Dimanta: Valsts šai krīzei ir daudz gatavāka nekā pirms desmit gadiem

Cilvēku gatavība krīzē palīdzēt citiem, nevis tikai gaidīt atbalstu, liecina par nobriedušu sabiedrību – tā par saviem līdzcilvēkiem saka labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta. Salīdzinot situāciju ekonomiskajā krīzē pirms desmit gadiem un šodien, kad pasauli satricinājusi jaunā koronavīrusa pandēmija, Dimanta secina: valsts šodien ir daudz gatavāka palīdzēt. “Man tas kā labdarības organizācijas vadītājai ir milzīgs atvieglojums,” saka Rūta Dimanta.

Intervija ar "Ziedot.lv" vadītāju Rūtu DimantuMāra Rozenberga

    “Ziedot.lv” šajās dienās darba ir vairāk nekā parasti. Krīzes laikā labdarības organizācija kļuvusi par tādu ārkārtas sociālās palīdzības centru. “No vienas puses, ir skaidrs, ka ir radušās daudzas vajadzības Covid-19 pandēmijas dēļ. Bet, no otras puses, mūsu ikdienas palīdzības aktivitātes jau nav mazinājušās. Cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām vai bērniem ar kustību traucējumiem palīdzība ir nepieciešama arī tad, kad aiz loga plosās Covid-19,” saka Dimanta.

    Pirmajās divās nedēļās pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas strauji sarukusi ziedotāju aktivitāte ar Covid-19 nesaistītiem atbalsta mērķiem. Tas bijis ļoti trauksmains laiks tiem cilvēkiem, kuri atkarīgi no līdzcilvēku ziedojumiem, piemēram, tiem, kam vajadzīgi valsts neapmaksāti onkoloģisko saslimšanu medikamenti.

    “Protams, līdzcilvēkiem bija bažas par savām ģimenēm, darbiem, nākotni, un palīdzēšana līdzcilvēkiem vairāk fokusējās uz Covid-19 [apkarošanas] mērķiem, bet ne uz ierastajiem. Otra lieta, ar ko saskārāmies, – nedziedināmi slimi cilvēki, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, bija un ir ļoti apdraudēti, jo vairākas sociālās palīdzības iestādes vairs neuzņem jaunus pacientus.

    Vajadzēja ātri pārorientēties arī “Dod pieci!” programmā, kam Ziemassvētkos cilvēki saziedoja naudu paliatīvajiem pacientiem. Tā kā pirmās divas nedēļas bija diezgan izmisuma pilnas,” atzīst Dimanta.

    Taču viņa secina, ka sabiedrība pamazām sāk aprast ar jaunā vīrusa klātbūtni un ziedotāju aktivitāte sāk atgriezties ierastajās sliedēs.

    Pirmajās nedēļās “Ziedot.lv” saņēmis daudz aicinājumu vākt ziedojumus mediķu algām. “Mēs aprēķinājām, ka, ja tie ir, piemēram, desmit tūkstoši mediķu, kuriem mēs gribētu pielikt pie algas simt eiro, mums būtu jāsavāc miljons. Sapratām, ka mēs to kā sabiedrība nevaram paveikt. Taču tas bija aktīvs mudinājums kaut ko darīt,” stāsta Dimanta. “Ziedot.lv” mājaslapā izveidots atsevišķs Covid-19 palīdzības fonds, kurā pašlaik tiek vākta nauda trim mērķiem – pārtikas bankai “Paēdušai Latvijai”, siltām bezmaksas maltītēm mediķiem, kas tiek iepirktas no dīkstāvē esošiem vietējiem ēdinātājiem, un īpašiem ārstnieciskiem tērpiem bērniem ar cerebrālo trieku, kuri pandēmijas dēļ nevar apmeklēt rehabilitāciju klātienē.

    “Viņi šajā pandēmijā ir īpaša riska grupa, jo spastikas dēļ viņiem pie tādām saslimšanām ir ļoti apgrūtināta elpošana. Bet mēs zinām, ka bērniem ar kustību traucējumiem rehabilitācija ir vajadzīga katru dienu. Un viņiem ir grūti attālināti vadīt šīs nodarbības, jo šie bērni bieži vien paši nevar kustināt savu ķermeni, viņiem ir vajadzīgs asistents. Tāpēc esam sākuši jaunu projektu “Supervaroņa tērps”, kurā paredzēts iegādāties īpašus terapeitiskus tērpus, ko mājas apstākļos speciālista “Zoom” konsultācijas ietvaros var bērnam stundu dienā uzvilkt. Tā ir īpaša terapeitiska ierīce ar 58 elektrodiem, kas mazina spastiku, uzlabo miegu un atvieglo vingrošanu,” paskaidro Dimanta. Viņa lēš, ka šādu palīdzību vajadzētu vismaz 50 – 80 bērniem. Viena tērpa izmaksas ir apmēram divi tūkstoši eiro. Arī pēc pandēmijas beigām šāda tehnoloģija ļautu vieglāk palīdzēt bērniem, kuri nedzīvo Rīgā.

    “Ziedot.lv” vadītāja uzsver, ka organizācija no ziedojumiem neņem starpniecības vai komisijas maksu. “Viss nonāk mērķim,” norāda Dimanta.

    Lai gan arī šajā krīzē labdarības organizācijas darba apjoms ir pieaudzis, valsts piedāvātos atbalsta mehānismus Rūta Dimanta vērtē atzinīgi. “Mēs strādājām arī 2008. - 2009. gada ekonomiskajā krīzē, un es varu salīdzināt situāciju pirms desmit gadiem un tagad. Varu teikt, ka šoreiz kā valsts esam daudz gatavāki. Sociālās palīdzības tīkls no valsts un pašvaldību puses ir daudz būtiskāks un visaptverošāks nekā pirms desmit gadiem. Tas man kā labdarības organizācijas vadītājai ir milzīgs atvieglojums,” saka Dimanta.

    Viņasprāt, arī Latvijas sabiedrība šajā krīzē sevi parāda kā nobriedušāku un gatavu ne tikai saņemt palīdzību, bet arī to sniegt. “Taču, protams, ir arī cilvēki, kas mēģina ierauties savās alās. Bet es teiktu, ka viņus vada bailes. Un bailes ir viens no destruktīvākajiem elementiem, kas var vadīt cilvēku,” secina Dimanta, runājot par krīzes veicinātajām neiecietības izpausmēm. Ir arī tādi, kuri vienkārši neinteresējas par apkārt notiekošo un uzskata, ka paši zina labāk. “Arī mēs “Ziedot.lv” saskaramies ar to, ka viena daļa cilvēku, kas zvana un lūdz palīdzību, ļoti labi izprot situāciju, bet citi uzskata, ka tā ir nevajadzīga piesardzība, un pat ir uz mums apvainojušies, ka nepieņemam viņus klātienē. Viņi uzskata, ka nav infekciozi. Taču mēs neviens nezinām, vai esam infekciozi vai ne. Arī mēs savā kolektīvā raugāmies uz to tā, ka katrs varam būt vīrusa nēsātājs. Nevis, ka mēs varam saslimt, bet ka mēs varam kādu aplipināt,” uzsver Dimanta.

    Viņa atzīst – šā brīža ierobežojumi visiem ir liels izaicinājums, taču daudz ko arī pasaka par sabiedrības līdzšinējo patērētāja kultūru un tās radītajām problēmām. Uz jautājumu, kā viņa pati sadzīvo ar šo laiku, Rūta Dimanta atbild: “Es kaut kur izlasīju, ka arī mēra laikā sēja labību. Ar katru lietu, kas nāk, ir jāiemācās sadzīvot. Un nav jāuztraucas par to, ko nevaram ietekmēt. Esmu pieņēmusi sev tādu aksiomu: nevaru ietekmēt pašu vīrusu, bet varu ietekmēt tā izplatību.”

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti