Pierasts, ka tradīcijas gadu gaitā zaudē savu popularitāti, iegūst citu dimensiju un piedzīvo pārmaiņas. Diplomātiskās dāvanas nes tieši to pašu mērķi, ko nesa jau pirms vairākiem gadsimtiem, – prezentēt nācijas būtību un lepnumu par valstī dzīvojošiem cilvēkiem.
Ejot cauri Rīgas pils Dāvanu zālei, kur izstādītas arī iepriekšējo Valsts prezidentu saņemtās dāvanas, ir skaidri nojaušams, no kura reģiona dāvana ir mērojusi savu ceļu uz Latviju.
“Katrā valstī šī tradīcija nedaudz atšķiras, piemēram, Eiropas valstis dāvina dažādus traukus, mākslas priekšmetus, gleznas. Centrālāzijas valstis dāvina halātus, Tuvo Austrumu valstis mēdza dāvināt zirgus. Kādreiz dzīvus, bet tagad vairumā statujas,” stāstīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Vienu no Latvijas simboliem, kas sevī ietver gan valsts uzņemto zaļo kursu, gan mūsu tautas vēsturi, nesenajā vizītē saņēma arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa kundze Brižita. Runa ir par “Ērenpreiss” velosipēdiem.
Un, kā vēsta neoficiāla informācija, Makronu pāris bijis visnotaļ priecīgs par šādu dāvanu.
Savukārt Latvijas pirmais pāris no Francijas prezidenta saņēma porcelāna trauku un paša Makrona izmeklētu vīnu izlasi, kas Francijas prezidentam ir jau tradīcija, bet Latvijā šāda dāvana, kura ir ar ierobežotu derīguma termiņu, dāvināta pirmo reizi.
“Šajā gadījumā, manuprāt, tā bija izmeklēta vīnu kaste, kurus izvēlējās pats prezidents Makrons, un tā ir viņa personīgā attieksme. Vīni tiešām ir labi, un tajā vecumā, kad viņi arī ir baudāmi,” norāda Teikmanis.
Dāvanas, kurām realizācijas termiņš ir ierobežots, prezidents izmanto tām paredzētajā veidā – īpašās tikšanās reizēs ar aicinātiem viesiem, kur tās tiek “celtas galdā”.
Rīgas pilī atrodas tikai daļa no valstu vadītāju dāvinātajām lietām, daudzas atrodas muzejā, piemēram, Latvijas Sporta muzejā pašlaik ekspozīcijas ietvarā izstādīti basketbolista Kristapa Porziņga sporta apavi, kurus sportists dāvināja prezidentam Raimondam Vējonim. Ja kāda dāvana prezidentam ir īpaši tuva un dārga, viņš to no kancelejas var izpirkt, bet pirms tam dāvanas vērtību novērtē īpaša komisija. Dodoties uz dažādām sanāksmēm vai reģionālās vizītēs, prezidents mēdz paņemt līdzi suvenīrus, kuri netiek reģistrēti kā dāvana.
“Protams, prezidents arī paņem līdzi dažādus suvenīrus kā piemiņu no viņa vai no pils. Arī kaut kādu raksturīgu suvenīru – vai nu tas ir pils attēls tādā vai citādākā veidā, vai prezidenta krūzīte ar prezidenta karikatūru, arī tā ir ļoti, ļoti iecienīta kā suvenīrs,” atklāj Teikmanis.
Lai saņemtās dāvanas nebūtu tikai muzeja vai izstādes eksponāts, tās tiek liktas lietā, piemēram, dāvanās saņemtie mākslas darbi kalpo savam mērķim un rotā Valsts prezidenta kancelejas telpas. Tāpat praktisku pielietojumu atraduši vairāki saņemtie galda pulksteņi un trauki.
