Uz autoceļa Jēkabpils–Dignāja–Ilūkste SIA "Ošukalns" veic pēdējos būvdarbus pirms tehnoloģiskā pārtraukuma. Lai gan līgumā noteikts, ka darbi pilnībā jāpabeidz līdz šī gada beigām, virsmas apstrāde šovasar veikta tikai vienā ceļa posmā. Otrajā posmā to darīs nākamgad, lai neciestu ceļa kvalitāte, jo virsmas apstrādi rekomendē veikt līdz 15. augustam.
SIA "Ošukalns" ceļu būves nozares vadītājs Jānis Hauka pauda:
"Ja to salīdzina, piemēram, ar asfalta ieklāšanu, tad asfaltam ir tā, ka tu viņu ieklāj un pie šī brīža temperatūrām to var darīt, bet ar virsmu ir tā, ka šis klājums veidojas vēl apmēram mēneša garumā. Šādos brīžos uzņēmējs riskē, nezinot, kādi laika apstākļi būs pēc mēneša."
Līdzīga situācija ir uz vēl deviņiem citiem valsts autoceļiem. Turpināt darbus neļauj laika apstākļi, savukārt iesākt būvniecību ātrāk nebija iespējams vēlu izsludināto iepirkumu dēļ. Piemēram, par trīs ceļa posmu atjaunošanu Latgalē iepirkums tika izsludināts 29. aprīlī, bet līgums ar būvnieku noslēgts jūnija beigās.
SIA "Strabag" valdes loceklis Juris Dupurs sacīja: "Jūlijs bija karstākais novērojumu vēsturē, bet augusts bija ļoti lietains, kas ir šai tehnoloģijai ļoti nepiemēroti laika apstākļi. Pēdējais brīdis būtu maijs, ja tas līgums būtu noslēgts, tad varētu iekļauties tajā termiņā, jo tur ir pietiekoši lieli šķembu darbi, kas pirms tam jāizdara, un grāvji arī ir jārok no jauna, nevis jātīra, kā bija paredzēts."
Iepirkumu ātrāk izsludināt nevarēja
Būvdarbu pasūtītājs ir "Latvijas Valsts ceļi". Uzņēmumā uzsvēra, ka iepirkumus nebija iespējams izsludināt ātrāk, jo finansējums šo autoceļu posmu atjaunošanai pārsvarā tiek piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Gan šogad, gan pērn valdība par šo līdzekļu piešķiršanu lēma tikai pavasarī.
VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova teica: "Šie līdzekļi ir jāiegulda līdz gada beigām. Tas, pirmkārt, ierobežo tehnoloģiju izvēli, līdz ar to mēs pēdējos divus gadus veicam pārsvarā seguma atjaunošanu, ko var veikt vienas sezonas ietvarā. Otrkārt, ļoti būtiski ietekmē termiņus."
Par to, kāds ir rezultāts šādai kārtībai, varēja pārliecināties ziemā, kad 32 valsts autoceļu posmos, kur pagājušogad tika veikta virsmas apstrāde, tika konstatēti defekti. Šogad būvniekiem nācās veikt garantijas remontu – defektu labošanu. Tagad riskēt vairs nevēlas ne darbu izpildītāji, ne "Latvijas Valsts ceļi".
SIA "Strabag" valdes loceklis Dupurs uzsvēra: "Šogad pasūtītājs no savām kļūdām mācījās un vairs neuzspieda izpildītājam likt tos virsmas apstrādes darbus pēc rekomendētā termiņa."
Darbu pārcelšana uz nākamo gadu gan nozīmē, ka jaunajā būvsezonā vairs nebūs pieejama šogad neapgūtā finansējuma daļa, taču būvniecība tiks turpināta, izmantojot valsts budžeta finansējumu.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks Klāvs Grieze skaidroja: "Nevaram teikt, ka šī ir sistemātiska problēma mūsu pārraudzībā esošajos iepirkumos. Tā nevar teikt, tas nebūtu korekti."
Vienlaikus Satiksmes ministrijā atzina, ka nevar paredzēt, kāda situācija būs nākamgad, jo pagaidām neesot informācijas par potenciālajiem papildu līdzekļiem 2022. gadam.