„Tas taču ir pašsaprotami. Cilvēkiem ir jāzina, kas lemj par mūsu likteņiem visās jomās absolūti. Ārpus dievišķā,” saka diriģents. „Bet praktiskā līmenī es gribētu, lai priekšstāvji, kuri kaut ko domā manā labā, ir vismaz inteliģentāki un gudrāki par mani, un tāpēc tie ir jāatrod."
Savukārt režisore Zane Kreicberga uzskata, ka sistēmā, kurā mēs dzīvojam, šī ir viena no iespējām piedalīties tās veidošanā.
Jāizvēlas mazākais ļaunums,” secina Zane Kreicberga.
„Ir vērīgāk jāpaskatās uz cilvēkiem, jo nevajag jau balsot par programmām,” domu turpina Cinkuss. „Es atvainojos, tās programmas visas ir vienkārši smieklīgas.”
Diriģents uzskata, ka jābalso tikai un vienīgi par cilvēkiem, kurus pazīstam, jo tas ir garants, ka šim cilvēkam apkārt nebūs negodprātīgi kandidāti.
Ja ir kaut viens cilvēks sarakstā, kuru tu personīgi zini, kurš kaut ko ir darījis un darījis tev tīkamus un Dievam tīkamus darbus, tad noteikti viņam riņķī nebūs cilvēki, kuri ir totāli negodprātīgi mēsli, es atvainojos,” skarbi izsakās Cinkuss.
Arī dzejnieks Arturs Punte uzskata, ka balsot ir jāiet, jo cilvēks izrāda, ka viņam nav vienalga. Dzejnieks norāda, ka nav viegli izvēlēties starp sarakstiem. Programmas pārsvarā ir nepārliecinošas, taču gribētos cerēt, ka arī programmām ir nozīme. Arī Ivars Cinkuss uzskata, ka programmas ir jāpalasa, taču tām nav jēgas tajā ziņā, ka tajās ir „ūdeņi”.
