Direktore: Nav metodes mazākumtautību skolēnu apmācībai latviešu valodā

Nav izstrādāta metode mazākumtautību skolēnu apmācībai latviešu valodā, uzskata Rīgas 34. vidusskolas direktore Natālija Rogaļeva. Viņa bija viena no ekspertiem, ko otrdien uzklausīja Satversmes tiesa lietā par to, vai likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst konstitūcijai.

“Es saredzu riskus, ka nepastāv īpaša metode, kā pasniegt mācību priekšmetu saturu tiem, kam latviešu nav dzimtā valoda.

To vajag izstrādāt – tā nav bilingvālā metode, bet cita – apmācīt skolotājus. Un tikai tad mēs varētu godīgi pateikt – jā, mēs esam gatavi ieviešanai. Un to ieviest,” sacīja Rogaļeva.

Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa atgādināja, ka jau iepriekš bija situācija, kad skolotājiem bij jāpielāgojas: “Jebkuras pārmaiņas izglītībā  prasa milzīgu ieguldījumu no ikviena, kas piedalās procesā (..) Mēs zinām, kā tas bija 90. gadu beigās, kad skolotājiem bija ļoti maz valsts valodas prasmes un cik grūts bija šīs process, bet tomēr atbalstot ir panākts labs rezultāts.”

Trešdien lietas izskatīšana turpināsies. Satversmes tiesa lēmumu pasludinās mēnesi pēc izskatīšanas. 

KONTEKSTS: 

Saeima pagājušā gada 22. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Savukārt centralizētie eksāmeni 12. klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018. mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019. mācību gada. 9. klāšu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020. mācību gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti