Viena no nozīmīgākajām un skaistākajām pilīm Latvijā – Rundāles pils – uzcelta 18.gadsimtā. Pilī atrodas muzejs, un to ik gadu apmeklē vairāk nekā simt tūkstoši Latvijas un ārvalstu tūristu. Pēc traģēdijas Rīgas pilī jautājums par ugunsdrošību tiek aktualizēts arī Rundālē.
Kādreiz ugunsdzēsēju depo bija divu kilometru attālumā no pils, tagad tikai Bauskā – 11 kilometru attāluma. Taču tas pils apsaimniekotājus īpaši neuztrauc, jo pēdējos desmit gados ugunsdrošības pasākumos ieguldīts daudz. Visā ēkā ierīkoti vairāki simti dūmu vai karstuma detektoru, ugunsdzēšamie aparāti, kā arī pilnveidota videonovērošanas sistēma.
Pilī speciālisti visu diennakti veic novērošanu, un datora monitoros parādās signāls, ja kaut kur iedarbojas detektors. „Šī sistēma sevi ir attaisnojusi, nekas nav dedzis, bet ir bijuši izsaukumi. Reaģējot sensors nostrādā uz putekļiem, mēs reaģējam, pārbaudījām, ka tā ir viltus trauksme,” stāsta Andis Ārents, Rundāles pils muzeja iekšējās drošības dienesta vadītājs.
Nakti, kad dega Rīgas pils, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis pavadīja pie datora, lasot ziņas par notikumiem Vecrīgā. Ugunsgrēku pārdzīvoja dziļi, jo kādreiz pats bija saistīts ar Rīgas pili.
Lancmanis atzīst, ka viņu tonakt pārņēma gan skumjas, gan dusmas, redzot, ar kādu ātrumu izplatās uguns, un to, cik daudz ūdens tiek noliets uz Rīgas pils muzeju eksponātiem. „Ja visa filozofija būtu orientēta, nevis kā nopirkt lielākas mašīnas, bet kādā veidā izmantot alternatīvus variantus, it sevišķi muzejos, kur būtu runa tikai par gāzi vai par putām,” uzsver Lancmanis.
Rīgas pilī ugunsnelaime sākās tieši bēniņos, tāpēc Rundāles pils muzeja direktors izrāda bēniņus Rundālē. Viņš uzsver – ir maza iespējamība, ka šeit varētu sākt degt, jo ir izdarīts liels preventīvs darbs: „Šeit ir signāldevēji, simt kopā pa bēniņiem, nostrādā, kad sasniegts 51 grāds.”
Lancmanis apšauba vairākus plaši izskanējušus viedokļus, ka dzēšanas darbi Rīgas pils ēkai nav nodarījuši lielus postījumus. Viņaprāt, sekas gan uz sienām, gan grīdas parādīsies vēlāk.
