Diktātu latgaliešu valodā nav rakstījuši daudzi, bet rezultāti nav slikti

Pirms nedēļas ikvienam bija iespējams rakstīt diktātu ne vien latviešu valodā, bet arī latgaliešu. Pārbaudīt savas rakstītprasmes latgaliski varēja jau trešo reizi. Lai gan šobrīd latgaliešu rakstu valodu kā fakultatīvo priekšmetu mācās vien dažās skolās, kopumā labotajos diktātos rezultāti nav slikti.  

Diktātam latgaliešu rakstu valodā bija izvēlēts fragments no Egitas Kancānes šogad klajā nākušā debijas stāstu krājuma “Syltuo mola”. Diktātu lasīja mūziķis, grupas “Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods. Iespēju diktātu rakstīt latgaliski jau trešo gadu organizē Latvijas Radio Latgales studija sadarbībā ar Latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv.

Vērtējot aktivitāti, reālo rakstītāju skaitu nevar uzskaitīt, tomēr kopumā apjaušams, ka tas nav liels.

Diktātu latgaliešu valodā nav rakstījuši daudzi, bet rezultāti nav sliktiLāsma Zute

    “Šogad pirmo reizi izmēģinājām iespēju rakstīt tiešsaistes platformā, jebkurš varēja ieiet speciālajā saitē, lai rakstītu diktātu. Ja skatās skaitļos, tas nav liels, bet es domāju, ka latgaliešiem tas ir liels, jo latgaliešu valoda tiek mazāk lietota nekā latviešu literārā valoda, protams, visu cilvēku skaitu, kas rakstīja, mēs neuzzināsim, jo daudzi rakstīja paši un gāja portālā “Lakuga”, un pārbaudīja,” stāstīja portāla redaktore Vineta Vilcāne.

    Komanda devās arī uz divām izglītības iestādēm - Baltinavas un Nautrēnu vidusskolu, kurās skolēniem bija iespēja diktātu rakstīt klātienē. Kopā ar skolām un iesūtītajiem diktātiem izlaboti ap piecdesmit. Kļūdu nav daudz. Pārpratumus radīja daži vārdi, kurus saklausīja citādāk vai nezināja, kā tos rakstīt.

    “Ir diezgan labi rezultāti. Varēja just, ka ir cilvēki, kas pirmo reizi raksta latgaliski, viņiem bija vairāk kļūdu, jo viņi rakstīja, kā dzird, bet latgaliešu valodā ne vienmēr mēs rakstām, tā kā mēs dzirdam, ir likumi, kas jāzina. Bija tādas tipiskās kļūdas, kā, piemēram, līdzskaņu mīkstināšana pirms patskaņiem, vienkārši “o”  lietošana nevis divskaņa “uo”,” stāstīja Vilcāne.

    Lai gan kopējais zināmais diktātu rakstītāju skaits nav liels, tas nav pārsteigums, jo kopumā ir maz cilvēku, kuri māk un raksta latgaliski un to dara pareizi.

    “Tos, kas pareizi latgaliski raksta, var saskaitīt varbūt uz abiem roku pirkstiem, bet šobrīd tikai uz vienas rokas pirkstiem,” sprieda Latgales vēstniecības “Gors” mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare.

    Viņa ikdienas darbā latgaliešu valodu lieto gan runājot, gan rakstot. Latgaliski varot pateikt kaut ko labāk, spilgtāk, sirsnīgāk, īstāk. Tas nav mārketings, tas mums ir svarīgi, uzsvēra Edīte.

    Viņa pati latgaliešu rakstu valodu sāka mācīties, studējot Latvijas Universitātē, kad papildu kursā izvēlējās apgūt mūsdienu latgaliešu rakstu valodu. Valodas zināšanas joprojām tiek papildinātas.

    “Ir forši rakstīt; ar kļūdām, bez kļūdām, tas ir pirmais solis, bet, līdzko tu sāc rakstīt, tad forši ir piedomāt, kā tu darīsi,” atzina Edīte Husare.

    Jābūt entuziasmam, lai apgūtu latgaliešu rakstu valodu. Trūkst mācību līdzekļu un iespējas to mācīties, tāpat valodas rakstīšanas standarti tiek pilnveidoti, kam jāseko līdzi, uzsvēra Latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne.

    “Mācīties valodu kā svešvalodu, respektīvi, tev nav zināšanu, tu neesi runājis, neesi dzirdējis - ja esi šajā grupā, tad vispār materiālu nav, nav platformas, nav grāmatas, nav brošūras, kuru vari paņemt un saprast elementāras lietas par valodu,” stāstīja Vilcāne.

    “Ja tu runā un tā ir tava dzimtā valoda, bet neesi tajā rakstījis, tad ir vairāk iespēju. Ir daži palīglīdzekļi, piemēram, “Lakugā” esam taisījuši rakstus par atsevišķām tēmām vai atsevišķiem gramatikas likumiem. Bet arī nebūs tādas grāmatas kā latviešu literārajā valodā, kad vari izlasīt un saprast, kā rakstīt latgaliski. Jāsaprot arī, ka šobrīd notiek process pie latgaliešu rakstu valodas standartizēšanas; pat filologiem un valodniekiem, kas ar to ikdienā strādā, arī viņiem ir dilemmas par daudziem jautājumiem. Vienu piemēru varu minēt - vārdu “interveja”, visu laiku mēs rakstījām “iņterveja” ar mīksto “ņ”, bet tagad tiek iesacīts rakstīt ar “n”,” stāstīja Vilcāne.

    Aicinot cilvēkus arvien vairāk rakstīt latgaliski, diktāts noteikti būšot arī nākamgad.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti