Žurnāliste Elita Veidemane atzina, ka viens no risinājumiem varētu būt, ka pirms vēlēšanām visas partijas nosauc ne tikai premjera, bet arī prezidenta amata kandidātus.
„Ir jāizlemj, ko īsti gribam – cilvēku, kas strādā, vai cilvēku, kas skaisti runā un kuram ir skaista frizūra. Es nedomāju, ka runāšana ir svarīgākais prezidenta amatā, svarīgāki ir darbi. Šī ideja ir laba [..], bet visu noteiks partiju savstarpējais tirgus,” sacīja žurnāliste.
Arī uzņēmējs, topošais Saeimas deputāts Gatis Sprūds (Nacionālā apvienība) atbalsta šo ideju, rosinot, ka kandidātus varētu izvirzīt sabiedrības grupas un partijas varētu to ņemt vērā.
Tāpat žurnāliste Baiba Strautmane šo ideju atzina par atbalstāmu, vienlaikus norādot, ka kādam pasakot savu jāvārdu, viņš uz mūžiem būs piesiets šai partijai. Viņasprāt, risinājums varētu būt grozījumi Satversmē, padarot prezidenta vēlēšanas atklātas.
Savukārt politologs Ivars Ījabs norādīja, ka Latvijā partijas nebalso par citu partiju kandidātiem, bet balso par neitrāliem kandidātiem.
Tikmēr Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) sacīja, ka vienīgais risinājums ir tautas vēlēts prezidents, jo daudzpartiju sistēmā, kāda ir Latvijā, prezidenta vēlēšanās ir „mūžīgā interešu, viedokļu saskaņošana, politiskā greizsirdība”. Viņš arī pauda atbalstu slēgtā balsojuma atcelšanai prezidenta vēlēšanās.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka prezidentam jābūt perfektam zobratam valsts pārvaldes sistēmā, jābūt reprezentatīvām funkcijām un viņam ir jābūt autoritātei. Viņaprāt, partijas nevar vienoties par spēcīgām figūrām un partiju pārstāvjiem, tāpēc izvēlas kompromisa figūru.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks nākamā gada vasarā. Andris Bērziņš vēl nav atklājis, vai ir gatavs kandidēt uz otro termiņu.
