Visu trīs Baltijas valstu prezidenti jau ir ieradušies Vašingtonā, un diena ir rūpīgi saplānota. Rīta pusē visi trīs vispirms kopīgi sanāks Latvijas vēstniecībā ASV, kur izrunās vizītes saturu. Pēcāk no Latvijas vēstniecības dosies uz ASV viceprezidenta Džo Baidena rezidenci, kur Baltijas prezidentiem par godu Baidens rīkos darba pusdienas. Savukārt, pēcpusdienā no Baidena rezidences Baltijas līderi dosies uz Balto namu, kur viņus Ovālajā zālē sagaidīs ASV prezidents Baraks Obama.
Parasti valstu vadītājiem prezidents atvēl pusstundu, bet šoreiz tā ir pusotra stunda. Tas liecina, ka ASV vadītājam Baltijas līderu viesošanās patiešām ir svarīga, tā sarunā ar Latvijas Radio sacīja pētnieks Vašingtonā Anderss Oslunds. „Normāli, kad premjeri vai prezidenti tiekas ar Obamu, viņi var pretendēt uz pusstundu ilgu sarunu, tagad ir pusotra stunda. Turklāt baltiešiem būs arī pusdienas pie Baidena, un tā patiešām ir laba attieksme no Baltā nama puses,” norādīja Anderss Oslunds.
Baltijas valstu vizītei uzmanību pievērsušas arī Vašingtonā bāzētas organizācijas, kas seko līdzi Ziemeļamerikas un Eiropas sadarbības procesiem. Organizācijas „Atlantiskā padome” viceprezidents Deimons Vilsons publikācijā organizācijas interneta mājas lapā paudis, ka Baltijas vizītei Baltajā namā ir patraucējusi spriedze Sīrijā, kas nešaubīgi ir pasaules ārpolitikas uzmanības centrā. Tomēr Baltijas valstīm būs iespēja izrunāt arī tām svarīgo, piemēram, par aizsardzību, ko garantē NATO kolektīvā drošība, par attiecībām ar Eiropas Austrumiem un Putina Krieviju, tirdzniecību, ekonomiku un citiem būtiskiem jautājumiem.
„Prezidenta Obamas tikšanās ar Baltijas valstu līderiem ir nozīmīga tādēļ, ka atspoguļo ASV pūliņu veiksmi veidot brīvu un vienotu Eiropu un arī ASV īpašās attiecības ar šīm valstīm. Aukstā kara laikā ASV nekad neatzina Baltijas iekļaušanu PSRS, un šī politika ir atmaksājusies. Jo šodien mēs redzam valstis, kuras ir pārdzīvojušas, iespējams, vienu no vēsturē visdramatiskākajiem pārejas procesiem - no sagūstītām valstīm pārtopot par pilntiesīgas NATO un Eiropas Savienības loceklēm,” sacīja Deimons Vilsons.
Sagaidāms, ka visi četri prezidenti pēc tikšanās Baltajā namā nāks klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā būtu jāizskan apliecinājumam par stiprām saiknēm un sadarbību arī turpmāk. Kā sacīja pētnieks Oslunds, no vizītes nevajadzētu gaidīt tūlītējus praktiskus ekonomiskus labumus, tā ir drīzāk ir iepazīšanās un attiecību veidošanas solis.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš sarunā ar Latvijas Radio vēl pirms vizītes sacīja, ka cer ar Baltā nama saimnieku pārrunāt visus abu valstu attiecībām svarīgos jautājumus un būtisku uzsvaru likt arī uz ekonomiku.
