Panorāma

Meja par «Brexit» runā ar opozīciju

Panorāma

No veikalu plauktiem pazudīs cigaretes

Diskutē par sabiedrisko mediju nākotni

Diskusijā par sabiedrisko mediju nākotni – arī jautājums par LTV valdes izvēli

Kā izraudzīties Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio vadītājus un uzraugus, lai Latvijā būtu stipri un neatkarīgi sabiedriskie mediji? Par to ceturtdien, 4. aprīlī, sprieda nozares eksperti un politiķi diskusijā, kuras nosaukumā ietverts arī viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru jārod atbilde, lai šo mērķi sasniegtu – "Vai Latvja var atļauties spēcīgus sabiedriskos medijus?".

Jau sen plānotā diskusija par sabiedrisko mediju nākotni pilnīgi nejauši iekritusi LTV ļoti nozīmīgu notikumu pašā epicentrā, kad gan mediju nozarē, gan arī sabiedrībā un politiķu aprindās tiek plaši diskutēts par jaunieceltā LTV vadītāja Eināra Giela atbilstību šim amatam.

Tieši ar šo tematu arī tika aizsākta šīs dienas diskusija. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vēlreiz uzsvēra, ka konkurss uz sabiedriskās televīzijas valdi organizēts profesionāli un atbilstoši likumam.

"Mēs uzskatām, ka šie divi kandidāti, kas tika izvirzīti, ir spēcīgākie no tiem, kas pieteicās," sacīja NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, atbildot uz jautājumu, vai kandidātiem, kas uzvarēja, ir pieredze mediju jomā un uzņēmumu vadībā, un vai NEPLP ir gandarīta ar LTV valdes konkursa rezultātu.

Diskutējot, kā nākotnē līdzīgus konkursus organizēt veiksmīgāk, izskanēja arī versija – tiem jābūt pilnībā atklātiem. "Tiktu novērsts arī ar likuma palīdzību šis process, ka tiek ievēlēts kandidāts, kuru apšauba gan Žurnālistu asociācija, gan daļa Saeimas politiķu," piebilda Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).

Diskusijā piedalījās arī sabiedrisko mediju pārvaldības eksperte Karolīne Kristiāna Reilere no Dānijas. Viņai tika uzdots jautājums, kā rīkoties, ja neatkarīgs uzraugs pārkāpj likumu vai pilda politisko pasūtījumu.

"Nekad neesmu ko tādu pieredzējusi. Pie mums šādās padomēs strādā eksperti, piemēram, šobrīd tie ir tiesnesis, augstskolas profesors un citi," atzina  Reilere.

Lielākā daļa šīs dienas sarunas tēmu sakrita ar diskusijām, kas par jauno sabiedrisko mediju likumu norit Saeimā. Par sabiedrisko mediju pārvaldību, zemo finansējumu, mediju ombudu un arī pašreizējās padomes nākotnes formu un sastāvu.

"Sašaurināšana uzreiz rada to risku, ka varas koncentrācija saglabājas kaut kādās atsevišķās potenciāli grupās," sacīja Kultūras ministrija Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.

Diskusiju vadīja LTV žurnālists Gundars Rēders, kurš nesen diskusiju raidījumā "Viens pret vienu" publiski aicināja pārskatīt LTV valdes konkursa rezultātus.

Jaunieceltais LTV vadītājs Einārs Giels paudis, ka Rēders šādi pārkāpis ētikas normas, bet, pirms lemt, kā uz to reaģēt, viņš žurnālistu aicināšot uz sarunu.

Jautāts, vai pieņemts lēmums atlaist Rēderu no amata, Giels norādīja: "Neesmu es pieņēmis tādu lēmumu vēl. (..) Nu, neesmu arī plānojis pagaidām pieņemt nekādus lēmumus, pirms neesmu izrunājies ar darbinieku."

"Man liekas dīvaini vērtēt kā ētisku pārkāpumu kaut ko, kas ir teikts raidījumā, kur katru nedēļu izskan viedokļi, komentāri gan no manis kā raidījuma vadītāja, gan no raidījuma viesiem, tā ir normāla lieta.

Es pateicu to, ko domāju, pateicu to, ko vajadzēja pateikt. Es pateicu to, ko domā liela daļa LTV darbinieku," sacīja Rēders.

Atbalstu Rēderam publiski pauduši arī virkne citu LTV žurnālistu, savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija izplatījusi paziņojumu, kurā nosoda Rēderam veltītos jaunieceltā LTV vadītāja izteikumus un atkārtoti lūdz pārskatīt konkursa iznākumu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti