Uzņēmēja Baiba Rubesa raidījumā uzsvēra, ka komisijai ir jākalpo sabiedrībai un jānoskaidro, kas jāmaina sistēmā, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. Viņa arī norādīja, ka Latvijā nav likuma ietvara šādu komisiju veidošanai, lai gan pasaulē tā ir ierasta prakse - pēc katastrofām veidot sabiedriskas komisijas.
Zolitūdes traģēdijas sabiedriskajai komisijai jābūt pilnīgi neatkarīgai un ar savu budžetu, uzskata Rubesa. Viņa bija pirmās sabiedriskās komisijas locekle, bet no amata atkāpās pēc skandāla, ko izraisīja komisijas pieprasītie lielie izdevumi un atalgojums.
Vispirms būtu jānoteic komisijas darbības mērķi, tiesības un atbildība, un tikai tad jārunā par tās sastāvu un atalgojumu.
Ja sāk ar personālijām un algām, tad parasti lietas Latvijā nomirst. Vispirms jārunā par saturu, kāda rakstura komisiju mēs veidojam,” uzsvēra Rubesa.
Savukārt Zolitūdē bojāgājušā Andreja Burvja tēvs Imants Burvis akcentēja, ka tautas uzticība valsts institūcijām ir tik zema, ka ir jābūt sabiedriskai izvērtēšanas, nevis izmeklēšanas komisijai. „Nedrīkst dublēt policijas izmeklēšanu,” viņš piebilda.
Bojāgājušā tēvs uzskata, ka komisijai ir jāizvērtē valsts institūciju darbs, likvidējot šo avāriju, kā arī politiskie iemesli, kādēļ traģēdija notika.
Viņaprāt, komisijas darbībai vajadzīgs Valsts prezidenta akcepts un pieeja nepieciešamajiem dokumentiem.
Savukārt advokāts Aldis Gobzems raidījumā izcēlās ar asiem vārdiem un spilgtiem salīdzinājumiem. Viņš aicināja sabiedrību nebūt vienaldzīgiem pret 54 cilvēku nāvi: „Ja cilvēks pats vēlas būt vergs, viņam neviens nepalīdzēs. Es arī varēju dabūt darbu „Maximā” un sēdēt pamperī, bet es strādāju, pieņēmu nepopulārus lēmumus... Zolitūdes traģēdija ir iespēja nesēdēt pamperī... Visai sabiedrībai jābūt sabiedriskās izmeklēšanas komisijai.”
Advokāts, kuru tiesāties par kompensācijām pilnvarojuši 26 Zolitūdes traģēdijā cietušie, uzskata, ka traģēdijas lietā „atradīs divus vai trīs krāsotājus paraugprāvā, bet īstie vainīgie turpinās spēlēt tenisu”.
Viņaprāt, komisijā jāaicina arī cietušie un tie, kas tiešām to vēlas un ir spējīgi to darīt. „Ikviena komisija, kas atkarīga no valdības, dziedās valdības stabulē, bet tai, kura nebūs atkarīga no valdības, nebūs pilnvaru,” vērtēja Gobzems.
Tikmēr Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece un ētikas pasniedzēja Skaidrīte Lasmane atzina, ka analīze ir ļoti vajadzīga, taču ir maz cerību, ka izdosies izveidot sabiedrisku komisiju, jo tās izveide jau sākusies bezcerīgi. Viņa uzskata, ka komisijas locekļiem par darbu jāsaņem atalgojums, un tajā ir jāstrādā sabiedrībā cienītiem cilvēkiem.
Diriģents Ivars Cinkuss pauda viedokli, ka komisijai jābūt „ļaužu savienībai, kam jāveic analīze par sabiedrības psiholoģisko spoguli, kādēļ šo gadu laikā ir izaudzināti cilvēki ar tik zemu ētikas līmeni, kādēļ smēķē tur, kur nedrīkst, kāpēc neievēro drošības noteikumus”.
Raidījumā piedalījās arī traģēdijas bojāgājušo tuvinieki. Bojāgājušās Svetlanas Mičunas meita Violeta vēlas, lai komisija darbotos atklāti, godīgi un bez korupcijas.
Arī bojāgājušās Inas Skrindas tēvs Broņislavs vēlas, lai tiek atrasti vainīgie un sabiedrība tiešām būtu sabiedriska, lai nebūtu noslēpumu.
Iepriekš vēstīts, ka pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem veikala „Maxima” iebrukušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, policija sāka apjomīgu notikušā izmeklēšanu. Šonedēļ, nepilnus divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem, policija atzina, ka uz ātriem rezultātiem Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā nevar cerēt.
Tāpat arī ziņots, ka pēc traģēdijas biedrība „Delna” mudināja premjeru veidot komisiju notikušā cēloņu izvērtēšanai. Pēc šī mudinājuma tika izveidota sabiedriskā izmeklēšanas komisija, kurā strādāt tika aicināts bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Baiba Rubesa, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, biedrības "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" padomes priekšsēdētāja Inese Voika.
Tomēr komisija izpelnījās asu kritiku par tāmes izveidi, kurā bija paredzēts atalgojums komisijas locekļiem un citi izdevumi. Neilgi pēc tam gandrīz visi komisijas locekļi atkāpās no amatiem.
Zolitūdes traģēdija kļuvusi arī par iemeslu premjera Valda Dombrovska (Vienotība) demisijai.
