“Michael Kors” replika, 20 eiro. “Chanel” somiņas replika – 30 eiro.
Šādus sludinājumus portālos, kuri piedāvā iztirgot savu skapja saturu, var atrast kaudzēm. Pirmā šādu kustību aizsāka nu jau par portālu pārtapusī „Andele Mandele”. Arī tajā atrodami neskaitāmi sludinājumi, kuros pārdevējas neslēpj, ka tirgo viltotu zīmolu preci.
„Es repliku nepirktu tāpēc, ka mani tā kvalitāte neapmierina. Esmu redzējusi pasākumos meitenes, kas tirgo. Nu, nav [laba kvalitāte],” negatīvo attieksmi neslēpj portāla saimniece Līva Jaunozola.
Kvalitāte ir tikai viena no lietām, par ko satraukties viltojumu pircējiem.
Šādas preces var būt arī veselībai bīstamas. Speciālisti saka, ka, piemēram, viltoto smaržu sastāvā var būt urīns, sērs vai pat benzīns.
Par šādu lietu tirgošanu var nonākt arī konfliktā ar likumu.
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvades priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska un viņas kolēģis Bruno Saulītis saka, viltotu zīmolu tirgošana lielos apmēros ir krimināli sodāma nodarbe. Savukārt dāma par sev piederošas viltota zīmola somiņās tirgošanu var saņemt administratīvo sodu. Likums saka - līdz pat 700 eiro.
„Likums jau paredz to, ka pārkāpums ir no tā brīža, kad preču zīmes īpašniekam ir pretenzijas. Ja preču zīmes īpašnieks pasaka - man Latvijas tirgus ir neinteresants un man ir gluži vienalga, mēs viņu nevaram saukt pie atbildības, jo viņš nesniegs mums ne iesniegumu, ne atzinumu. Tad mēs nevaram saukt pie atbildības par preču zīmju nelikumīgi izmantošanu,” atzīst Saulītis.
Viņš skaidro, ka policija pati nenosaka, vai tā patiešām ir “Dior” somiņa vai šī zīmola viltojums.
Taču, vai viltojuma pārdevējs ir saucams pie atbildības, ir atkarīgs no konkrētās preču zīmes īpašnieka.
Policija ir informēts par portāliem, kuros cilvēki tirgo sev piederošas mantas, arī viltojumus. Taču divu cilvēku nodaļa, kuras pārziņā ir viss Latvijas tirgus, katru šādu pārdevēju izkontrolēt nevarot.
“[Ja norāda, ka tirgo repliku] tad tas ir pārkāpums. Bet mēs izvērtējam vēl to, izanalizējot viņa sludinājumu, viņa personību. Ja viņš tirgo tikai to vienu somiņu, nu diemžēl mēs vienai somiņai nevaram pakaļ izskriet. Tur ir tūkstošiem, kas tirgo vienu somiņu,” piezīmē Saulītis.
Latvijas cilvēku pirktspēja ne katram ļauj iegādāties oriģinālu, dārga zīmola lietu. Tāpēc tie, kuriem ir svarīgs spilgts atpazīstamas formas nosaukums uz somas, riskē un pērk viltojumus. Sokolovska saka, pērkot šādu nezināmas izcelsmes lietu, cilvēks riskē ar savu veselību.
Bet šādu lietu tirdzniecību internetā izskaust neesot policijas spēkos.
“Varbūt tiešam, tad kad cilvēks atver FB [“Facebook”], viņam izlec no sākuma sarkans uzraksts tāpat kā par pedofiliem zīme – policija brīdina, jebkura viltojuma pārdošana un pirkšana ir krimināli sodāms pasākums. Vai administratīvi sodāms pasākums,” joko policiste, jau nopietnāk piebilstot, ka regulāri ķer arī tirgoņus. Šogad pārbaudītas jau 30 privātpersonas, kuras tirgojušās internetā, nesen izņemta liela krava ar viltotiem pulksteņiem.
Virtuālā tirgus plača “Andele Mandele” saimniece Jaunozola nav zinājusi, ka viltotu preču, arī savu, tirgošana ir nelegāla nodarbe.
“Mēs ejam cauri sludinājumiem un skatāmies, ja tā ir replika, lai tas ir norādīts. Tas ir pirmais, ar ko mēs cīnāmies, lai netiek maldināta pircējs, ka viņam tiek “iesmērēta” neoriģināla lieta,” klāsta Jaunozola.
Portālā ieeja ir aizliegta komersantiem, tos nekavējoties bloķē. Taču Jaunozola uzskata, ka neesot īsti likumīga pamata liegt tirgoties ar viltojumiem privātpersonas. Uzzinājusi, ka administratīvā atbildība ir arī par cilvēkam piederošas viltotas somiņās tirgošanu, “Andeles” saimniece sola jautājumu izpētīt un konsultēties ar juristiem.
Gan policisti, gan Jaunozola uzsver, ka sludinājuma vietne nav atbildīga par to, ko tajā tirgo lietotāji. “Viņi neatbild par saturu, kas tiek ievietots viņu portālā. Par to atbild tie, kas izvieto,” saka Saulītis.
Tikmēr Jaunozola pircējus aicina nebūt naiviem. “Ja tu pārdod “Michael Kors” somiņu par 20 eiro un ir skaidrs, ka tas nav oriģināls, vai “Dior” par 30 eiro, pat ja arī pārdevējs to nav norādījis kā neoriģinālu, tev kā pircējam vajadzētu būt skaidram, ka neviens ar tādu labdarību nenodarbojas,” saka Jaunozola.
Valsts ieņēmumu dienests, kurš nesen vērsās pret sludinājumu portālu ss.lv, jo tas it kā nesadarbojās ar dienestu, kurš mēģinājis atklāt negodīgus auto tirgotājus, pret vietnēm, kurās tirgo viltojumus, vērsties negrasās. VID muitas darbinieki rūpējas par to, lai viltotu zīmolu preces Latvijā neievestu, bet vietējie tirgoņi viņus neinteresē.
