Jautājumu par plašsaziņas līdzekļu atbildību un ietekmi īpaši aktualizējuši notikumi Ukrainā, kurus dažādi mediji atspoguļo krasi atšķirīgi, bieži vien ignorējot profesionālas žurnālistikas normas. Tas liek uzdot arī jautājumu par kritiskās domāšanas apguvi jau skolas solā.
Krievijas – Ukrainas krīzei saasinoties, arī Latvijas mediju lietotāju vidū vērojams augsts histērijas līmenis un viedokļu radikalizācija – tā šodien diskusijā par mediju propagandu atzina portāla „Delfi” krievu versijas galvenais redaktors Anatolijs Golubovs.
Rakstiem par Ukrainu portāls jau teju gadu atslēdzis anonīmus komentārus tā saukto interneta „troļļu” dēļ, kas apzināti provocē citus lasītājus ar nereti naidīgiem un melīgiem ierakstiem.
Golubovs secina – medijos publicētais par Ukrainā notiekošo ir tik atšķirīgs, ka neviens nevienam vairs netic: „Es šogad regulāri, runājot ar radiniekiem, paziņām, visu laiku esmu spiests viņiem skaidrot, kas man visu laiku ‘maksā’ – ASV, Maskava, Putins, NATO. Visi domā, ka mums kaut kas maksā.”
Golubovs uzsver, ka igauņiem piederošais „Delfi” raksta tikai to, kas pašiem šķiet korekts, tomēr objektīvai žurnālistikai vairumam lasītāju ticība ir zudusi.
To paveikusi pieejamā pretrunīgas informācijas pārbagātība un elementāras žurnālistikas ābeces ignorēšana, viena avota informāciju piedāvājot kā patiesību, nevis viedokli. Kā atgādināja Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders, nekad nerodas tik daudz melu kā karā.
Taču jautājums ir arī par skatītāju, klausītāju un lasītāju nespēju vai nevēlēšanos uzklausīt sev netīkamus viedokļus.
„Šeit mums sākas problēmas ar Latvijas Radio 4 un līdzīgi Igaunijā, ka, sākoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, zināmā mērā polarizējās arī krievvalodīgā sabiedrība. Un izrādījās, ka viņi nemaz negrib dzirdēt patiesību,” norādīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants.
Tādēļ informācijas pārbagātības apstākļos jo sevišķi jādomā par kritiskās domāšanas un mediju lietotprasmes apguvi jau skolā, uzsvēra eksperti. Pēc Aināra Dimanta teiktā, Latvija patlaban ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā to skolās nemāca.
Plaši apmeklētā diskusija Eiropas Savienības mājā Rīgā bija reta iespēja sasāpējušās mediju problēmas pārrunāt kopā mediju uzraugam, politiķiem un žurnālistiem. Sarunas aptvēra arī žurnālistu izglītību, valsts darbu sociālajos medijos un sabiedriskā medija stiprināšanu, tajā skaitā veidojot Latvijas Televīzijas trešo kanālu krievu valodā.
Eksperti ir vienisprātis, ka cīņa ar cenzēto mediju propagandu ir un būs liels izaicinājums, jo demokrātiskā sabiedrībā uz propagandu var atbildēt, tikai stiprinot vārda brīvību un objektīvas informācijas plūsmu.
