Diskusija «Partija fokusā». Atšifrējums.: Jaunā konservatīvā partija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Diskusija “Partija fokusā”. Atšifrējums: Jaunā konservatīvā partija.

Jānis Geste: Tiešraidē Latvijas Televīzijā un arī internetā raidījums “Partija fokusā”, līdz Saeimas vēlēšanām tātad izvaicājam visu 16 partiju un to apvienību kandidātu sarakstu līderus. Tie ir politiķi, kas vēlas turpmākos četrus gadus strādāt nākamajā Saeimā.

Guntis Bojārs: Jā, labvakar, skatītāji! Un šovakar pie mums studijā būs vēlēšanu apgabalu līderi no “Jaunās konservatīvās partijas”.

Jānis Geste: Un iepazīstināšu ar raidījuma dalībniekiem. Krišjānis Feldmans kandidē Zemgalē, Juta Strīķe kandidē Rīgā, Jānis Bordāns kandidē Vidzemē, Ilga Šuplinska kandidē Latgalē un Juris Jurašs kandidē Kurzemē. Un ar kandidātiem šovakar runāsim gan par viņu līdzšinējo politisko darbību, gan par to, ko partija saviem vēlētājiem sola šajās Saeimas vēlēšanās.

Guntis Bojārs: Un kā katru reizi, arī šovakar skatītāju telefona balsojums. Jautājums – vai jūs balsosiet par “Jauno konservatīvo partiju”. Atbilžu varianti trīs: “jā, noteikti”, otrs “noteikti nē” un trešais – “vēl domāšu”.

Jānis Geste: Fragments no “Jaunās konservatīvās partijas” programmas iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā – “mēs katrs esam personiski atbildīgs par katra programmas punkta izpildi”. Šobrīd četri no jums ir Rīgas domnieki, kopā visi 9 kandidējat Saeimas vēlēšanās, līdz ar to šī atbildība, personiskā atbildība, ko esat solījuši rīdziniekiem, tiek pievilta.

Jānis Bordāns: Personiskā atbildība rīdziniekiem tiek tieši otrādāk, apsolītā atbildība tiek palielināta. Visi rīdzinieki, ar ko mēs esam tikušies, mums atzinīgi izsakās, ka to mēs darām, jo “Jaunā konservatīvā partija” tagad būs bez pārtraukumiem, kā bija minēts sižetā. Darbosies Rīgas domē tie cilvēki, kas ir jau nākošie mūsu saraksta numuri. Jau tagad apgūst visas vajadzīgās prasmes, lai strādātu ar nākamo dienu Rīgas domē. Tad mēs būsim ne tikai Rīgas domē, bet arī Saeimā, un viens no mūsu mērķiem ir pārvaldīt ekonomikas jomu, un, kā jau tika norādīts, mēs apvienosim VARAM ministriju ar Ekonomikas ministriju. Un caur reģionālās attīstības jautājumiem.. viens no pirmajiem jautājumiem – ķersimies pie Rīgas domes nesaimnieciskās pārvaldības, iespējams, arī panāksim Rīgas domes vadības atcelšanu. Tā kā mūsu punkti plānotie tieši otrādāk, viņi ir ļoti sekmīgi izpildāmi.

Jānis Geste: Skaidrs, tātad cīnīsieties par rīdziniekiem nākamajā Saeimā. Par sadarbību nākamajā parlamentā arī nākamais jautājums. Esat sacījuši – kā sabiedrotos redzat “Jauno Vienotību” un “Attīstībai/Par”, bet kā neiespējamu sadarbību uzskatāt ar “Saskaņu” un “Krievu savienību”. Līdz ar to, man ir jautājums par “Zaļo un zemnieku savienību”, “Nacionālo apvienību” un KPV LV, kas arī, visticamāk, būs jaunajā Saeimā.

Jānis Bordāns: Jā, mēs vispirms redzam sadarbību ar tiem spēkiem kā pirmajiem, kas ir, nu sauksim, jaunie spēki, un es domāju, ka tādi pilnīgi no sponsoriem neatkarīgi jauni spēki esam tikai diemžēl “Jaunā konservatīvā partija” un “Progresīvie”. Un par viņiem arī varbūt varētu būt jautājums. Un tad ZZS mums droši vien būtu kā pēdējie sarakstā, ar kuriem mēs runātu. Un iespējams, ka mums izdosies valdību sastādīt arī bez ZZS un arī bez “Saskaņas”, kur mēs redzam šīs sarkanās līnijas.

Guntis Bojārs: KPV LV?

Jānis Bordāns: KPV LV, nu jāskatās, kas no viņiem iekļūs, jo viņi ir ļoti odioza sabiedrība, teiksim, ļoti nezināma un nesaprotama, tas ir pirms vēlēšanām radīts projekts, un es domāju, ka viņiem vajadzētu attīstīties līdzīgi kā “Jaunā konservatīvā partija”.

Jānis Geste: Un “Nacionālā apvienība”?

Jānis Bordāns: Arī atkarībā no tā, kādā sastāvā viņi iekļūs.

Guntis Bojārs: Sastāvs ir svarīgs.

Juta Strīķe: Vienīgais, gribētu piebilst, ka tas, kas mūs reāli biedē, tas ir tas, ka KPV LV vēl līdz šim nav norobežojušies no “Saskaņas” un nav devuši skaidru atbildi, vai viņi ies vai neies koalīcijā, un tas, protams, mums ir biedējoši.

Jānis Geste: Tātad to arī vērtēsiet. Vēl viens jautājums, ko vaicājām visām partijām – par nākamo Valsts prezidentu. Jūs esat sacījuši, ka ir jābūt citam, viņam ir jābūt Latvijā dzīvojošam ar atbilstošu inteliģences līmeni un ar godīga cilvēka reputāciju. Jums ir pašiem savs šāds kandidāts?

Jānis Bordāns: Jā, mēs esam apsvēruši atsevišķus kandidātus, bet neesam vienojušies, lai to tagad šobrīd paziņotu.

Jānis Geste: Bet jūs virzīsiet?

Jānis Bordāns: Jā, mēs virzīsim savu, un pamatkritēriji – es varu apstiprināt, ka tiešām tie tādi ir.

Jānis Geste: Labi, paldies par atbildēm.

Guntis Bojārs: Turpinām ar Bordāna kungu. Un Satiksmes joma. Satiksmes ministrija tajās atbildēs, ko jūs atbildējāt mums tajos īpašajos jautājumos, satiksme joma ir viena no jūsu interešu zonām. Satiksmes ministrija, ja mēs runājam par tām 8 ministrijām, ir tāda atsevišķa struktūra vai tā ir kaut kur jau iekļauta?

Jānis Bordāns: Nu mēs paredzējām, ka tā ir Ekonomikas attīstības ministrija.

Guntis Bojārs: Skaidrs. Ekonomikas attīstības ministrija, zem Ekonomikas ministrijas. Un šeit ir divas tēzes no programmas – “lielās ostas pilnīgā valsts kontrolē”. Skatītājiem var pateikt, ka šobrīd ir 50 uz 50 ar pašvaldībām. Un otrs punkts ir dzelzceļa elektrifikācijas projekta pusmiljarda eiro novirzīšana zinātnei. Ja runā par dzelzceļa elektrifikāciju, jūs tiešām esat droši, ka šo naudu var novirzīt zinātnei?

Jānis Bordāns: Jā. Ļoti interesanta sagadīšanās, tieši šodien es saņēmu atbildi no Eiropas Komisijas. Personiski mūsu partijai un man tika tāda nosūtīta, jo mēs vērsāmies Eiropas Komisijā tieši ar šo jautājumu. Mēs vērsām uzmanību, ka elektrifikācijas projekts ir Latvijas ekonomisko suverenitāti apdraudošs, jo milzīgi līdzekļi tiek prasīti. Eiropas Komisija arī norādīja, ka viņi arī šobrīd, it sevišķi valdības maiņas procesā, ir ļoti piesardzīgi par šo jautājumu. Un attiecībā uz to, kā var mainīt – jā, patiešām, es varu tikai minēt to, ka mūsu viens no budžeta sastādītājiem, pēc tam noteikti būs arī jautājums un runās arī citi mani kolēģi...

Guntis Bojārs: Eiropas Komisija atbildēja, ka var novirzīt zinātnei?

Jānis Bordāns: Eiropas Komisija - tādu tieši atbildi viņi šobrīd nedeva, bet par dzelzceļa elektrifikāciju viņa paziņoja, ka viņi ir arī piesardzīgi šobrīd.

Guntis Bojārs: Eiropas Komisija šobrīd ar kaut kādu Latvijas partiju komunicē tiešā veidā?

Jānis Bordāns: Jā, es jums varu..

Guntis Bojārs: Labi, pēc tam, pēc tam.  

Jānis Bordāns: Nu, ne ar kaut kādu. Es domāju, ka mūsu partija spēj un prot komunicēt patiešām. Un, ja viņi mums ir atbildējuši, mēs varam uzrādīt vēstuli.

Guntis Bojārs: Jūsu partijas ekonomikas ministra kandidāts Gatis Eglītis pagājušā gadā teica, ka, runājot tieši par šo naudu – nu zinātnei īsti nē, bet visiem projektiem, kas saistīti ar vidi, jo šis ir vides projekts, vides tīrības projekts. Šis solījums – kāpēc zinātnei?

Krišjānis Feldmans: Te būtu būtiski atcerēties, ka viens ir šī Eiropas nauda, kas tiešām ir šī vairāk videi paredzētā un zaļajām lietām paredzētā nauda, bet, ja atcerēsimies, ka arī no valsts budžeta elektrifikācijas projektam ir paredzēti līdz 100 miljoniem eiro..

Guntis Bojārs: Es sapratu. Bet jūs jau programmā rakstāt, ka pusmiljardu, tur arī ir iekšā Eiropas nauda.

Jānis Bordāns: Bet valsts budžetā un arī Eiropas finansējumos dažādos ir paredzēta arī izglītībai un zinātnei nauda.

Guntis Bojārs: Labi, ejam par šo jautājumu tālāk. Ja mēs neelektrificējam šo infrastruktūru, jūs nedomājat, ka vienā brīdī “Latvijas dzelzceļš” ilgtermiņā var zaudēt konkurētspēju, un tās kravas, ar kurām jau šobrīd ir diezgan grūti, mēs nedabūsim vispār?

Jānis Bordāns: Mēs domājam par to, ka mēs neuzņemsimies tādas saistības, kurās, tā kā caurā akā, pazudīs ļoti daudzas cilvēku vajadzības. Šobrīd ļoti daudzi projekti, patiešām ar skumjām ir jāsecina, ka viņi ir aizgājuši – nu vienkārši izsijātas Eiropas Savienības naudas, kuras varēja ieguldīt tiešām attīstot cilvēciskas vajadzības un jēdzīgu infrastruktūru. Un šis projekts nav tāds.

Guntis Bojārs: Bet par vienu Latvijas zeltu oliņu, kas šobrīd ir “Latvijas dzelzceļš”, jūs īsti tad nedomājat, par tā izaugsmi?

Jānis Bordāns: Vai mēs varam teikt, ka tā ir zelta oliņa. Varbūt Juraša kungs varētu pastāstīt, cik viņa ir liela zelta oliņa.

Guntis Bojārs: Ar cik strādājošajiem, ar gandrīz simts miljonu nodokļos ir zelta oliņa, bez šaubām.

Juris Jurašs: Bet to jau mēs šobrīd redzam – šo kravu apgrozījumu, kāds ir, un šis kravu apgrozījums krīt, un diemžēl ļoti daudzi cilvēki, arī “Latvijas dzelzceļā”, jau otro gadu pēc kārtas faktiski masveidā tiek atbrīvoti no darba. Tas, par ko mēs satraucamies – ka šim konkrētajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam faktiski nav ekonomiskā pamatojuma. Un tas, par ko runāja arī Bordāna kungs un Feldmana kungs, ka papildu šim Eiropas Komisijas finansējumam būs milzīga sadaļa, pat ne simts miljoni – kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas var pārsniegt miljardu. Un tad viena runa ir par šo līdzfinansējumu, ko mēs saņemam, bet kur Latvija ņems šos 500-600 papildus miljonus, kuri Latvijas budžetā nav pieejami šobrīd.

Guntis Bojārs: Sapratu. Otra tēze, kas arī izskan – “Latvijas ostas pilnīgā valsts kontrolē”. Vai es pareizi saprotu, ka, ja tā notiks, tad ostas mēs pārtaisām par valsts uzņēmumiem un tā ir iespēja kotēt biržā līdzīgi, kā to šobrīd dara Tallinas osta.

Krišjānis Feldmans: Jā, es domāju, ka tas Igaunijas piemērs ir ļoti labs. Jā, ostām ir jākļūst par kapitālsabiedrībām, pirmkārt, lai arī viņas vadītu centralizēti, lai, piemēram, ostas nekonkurētu savā starpā par vienām un tām pašām kravām, lai būtu kaut kādas prioritātes katrai ostai, uz ko tieši koncentrēties.

Guntis Bojārs: Bet ir skaidrs plāns, ka kapitālsabiedrības un birža?

Krišjānis Feldmans: Par biržu tieši tas arī nav rakstīts, manuprāt, mūsu plānā, bet jā, hipotētiski tas būtu pieņemami.

Guntis Bojārs: Citi valsts uzņēmumi šobrīd, kā mēs zinām, valdībā sāka to apspriest, bet īsti nepabeidza. Valsts uzņēmumu kapitāla daļas ne gluži privatizējam, jo tas nav viens un tas pats, bet laižam publiskajā pārdošanā biržas, tas ir ceļš?

Jānis Bordāns: Varu galvot, ka šī valdība to nebūtu novedusi un šis mēģinājums ir visdrīzāk šķietami, bet mēs saredzam, ka tas tiešām ir viens no veidiem, kā valsts kapitālsabiedrības var padarīt par kapitālsabiedrībām, kurās ir normālā pasaulē pieņemta korporatīvā prakse.

Jānis Geste: Bet, kuri uzņēmumi, piemēram?

Krišjānis Feldmans: Tie var būt arī, piemēram, kaut kādi lielie uzņēmumi..

Guntis Bojārs: “Latvenergo”?

Krišjānis Feldmans: Jā, kāpēc gan 5% no “Latvenergo” nevarētu kotēt biržā?

Guntis Bojārs: Tur gan priekšā ir Latvijas tautas aizliegums vispār ar viņu ko darīt, atceramies referendumu.

Krišjānis Feldmans: Okei, bet te runa ir par to, ka nekādā gadījumā šos stratēģiskos uzņēmumus nedrīkst privatizēt, bet vienlaikus ir jāpakļauj šie uzņēmumi starptautiski saprotamām atklātības normām, kādas birža nodrošina.

Guntis Bojārs: Jā.

Jānis Geste: Juraša kungs, un jums jautājums, kā cilvēkam, kurš partijas programmā ir norādīts kā atbildīgais par medicīnas un labklājības jomu. Tieši par medicīnu konkrēts solījumus no programmas – “ārstu algas vismaz 1700 eiro uz rokas; māsiņu algas vismaz 800 eiro uz rokas”. Ja mēs sarēķinām, tad māsām mazāk nekā puse no ārsta algas. Kāpēc?

Juris Jurašs: Tā, manuprāt, gluži nav. Un, ja mēs runājam par atalgojumu, tad šis tiešām ir jāmin kā viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc šobrīd veselības aprūpes sistēmā faktiski visi tie, kam ir nepieciešams šis pakalpojums, tas lielā mērā nav pieejamas gan laikā, gan telpā, gan finansiāli. Mēs saprotam, ka lielākie problēmjautājumi ir tieši tas, ka nav šobrīd iespējams šos mūsu veselības aprūpes speciālistus, un tie nav tikai ārsti un māsiņas, noturēt šeit, Latvijā, pie šīm algām, kādas šobrīd eksistē. Un, ja šo konkrētu jautājumu neatrisina, ticiet man, visi tie šobrīd solījumi par to, ka vienkārši mehāniski iegrūžot veselības aprūpes sistēmā papildus finansējumu – ka ar to varēs atrisināt, piemēram, šo situāciju, kas attiecas uz rindu mazināšanu, tas nebūs.

Jānis Geste: Jā, bet tieši tāpēc arī jautājums, jo līdzšinējās aplēses, kuras esmu skatījies dažādos pētījumos, parāda, ka vismaz māsu algām būtu jābūt vismaz 60% no ārsta algas, lai mēs varētu tikt galā ar to deficītu. Šobrīd jau 1500 māsu pietrūkst. 800 eiro no 1700 eiro ir mazāk nekā puse.

Guntis Bojārs: Par proporciju runa.

Juris Jurašs: Jā, nu tas faktiski.. šie aprēķini tika veikti, arī konsultējoties ar pašu šo medicīnas personālu un uzklausot arī viņu redzējumu, kas tad būtu tas, kas liktu viņiem pārdomāt un palikt sistēmā, turpinātu strādāt. Tad šie ir tie skaitļi kā atskaites skaitļi, ar ko sākt. Jo tas, ka šim atalgojumam ir, izejot no visām finansiālajām iespējām, jāpalielinās un tam ir jābūt konkurētspējīgam kaut vai ar privātās veselības aprūpes iestādēm, tas ir pilnīgi skaidrs.

Jānis Geste: Bet kad šādas algas? 1700 eiro uz rokas ārstam, kad tas varētu būt?

Juris Jurašs: Tas, kā mēs redzam.. šobrīd veselības aprūpes sistēmas šis finansējums ir miljards, un tas, teiksim, tiešām, ja mēs ne tikai vārdos, bet arī faktiski darbos atzītu to, ka veselības aprūpes joma ir prioritārā joma valstī, tad skaidrs, ka bez papildus finansējuma piešķiršanas šai nozarei nav iespējams..

Jānis Geste: Četri gadi, pieci gadi?

Juris Jurašs: Nē, mēs uzskatam, ka ir tam ciklam, solim jābūt tādam, ka katru gadu papildus ir jāpiešķir, ir jāatrod iespēja..

Guntis Bojārs: Tātad jau 2019. gadā kaut kas būs.

Juris Jurašs: Būtu jābūt vismaz 200 miljoniem, lai varētu faktiski šo krīzi risināt, pretējā gadījumā veselības aprūpes sistēmā iestāsies absolūts krahs.

Jānis Geste: Es vienkārši domāju par šo atalgojumu jautājumu – ar ko tas atšķiras no pašreizējiem Veselības ministrijas plāniem, kuri sola šādu pašu atalgojumu panākt aptuveni ap 2022. gadu?

Krišjānis Feldmans: Te ir jautājums, kam jūs ticat. Un tieši šī māsiņu un ārstu atalgojuma palielināšana, kas, pēc mūsu aplēsēm, fiskāli varētu atstāt 35 miljonu efektu, ir nesalīdzināmi mazāks par daudziem būvniecības projektiem, ko veselības nozare šobrīd veic. Tā paša Stradiņa slimnīcas pirmā kārta bija 90 miljoni, otrā kārta – 100 miljoni. Un te ir tikai 35 miljoni un mēs jau stabilizējam situāciju nozarē.

Juris Jurašs: Te manuprāt, svarīgākais, kas ir jāatceras – ka svarīgākais jau ir cilvēks. Un te mēs runājam gan no pacientu viedokļa, gan arī no veselības aprūpes sistēmā strādājošo viedokļa. Ja līdz šim tiešām prioritāri ir bijis būvēt, celt, pirkt dārgas diagnostikas iekārtas. Mēs neesam pret, bet mēs esam par to, lai tas būtu pārdomāti, saimnieciski un efektīvi.

Jānis Geste: No pacienta viedokļa – jūs arī pieminējāt privāto sektoru. Nav noslēpums, ka šobrīd liela daļa mediķu to pamata algu, lielo algas daļu nopelna, otro, trešo vai ceturto algu, privātajā sektorā, lai izvairītos no tām situācijām, ka, piemēram, pacients apzināti tiek virzīts no valsts slimnīcas uz privāto sektoru.. Vai šādas algas gadījumā jūs, piemēram, nepieļautu iespēju, ka viss – viņam būtu jāstrādā tikai valsts sektorā?

Juris Jurašs: Es domāju, ka.. un ne tikai domāju, arī runājot ar milzum daudz speciālistiem no dažādām nozarēm, tiešām gan ārsti, gan visa veselības aprūpes komanda, viņi vēlas strādāt vienādi.

Guntis Bojārs: Juraša kungs, pamēģiniet šajā gadījumā dot precīzu atbildi – jā vai nē.

Juris Jurašs: Es domāju, ka tas būtu tiešām vēlams. Es zinu, ka līdzīgu modeli mēģināja ieviest un daļēji ir ieviests Īrijā..

Guntis Bojārs: Ārsti, ja strādā, piemēram, valsts uzņēmumā, šajā gadījumā valsts slimnīcā, saņem algu no šīs naudas – tad viņi neiet uz privāto sektoru un nepieņem tur pacientus. Bet īsi – jā vai nē.

Juris Jurašs: Ideāli ir tad, ja ārsts strādā vienā konkrētā darba vietā.

Ilga Šuplinska: Es vienu piebildi tikai. Principā jautājums ir par sistēmas sakārtošanu, un tas nozīmē, ka nav iespējams tikai vienam atbildīgajam prasīt šo “jā”, “nē”. Kādēļ? Tādēļ, ka, ja patiešām “Jaunie konservatīvie” ir šai valdībā un ja patiešām notiek šis darbs, ir jārunā ar profesionāļiem, kas tai sfērā strādā, un ir jāskatās. Un, ja sistēmu sakārtojas, tad var tālāk pateikt – “jā” vai “nē”. Saprotiet, šobrīd nevar pateikt “jā” vai “nē” vienkārši.

Guntis Bojārs: Juraša kungs, es dzirdu, ir runājis ar šiem jomas pārstāvjiem, tad, ja mēs liekam lielāku algu kaut kam, tad mēs, iespējams, sakām, ka cenšamies novērst interešu konfliktu.

Ilga Šuplinska: Tas ir vēlamais. Bet nevar pateikt “jā” vai “nē”.

Jānis Bordāns: Mēs varam minēt varbūt vēl vienu tādu būtisku aspektu – uzskatāms piemērs mūsu pieejai ir, ka par ministriem ir cilvēki, kuri nav finansiāli cilvēciski, vēl kaut kā atkarīgi no esošās sistēmas. Jo šobrīd mums vienmēr ir bijuši ārsti, farmaceiti par ministriem, un viņi, visdrīzāk, saprot to sistēmu tikai tādu, kāda viņa darbojas, un viņiem ir savas intereses. Un ir svarīga tā motivācija, kā mēs veicam pārmaiņas, un es esmu pārliecināts, ka tajā brīdī mēs nonāksim pie “jā”.

Guntis Bojārs: Paldies. Turpinām sarunu, gluži ne filoloģisks jautājums – par pensijām. Jūsu partija sola divus punktus par pensijām – “ar nodokļiem neapliekamais minimums līdz 500 eiro” un “minimālā pensija 200 eiro”. Ja tā parēķina, lielākajai daļai pensionāru šobrīd saņem ap 300 eiro, no šī tāda liela labuma faktiski nav. Tas tā arī ir domāts?

Ilga Šuplinska: Tas tā noteikti nav domāts. Protams, ka, runājot ar cilvēkiem, īpaši Latgalē, kur es visvairāk arī darbojos, šo ziņu uzņēma dažādi. Un tieši tā – bija arī tādi, kas jautāja līdzīgi kā jūs. Droši vien, ka te vispirms ir jāatbild, ka pensiju indeksācija, viņa turpināsies, viņa nebeigsies, un tas nozīmē, ka arīdzan nākamajos gados cilvēki var cerēt uz šo pavisam nelielo, bet pieaugumu. Bet, kārtojot lietas valdībā, es domāju, ka ir iespējams skatīties arī uz citām lietām, kas varētu, teiksim, šo te papildinājumu sociālajām vajadzībām radīt. Un pirmā lieta noteikti ir šī ēnu ekonomika. Un atkal, ja mēs pieminam..

Guntis Bojārs: Bet neko ekstra, es teiktu, tam lielākajam pensiju saņēmēju pulkam jūs īsti neko nesolāt.

Jānis Bordāns: Liela starpība, kā jūs un kad palīdziet cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 55 tūkstoši, kas saņem zem 100 eiro, droši vien nepiekritīs jums.

Guntis Bojārs: Nē, es jau neapstrīdu citu vajadzības. Es jautāju par šo lielāko skaitu.

Jānis Bordāns: Bet tas ir ļoti būtiski, ļoti būtisks stāsts. Varbūt statistiski, ja mēs ņemam, kā saka, līdzīgi kā slimnīcā, vidējo temperatūru, tad neko nemaina. Bet šeit ir jautājums, ka ir vieni cilvēki, kuri var izdzīvot, un citi cilvēki, kuri vispār nevar izdzīvot, tāpēc mēs esam ļoti uz tirgu orientēta partija, mēs esam konservatīvi par individuālu atbildību. Bet mēs nekad neaizmirsīsim, neatstāsim nelaimē tos, kam ir vismazāk – vismazākās algas, vismazākās pensijas. Tas ir pirmais no soļiem.

Guntis Bojārs: Par tiem 200 eiro kā minimālo pensiju runāju ar Latvijas Pensionāru federāciju. Un viņi tā šaubīgi, nebija īsti apmierināti. Teica, nu kā tad tagad tā būs – tiem, kas, iespējams, nav ar to darba stāžu, tiem tagad automātiski būs tie 200. Un tiem, kuriem ir stāžs un kaut kas krāts un kuri ir reāli strādājuši, būs, piemēram, 250. Un tas nu gluži ir jautājums, vai tik tuva starpība ir taisnīga?

Krišjānis Feldmans: Indeksācijas formulas neviens nav atcēlis, un šeit ir runa par to, kas ir normāli. Un te ir jautājums, vai jūs, Bojāra kungs, varētu izdzīvot ar 70 eiro pensiju šodien. Es tādus cilvēkus.. es, goda vārds, man ir žēl. Un tāpēc ir tas fokuss uz šo. 200 eiro, nu tas ir pats minimums, ja kāds saka, ka var izdzīvot pa to, tā nav. Un otra lieta ir, vai no pensijām vispār būtu jāiekasē iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Es braukāju pa reģioniem, tiekos ar pensionāriem, cilvēkiem, viņa saka – klau, mums tas liekas nedaudz absurdi. Un tāpēc tas ir otra lieta, vai nodoklis. Tātad tur mēs sakām, neapliekamais minimums. Indeksāciju neviens nav atcēlis un priekš darba stāža indeksācija ir spēkā.

Guntis Bojārs: Par indeksāciju. Indeksācija ir politiski šobrīd mazliet staipāms lielums. Gribam – paindeksējam tā, gribam – mazliet paindeksējam tā. Vai ir versija, ka jūs varētu nostiprināt un mazliet tā kā iecirsti akmenī – tur ir, piemēram, atkarīgs no sociālajām iemaksām, tur no inflācijas? Jo šobrīd mazliet kā grib, tā uztaisa to indeksāciju. Esat par to domājuši? Nē, jūs varat godīgi teikt – neesam, un ejam tālāk.

Jānis Bordāns: Mēs zinām, ka jau šobrīd īsti nepieturas pie pensiju sistēmas, kāda viņa ir, un valsts budžets dotē no sociālā budžeta kaut kādas pensijas. Un arī no citiem budžetiem. Tāpēc mēs uzreiz droši vien nemainīsim to sistēmu un pieeju, piemēram, šo te 200 eiro minimālās pensijas palielināšanu, noteikti to nāksies no kaut kādām budžeta citām pozīcijām.

Guntis Bojārs: Tad no pamatbudžeta jūs plānojat.

Jānis Bordāns: Un to ir iespējams izdarīt tajā gadījumā, ja mēs attīstām ekonomiku un reformējam valsts pārvaldi tā, kā mēs to saredzam.

Guntis Bojārs:  Bet to 2019. gadā. Uzreiz vai kaut kad?

Krišjānis Feldmans: Jā.

Jānis Geste: Jautājumi saistīti ar tiesiskumu. Bet, pirms ķeramies konkrētiem jūsu piedāvājumiem, ir divas lietas, saistībā ar kurām es gribu jums vaicāt. Pašreizējais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume intervijā žurnālam “Ir” jūlijā sacīja, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta līdz prokuratūrai nonākusi tikai tagad, jo pēc tam, kad tika caurskatītas biroja vecās lietas un tagad citēšu – “darbinieki, kuriem tas tika uzticēts, nāca un ziņoja, jā, šeit ir viens vai otrs gadījums, par kuru nav notikusi izmeklēšana”. Zināms, ka lieta balstīta uz 2013. gadā fiksētajām sarunām. Izstāstīsiet, kāpēc tos piecus gadus nekas nenotika?

Juta Strīķe: Nu jā, labprāt. Mani, protams, izbrīna, ka KNAB vadītājs, būdams augsta amatpersona, izmanto tos pašus anonīmo troļļu stāstus, kurus izmanto Vaškevičs un citi mūsu apcietinātie cilvēki. 2013. gadā tiešām, pateicoties man un Juraša kungam, ir izdevies ierakstīt ļoti nozīmīgas sarunas, ieskaitot tās, pamatojoties uz kurām pret Rimšēviču pašlaik izvirzītas apsūdzības. Bet gribu atgādināt, ka tieši 2013. gada beigās mani atlaida no amata, tieši tai gadā. Visus šos gadus par KNAB vadītājiem ir bijuši Streļčenoks, vietnieks ir bijis Jānis Roze, priekšnieks bijis arī Straume. Un pats būtiskākais, ka visu to uzraudzīja ģenerālprokuratūra. Visas šīs sarunas atradās lietā. Un, pārdomājot, kas bija noticis pagātnē, es tagad apzinos, ka tieši tas, ka mums ar Jurašu izdevās ierakstīt, un, protams, arī kolēģiem, tās sarunas, bija viens no iemesliem, kāpēc mūs tik nekavējoties tajā pašā 2013. gadā sāka atlaist.

Jānis Geste: Bet Rimšēvičs lieta kāpēc nenonāca, netika tajā brīdī jau pabeigta un nodota prokuratūrai? Kurš kavēja?

Juta Strīķe: 2013. gada beigās tika ierakstītas šīs sarunas. 2013. gada beigās. Faktiski, tur dažu mēnešu starpība, mani atlaida no amata.

Jānis Geste: Juraša kungs turpināja darbu.

Juta Strīķe: Nu arī tur dažus..

Jānis Bordāns: Jums ar katru reizi tie jautājumi arvien interesantāki.

Juris Jurašs: Es nevienā brīdī neesmu bijis KNAB vadītājs, bet tas, ko es gribu pateikt, ka tas absolūti neatbilst patiesībai, par to, ka darbs nenotika. Daži notikumi ļoti intensīvi notika. Un tas, ka tikai šī gada faktiski sākumā tika iegūti šie izšķirošie pierādījumi..

Jānis Geste: Proti, aizgāja kukuļdevēji, pateica, ka mēs devām kukuli.

Juris Jurašs: Tie bija vieni no tiem izšķirošajiem pierādījumiem, kas deva pamatu uzsākt šo kriminālprocesu un, pateicoties šai kopējai bildei, ko izdevās salikt kopā, šobrīd šī lieta ir prokuratūrā.

Juta Strīķe: Teikšu, ir ļoti neprofesionāli uzdot šo jautājumus darbiniekiem, man un Jurašam, nevis KNAB vadītājam, viņa vietniekam un arī Ģenerālprokuratūrai, kas uzrauga šos procesus. Primāri tie ir adresēti viņiem.

Jānis Geste: Labi, uzdošu vēl par kādu citu lietu jautājumu, kas saistīts nu jau ar bijušo Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu. Mēs zinām šo skandālu ar Emša kungu, kurš brīdināja Kļaviņa kungu. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers daļu no šīs sarunas, kas bija Emša kungam ar Kļaviņa kungu, kurā viņš viņu brīdināja, publiski ir nolasījis, paudis. Pēc tam, kad viņš to izdarīja, jūs Facebook viņam pārmetāt, ka viņš citēto fragmentu izrāvis no konteksta un esot noklusējis to sarunu sadaļu, kurā bijušais premjerministrs Kļaviņam detalizēti izklāstījis, ko par šo jau ierosināto Kļaviņu krimināllietu “Zaļo un zemnieku savienības” sanāksmē izstāstījis premjerministrs Māris Kučinskis. Vai es pareizi saprotu, ka jums ir zināms šis sarunu saturs?

Juta Strīķe: Protams, ka man ir zināms sarunu saturs. Un gribu atgādināt arī to, ka sākotnēji gan Kučinskis, gan Kalnmeiers vispār noliedza, ka ir bijušas dajebkādas noplūdes šajā Kļaviņa lietā. Pēc tam viņi pateica, ka tur nekā nozīmīga nav, un pēc tam nocitē visnevainīgāko Emša izteicienu visā tajā sarunā.

Jānis Geste: Bet jums arī šobrīd līdz ar to ir pieeja KNAB operatīvajām lietām?

Juta Strīķe: Šī, pirmajām kārtām, nav nekāda operatīvā lieta, tas ir pabeigts materiāls, nolikts arhīvā Ģenerālprokuratūrā. Viņš ir faktiski paslēpts.

Guntis Bojārs: Bet tad jums ir pieeja arhīva materiāliem Ģenerālprokuratūrā?

Juta Strīķe: Un šos jautājumus arī būtu jāprasa Ģenerālprokuratūrai, kāpēc viņi citē dažus vārdus, bet nenopublisko visu šo sarunu.

Guntis Bojārs: Bet Strīķes, kundze, jautājums bija, no kurienes jums ir zināma šī visa informācija?

Jānis Bordāns: Vai drīkst nedaudz iejaukties? Jo cilvēkiem, kurus apsūdz, parasti ir it kā jāaizstāvas, es gribētu teikt tā nedaudz no malas. Kāpēc jūs kā žurnālisti nekad neesat uzstādījuši jautājumus, kāpēc šāds skandāls ir noticis, kāpēc šis skandāls tagad ir norakts? Kāpēc jūsu redakcija nekad nav uzaicinājusi mani kā Rīgas domes frakcijas vadītāju uz “Rīta Panorāmu”, jūs nekad mūs neesat uzaicinājuši un nekādus jautājumus neesat uzdevuši. Bet šobrīd liekat taisnoties cilvēkiem, kuri paceļ augšā šādus te lielus skandālus.

Guntis Bojārs: Šo taktiku, Bordāna kungs, mēs ļoti labi sākam atpazīt.

Jānis Geste: Apskatieties “Panorāmas” sižetu, pats esmu pieteicis, kur ir runājusi Strīķes kundze. Mēs gribam saprast vienkārši, kā – tas nozīmē, ka no KNAB šobrīd plūst uz visām pusēm.

Jānis Bordāns: Priecājieties, ka tas notiek!

Juris Jurašs: Es gribētu teikt, šobrīd runa ir faktiski par trauksmes celšanu. Un tas, kas, manuprāt, šeit ir vismazāk svarīgi, ir noskaidrot, kurš tad ir bijis tas drosmīgais, kurš šo informāciju darījis publiski zināmu, lai..

Guntis Bojārs: Pozīciju sapratu.

Jānis Bordāns: Jā, bet ziniet, jūsu sižetā pašā pirmajā Juraša kungam tika pārmests, ka aizdomīgi – kas tad viņam tur miljonu piedāvā? Tā taču tika norādīts – ja jau viņš tāds godīgs, tad kāpēc to miljonu piedāvāja, un tur no tā varētu cilvēki secināt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu “Jaunā konservatīvā partija” ir vienīgā partija, kuru visvairāk nevēlas redzēt esošā koalīcija, esošā sistēma šodien pie varas, un viņa ietekmē ļoti lielā mērā arī Latvijas Televīziju diemžēl. Mēs ļoti rūpēsimies, esot pie varas, par mediju neatkarību, par mediju brīvību, un arī jo īpaši par Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta redakcionālo neatkarību. Un varbūt viņi kādreiz arī uzaicinās mūs.

Guntis Bojārs: Ziniet, kā sākas redakcionālā neatkarība? No tā, ka mēs uzdodam jebkādus jautājumus un jums diemžēl ir jāatbild.

Juta Strīķe: Kāpēc jūs šo jautājumu neuzdodat Kalnmeieram? Kāpēc jūs neprasāt Kalnmeieram, kāpēc viņš nepublisko?

Guntis Bojārs: Mums šobrīd nav Kalnmeiers studijā!

Jānis Geste: Jūs man ļausiet vēl vienu jautājumu no programmas pavaicāt? Būtisks jautājums arī no programmas. Jūsu piedāvājums – “veidot spēcīgu nacionālās drošības biroja izveidi, apvienojot KNAB, SAB un Drošības policiju, kas valstij apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību”. Izstāstīsiet, bet īsumā – ideja, kam viņš ir pakļauts, kas izvēlas vadītājus un kā mēs šāda viena apvienota dienesta vadībā, izvairāmies no politiskās ietekmes?

Juta Strīķe: Pirmkārt, tāda iestāde, tieši tāds modelis darbojas Igaunijā. Tur nekādas politiskās ietekmes nu jau pēdējo 15 gadu laikā nav manītas tikai tāpēc, ka ir savādāka struktūra. Mēs ar diviem miljoniem iedzīvotājiem – trīs drošības iestādes. Nekur nav tik daudz. Bez tam tie ir 15 miljoni, ja es nekļūdos, tikai Drošības policijai. Katru gadu pieliek par trīs miljoniem. Mēs esam arī viena no nedaudzām valstīm, kura faktiski nevienu spiegu nav noķērusi. Tāpēc ir nepieciešama šīs sistēmas efektivizācija, pārstrukturēšana. Un es nesaprotu, kāpēc ir tāds izbrīns par to?

Guntis Bojārs: Par pakļautību – Valsts prezidentam, premjeram, kādas mums vēl ir versijas? Saeimas nacionālai komisijai?

Juta Strīķe: Pašreizējā valsts pārvaldes sistēmā augstākā pārvaldes amatpersona ir premjerministrs, un būtu tikai loģiski, ja pārraudzībā premjerministram, jo politiskā sistēmā citas pakļautības pašlaik īsti nav iespējams. Protams, ka te var diskutēt par priekšnieka izvirzīšanas kārtību, jo līdz šim, kā mēs redzējām pēc visiem iepriekšējiem KNAB priekšniekiem, ne tuvu netika izvēlēts tas labākais, kompetentākais un profesionālākais. Drīzāk meklēja sākumā nekaitīgu, nu tagad jau ZZS simtprocentīgi paklausīgo, visi meklē. Kā jau arī pārējās iestādēs nu tā, lai..

Jānis Geste: Bet tas risks saglabājas tad.

Juta Strīķe: A kur pašlaik mēs esam novērsuši šos riskus? Pašlaik visu iestāžu vadītāji ir ļoti lojāli Lembergam un neko viņam nedarīs pāri. Ko tad mēs tagad pārstrukturējot sliktu izdarīsim.

Jānis Bordāns: Un par informācijas apmaiņu ļoti svarīgs jautājums.

 

Guntis Bojārs: Krišjānis Feldmans, un parunājam par ekonomiku un ekonomisko attīstību, jo mēs daudz runājam par izdevumu pozīcijām – tam, tam, tam un tam, un jūsu partija ir diezgan bagāta ar ir izdevumu pozīcijām. Par ieņēmumu pozīcijām, par nodokļiem – kā vairosim šo, kā attīstīsim ekonomiku? Un, piemēram, viens no jautājumiem, kas nav jūsu programmā, un es gribu dzirdēt, kā jūs domājat šo problēmu risināt – darbaspēka trūkums uzņēmējiem. Un šī gada viena no aptaujām ir SKDS un bankas Citadele aptauja – 93% lielo uzņēmumu jau sūdzas, ka mums trūkst darbaspēka, trūkst darba roku, vidēji nu jau bezmaz vai puse par to sūdzas. Kas ir risinājums?

Krišjānis Feldmans: Nu, pirmkārt, par šo jautājumu ieceļ dienaskārtībā, kad runā par to, ka mums ir nepieciešams importēt lēto darbaspēku, piemēram, no NVS valstīm. Nu, ir jāsaprot tas, ka Latvija kā maza valsts, mūsu ekonomiskā izaugsme var balstīties tikai, ja uzņēmējdarbība rada augstu pievienoto vērtību, ko, visticamāk, zemi kvalificēts darbaspēks neradīs. Otra lieta. Man vienmēr patīk, ka šo salika kopā ar mūsu valsts pārvaldes sistēmas maiņu – mēs jau esam skaidri pateikuši, ka arī valsts pārvalde ir par lielu, un, kad man jautā, bet kur tad tie cilvēki strādās, lūk, viņi arī šeit strādās. Tieši tā, un viņi ir kvalificēti, un viņi ļoti labi darīs šo darbu.

Guntis Bojārs: Labi, sāksim ar to – problēma par to, ka Latvijā ilgtermiņā, vidējā termiņā, es pat teiktu, pietrūks darbaspēka, to tā kā jūs atdzīstat?

Krišjānis Feldmans: Te ir daudzas lietas, ko arī pašvaldība šobrīd dara, piemēram, nav jau tā, ka visur ir vienāds, piemēram, bezdarba līmenis. Piemēram, Zemgalē viņš ir visai zems, bet Latgalē viņš ir relatīvi augsts. Šīs mobilitātes programmas, ar ko pašvaldības arī nodarbojas, viņas, es domāju, ir ļoti labs risinājums šajā īstermiņā un vidējā termiņā, kā jūs teicāt, lai šo problēmu risinātu.

Guntis Bojārs: Labi, sadzirdēju. Viens – no valsts pārvaldes mēs dabūsim, iespējams, privātam sektoram kaut kādas darba rokas, otrs, piemēram, no Latgales reģioniem.

Ilga Šuplinska: 14% patiešām Latgalē šobrīd ir bezdarbs, un patiešām ir problēma, ka tas nav augsti kvalificēts darbaspēks. Bet tā pamatproblēma ir tā, ka Nodarbinātības valsts aģentūra visu laiku organizē nenormāli daudz un dažāda veida kursus bezdarbniekiem, bet principā nav ne kontroles, nav ne mehānisma, kas skatītos, cik tad daudz cilvēks kursus ir beidzis un vai viņš patiešām ir lietderīgs, un vai viņš var atgriezties šai konkrētajā darba tirgū. Līdz ar to, uzņēmēji sen nāk ar iniciatīvu, ka tajos brīžos, kad pietrūkst darbaspēka, vajadzētu būt mehānismam, kur uzņēmējs kopā ar augstāko izglītību, nevis kaut kādu speciāli radītu mācību konsultāciju centru, strādā pie tā, ka programma ir elastīga, viņa neiziet smagnējo akreditāciju, viņa uzreiz risina tās vajadzības, kas ir uzņēmumam, tas ir viens no mehānismiem.

Guntis Bojārs: Ja mēs runājam par ekonomisko attīstību, un tiešām, es nemaz tik daudz punktu neatrodu jūsu programmā, nosauciet man trīs punktus no uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības viedokļa, kas, jūsuprāt, būs Latvijas vidējā termiņa vaļi.

Krišjānis Feldmans: “Jaunā konservatīvā partija” šobrīd fokusējas trīs, un arī plānā tas ir manāms, trīs galvenajiem pīlāriem. Tie ir – tiesiskums, kas ir svarīgs investīcijām gan iekšējā, gan ārējā, otrs ir birokrātijas mazināšana, visiem iespējamiem uzņēmējiem tas ir svarīgs, un trešais ir šī valsts pārvaldes mazināšana. Un naudas atdošana cilvēkiem, piemēram, arī tai pašā neapliekamā minimuma celšanas jautājumā.

Guntis Bojārs: Pēdējais jautājums, nevaru diemžēl nepajautāt. “Aizliegtajā paņēmienā” pirms nedēļas, nē, pirms divām precīzāk, veicām uzņēmēju aptauju, tos, kuri ir partijās un kuru sociālās iemaksas ir tuvu vai zem minimālās algas ar aizdomām, vai tik tur nav aplokšņu algas. Pēc raidījuma viena no darbiniecēm mums atrakstīja par vienu uzņēmēju, es nesaukšu vārdā, jo mēs šo informāciju neesam pārbaudījuši šobrīd, bet es tomēr jums pajautāšu, ka viena jūsu kandidāte, iespējams, maksā aplokšņu algas. Un tas, ko es gribu dzirdēt – viņa mums teica, ka viņa ir vērsusies “Jaunajā konservatīvajā partijā” ar šo vēsti, un es gribu dzirdēt, kā jūs esat reaģējuši iekšienē, vai jūs šo kandidātu esat pārbaudījuši?

Jānis Bordāns: Mēs esam pārbaudījuši visus šos gadījumus, un “Jaunā konservatīvā partija” varbūt ir vienīgā no tādām principiālajām partijām, kura principialitātes dēļ, mēs varam atteikties gan no varas, gan no cilvēkiem, kuri pārkāpj mūsu principus noteiktos. Un šādi gadījumi vienmēr tiks izskatīta “Jaunajā konservatīvajā partijā”.

Guntis Bojārs: Tātad jūsu rindās, nu vismaz no jums zināmiem un aizdomu gadījumiem, aplokšņu algu maksātāji nav.

Jānis Bordāns: Nē!

Guntis Bojārs: Labi, ķeramies klāt prioritātēm, pēdējai raidījuma sadaļai. Piecas prioritātes, ko esam izrakstījuši no “Jaunās konservatīvās partijas” programmas mūsu ieskatā – ostas valstij, KNAB, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs kā vienots veselums turpmāk strādā kopā, lielākas algas mediķiem, minimālā pensija 200 eiro un zemnieku atbalsta reforma.

Jānis Geste: Lielāks atbalsts saimniecībām līdz 300 hektāriem un tad lielās saimniecības saņem atbalstu kā uzņēmēji faktiski. Nu lūk, un tas mūsu lūgums ir jums šīs prioritātes sarindot principialitātes ziņā. Esot nākamajā Saeimā, runājot ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, par kurām jūs esat gatavi kādus kompromisus pieļaut un par kurām noteikti nē.

Krišjānis Feldmans: Jūs laikam no katras sadaļas pa vienai.

Guntis Bojārs: Tāda ir politika, tāda ir politika, jāizvēlas kaut kas.

Juta Strīķe: Jāsaka, ka tie nav svarīgākie jaunumi. Viens no svarīgākajiem, kas šeit nefigurē, tās ir tiesas un tiesiskums. Man mazliet nav saprotams, kāpēc jūs izcēlāt tikai minimālo pensiju 200 eiro un nevis neapliekamo minimumu.

Guntis Bojārs: Mēs nevarējām visu ierakstīt, bet pensijas mēs arī izrunājām.

Juta Strīķe: Nu tad šeit nav tās prioritātes, kā nodrošināt tiesiskumu, efektīvu tiesu taisnīgumu.

Jānis Bordāns: Jo KNAB un SAB kopā – tas nav jautājums par tiesiskumu, ja tas ir viens no konteksta izrauts ārā.

Guntis Bojārs:  Tiesiskums ir tādas jēgas lieta. Šīs ir konkrētas rīcības. Šodien eju un daru.

Jānis Bordāns: Pensija, mediķi, zemnieki, KNAB un osta.

Jānis Geste: Nu lūk, prioritātes skaidras, bet mēs arī šā raidījuma sākumā, ja atminaties, lūdzām skatītājiem paust savu attieksmi pret jūsu partiju. Proti, jautājums bija, vai šajās Saeimas vēlēšanās balsosiet par “Jauno konservatīvo partiju”? Vairāk nekā 2000 skatītāji šovakar piezvanīja un pauda savu viedokli. Jāsaka, 1% ir tāds, kuru jūs vēl varat pārliecināt, 87% šovakar sacīja, ka, jā, noteikti, viņi balsos par “Jauno konservatīvo partiju”, 12% sacīja, ka noteikti nē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti