Ir jāatgriežas pie jautājuma būtības, stingri saka Dimants, uzsverot, ka projekts, ko valdība šobrīd apspriež, ir tas pats projekts, ko pieņēma 7. janvārī, un notikusi tikai atteikšanās no jaunā mācību centra izveides un remonta darbiem Zaķusalā.
„Ir četri faktori, pēc kuriem vienota sabiedriskā medija koncepcija ir izveidota: sasniedzamība, kvalitāte, uzticamība, efektivitāte, un visos šis projekts no ārvalstu ekspertu puses ir novērtēts kā iespaidīgs plāns. Jebkura virzība uz atlikšanu un iebildumi ir novirze no demokrātiska procesa, ” secina Dimants.
NEPLP vadītājs uzsver, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāaprot, ka šis ir nacionāls projekts, pirmkārt, ar mērķi izveidot stabilu, iedzīvotājiem uzticamu nacionālo diskusiju platformu. Dimants gan piebilst, ka Latvijā diemžēl gan tādi projekti virzās ar milzīgu novēlošanos, nesaskaņām.
Kā otra nepieciešamība iedzīvotājiem pēc vienota sabiedriskā medija ir - tehnoloģiskā attīstība, kas, apvienojot radio ar TV un interneta platformu, ietaupīs arī nodokļu maksātāju naudu.
Tā ir strukturēta problēma. "Pie valdības galda ir milzīga konkurence arī par naudām. Būsim reālisti, tur mēs paliekam malā. Līdz ar to padome ir vienīgā, kas šeit pārstāv, bet nesēž pie valdības galda," skaidroja Dimants.
"Kaut arī mēs neprasām daudz. Pirmkārt, jau Nacionālajā attīstības plānā 12 miljoni ir iestrādāti, un kopā mums ir 18,2 miljoni uz pieciem gadiem papildus no valsts budžeta tam, kas jau ir,” saka Dimants, uzsverot, ka kopējā katlā rēķinot, tas neesot daudz. Turklāt situācijā, kad mums organizatoriskā, strukturālā, auditorijas saniegšanas un finansiālā ziņā ir sliktākā pozīcija Eiropā starp sabiedriskajam medijam.
Vaicāts, kas notiek gadījumā, ja valdība koncepciju neatbalsta vispār un nodod to bezgalīgai precizēšanai, Dimants atzīst, ka „scenārijs diezgan bēdīgs”. Tas liecinot, ka partiju politika politiķiem ir svarīgāka par sabiedrības interesēm. „Ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad arī normālām demokrātiskām partijām apvienotais sabiedriskais medijs būs izdevīgs. NEPLP iestājas par politisko neitralitāti.”
„Kāpēc mēs griežamies pie valdības?” Dimants retoriski jautā. Jo patlaban kārtība vēl esot tāda, ka no valsts budžeta tiek finansēti valsts mediji. „Notiek valdības un tās koalīciju izšķiršanās, bet padome jau ir gatava strādāt kopā ar Saeimu.”
Tikai katram to vajadzētu darīt savas kompetences ietvaros. „Deputātiem ir jālemj nevis par to, kurā mājā mēs strādāsim, vai būs viena vai divas un tamlīdzīgas detaļas, bet par nepieciešamajiem likumgrozījumiem, lai koncepcija būtu darbspējīga.”
Ainārs Dimants jau izpriekš jaunā apvienotā sabiedriskā medija koncepcijas pieņemšanas iestrēgšanu valdības gaiteņos nosaucis par nelikumīgu politizāciju, jo pēc likuma jaunā medija izveidi vada NEPLP. Politiķiem, pēc viņa vārdiem, nav tiesības mainīt šo procesu, tikai pieņemt to un nodrošināt tālāku izpildi.
Dimants uzsver, ka koncepcija veidota vairāk nekā pusgadu un tās izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 200 ekspertu no medijiem, akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām.
