tur dzīvo kā izsūtījumā, mums ir dažādi dzīves līmeņi. Vismaz tuvāko 10 gadu laikā mums jāceļ tur dzīves līmenis un jāveicina, lai cilvēki gribētu tur dzīvot un atgriezties, arī uzņēmumiem, lai tur darbotos.

Guntis Bojārs: Tas ir tā, ka mēs sadalām Latviju divās zonās – pirms un pēc 101. kilometra?

Kārlis Krūmiņš: Nu, tas ir vispārzināms paņēmiens, kā celt ekonomiku. Jāsamazina nodoklis.

Guntis Bojārs: Bet varbūt tur vajag mazliet vairāk nekā vienkārši vienu cirkuli?

Kārlis Krūmiņš: Samazinām nodokļus. Tāpēc jau tiek veidotas beznodokļu un mazu nodokļu zonas. Tas ir zināms paņēmiens.

Vladislavs Bautris: Bet kā jūs domājat, Bojāra kungs. Latgale – viņa ir atstumta. Viņiem neviens investors nenāk iekšā. Kāpēc? Tikai tāpēc, ka tur ir pagrimums,

Guntis Bojārs: Bet iespējams, jūs varat samazināt nodokļus. Es domāju, ka jūs šādā veidā.. tas ir stāsts par sociālajām iemaksām un tad tiem cilvēkiem neveidojas tajā Latgalē pensijas.

Kārlis Krūmiņš: Šie cilvēki var piedalīties privātajos pensiju fondos, parastajā pensiju fondā, tikai 20% aiziet viņa kapitāla uzkrājumā, pārējais aiziet sociālām programmām privātajos pensiju fondos, viņš krāj sev.

Silvestrs Rubins: Un viņiem jau tā arī neveidojas iemaksas, jo tur ir bezdarbs sakarā ar šiem augstajiem nodokļiem.

Guntis Bojārs: Labi, ja mēs runājam par reģionu attīstību, un to jūs arī minat. Vajag pārcelt ministrijas uz reģioniem. Ir kāds konkrēts plāns, kuru ministriju kur?

Alfrēds Buls: Pieņemsim, Zemkopības ministriju uz Jelgavu.

Guntis Bojārs: Labi, dzirdēts variants, kas vēl?

Andris Rubins: Veselības ministriju uz Krāslavu.

Guntis Bojārs: Kāpēc tieši uz Krāslavu?

Andris Rubins: Lai attīstītu Latgali.

Alfrēds Buls: Teiksim, Kultūras ministriju uz Cēsīm, uz vislatviskāko vietu.

Vladislavs Bautris: Aizsardzības ministriju uz Alūksni.

Silvestrs Rubins: Ekonomikas ministriju un Krustpili. Jo tur tomēr diezgan depresīva situācija, lai viņi redz to reālo situāciju.

Guntis Bojārs: Labi, tagad visi pārceļas. Tie ministriju darbinieki kravā čemodānus un brauc līdzi, tur ir kopmītnes vai kā? Jo ministrija jau nav tikai māja vai tikai ministrs.

Silvestrs Rubins: Mūsu Eiroparlamenta deputāti arī brauc, teiksim, uz Strasbūru, kas arī nav centrs, tā būs, vajadzēs pārcelties.

Alfrēds Buls: Šajās pilsētās ir ļoti daudz brīvu dzīvokļu.

Guntis Bojārs: Par tiem brīviem dzīvokļiem es jums negribētu piekrist. Attiecībā uz Krāslavu, pārbaudiet, cik Krāslavā ir brīvu dzīvokļu, un, ticiet man, vienu ministriju tur nevar izvietot.

Andris Rubins: Ministrijai vajag uz pusi samazināt darbinieku skaitu.

Guntis Bojārs: Labi, labi, bet tad mēs nobrauksim benzīnā to pārējo.

Andris Rubins: Viņi tur pārcelsies dzīvot.

Guntis Bojārs: Pārcelsies dzīvot?

Andris Rubins: Jā, tagad taču ir internets, viņi taču visi var sazināties ar internetu.

Alfrēds Buls: Tieši par to runājot, es, kad strādāju Briselē, mēs pat NATO sistēmā izmantojam tā saucamo videokonferenču sistēmu. Mēs varētu veidot tādas sistēmas reģionos. Un izmantot to kompleksi, ja vajag -  Iekšlietu ministrijai, ja vajag, medicīnas darbiniekiem, pat ja atbrauca ļoti labs mācību spēks kaut kur uz Rīgu, tad mēs varētu tur nosēdināt studentus, lai viņi klausās. Tas ir tā saucamā resursu racionāla izmantošana.

Andris Rubins: Mēs to domājam tāpēc, lai ministrijas nebūtu atrautas no tautas un lai attīstītu arī rajonus, citādi viņas nesaprot, kas tur notiek. Veselības ministrija desmitiem miljonu iztērēja līdzekļus, lai attīstītu slimnīcas laukos, kurus pēc tam aizgāja pilnīgi ciet.

Guntis Bojārs: Es saprotu, bet tas nozīmē, ka mēs tur būvējam jaunus rajonus, arī valsts pārvaldei.

Andris Rubins: Protams, protams.

Silvestrs Rubins: Nē, nu mēs jau varam prioritāri skatīties, kur jau ir apbūve, kaut kā tā.

Andris Rubins: Mēs jau to nesakām šodien tieši, tur jau viņi varēs izvēlēties, teiksim, starp Krāslavu un vēl kādu citu pilsētu.

Guntis Bojārs: Viens īsais jautājumus izglītībā. Kāpēc jāpāriet uz piecu baļļu sistēmu, ar ko slikta 10 baļļu sistēma?

Kārlis Krūmiņš: Tas apgrūtina skolotāja darbu.

Guntis Bojārs: Grūtāk sarēķināt?

Kārlis Krūmiņš: Jā, prasa augstāku precizitāti.

Guntis Bojārs: Tas nav labi, ka prasa augstāku?

Kārlis Krūmiņš: Tas prasa lielu darbu.

Silvestrs Rubins: Nē, nu mēs uzskatam, ka arī tā piecu baļļu sistēmā ir objektīvāka, piemēram, Igaunijā arī piecu baļļu sistēma.

Guntis Bojārs: Tā, ķeramies klāt prioritātēm. Atgādinu skatītājiem, ka katrā šajā partiju diskusijā mēs piedāvājam tās prioritātes, ko pati partija ir minējusi programmā, un lūdzam sakārtot principialitātes secībā, kas jums šķiet pašiem visbūtiskākais, no kā jūs ne vienu sadarbojoties, neatkāpsieties. PVN pārtikai – 0%, minimālā pensija 400 eiro, ministrijas reģionos, piecu baļļu sistēma skolā, Valsts prezidents vienlaikus arī premjers.

Andris Rubins: Minimālā pensija – 400 eiro.

Guntis Bojārs: Minimālā pensija pirmajā vietā; otrajā?

Silvestrs Rubins: Ministrijas reģionos.

Guntis Bojārs: Ministrijas reģionos otrā vietā.

Alfrēds Buls: Valsts prezidents trešajā vietā.

Silvestrs Rubins: PVN pārtikai, un tad piecu baļļu sistēma skolā.

Guntis Bojārs: Paldies, kungi! Un skatītāju balsojums procentuāli – 52% saka, ka par šo partiju balsos, 48% saka, ka nē, ka par šo partiju nebalsos. Procentuāli redzat, ka nulle ir tādi, kas nav izlēmuši, reāli tie ir četri cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti