Jaunajā izglītības saturā, kuru nupat apstiprināja valdība, paredzēts vairāk izmantot digitālos mācību līdzekļus. Jau šobrīd skolas tādus izmanto, bet tie veidoti pirms vairākiem gadiem un tos nepieciešams modernizēt.
Drīzumā tiks izsludināts projekts, kurā uzņēmēji varēs pretendēt uz finansējumu jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Projektu īstenošanai kopumā plānoti gandrīz 1,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas Sociālā fonda finansējums. Viens uzņēmējs, kā to paredz Eiropas Komisija, varēs pretendēt uz summu, kas nav lielāka par 200 tūkstošiem.
Izdevniecības “Lielvārds” vadītājs Aivars Gribusts uzskata, ka summas ierobežojums ir saprotams: „Protams, ir saprotami un labi, lai veicinātu konkurenci, kas būtu tikai labi, lai nozare attīstītos. Vienīgi šobrīd, kas šķiet – vai šī konkurences veicināšana nav novēlota. Ja mēs redzam šos sasniedzamos rezultātus, tātad 50 digitālie mācību līdzekļi, risinājums ar ierobežojumu var būt papildu slogs, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.”
Latvijā pašlaik ir mazāk nekā 10 uzņēmumu, kuri digitālos mācību līdzekļus veido. Viens no tiem ir arī “Apgāds Zvaigzne ABC”, kura krātuvē tādu ir aptuveni 300. Apgāda vadītāja Vija Kilbloka uzskata, ka projektā atvēlētā maksimālā summa, lai izveidotu kvalitatīvus materiālus, tomēr varētu būt par mazu: „Par 200 tūkstošiem nav iedomājams, ka varētu izveidot mācību materiālus, kas būtu pamatskolas, sestā, septītā klase kādā mācību priekšmetā, kas būtu visai pamatskolai. Vai, piemēram, latviešu valoda visai vidusskolai.
Tas ierobežojums uz vienu materiālu veidotāju, komersantu ir tāds, ka var izveidot kādu mācību digitālo materiālu par kādām atsevišķām tēmām.”
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu nodaļas projektu vadītāja Inga Misiņa skaidro, ka ierobežojumu noteikusi Eiropas Komisija. Tas ir tā sauktais de minimis jeb atbalsta summa, kura trīs gadu periodā nevar būt lielāka par 200 tūkstošiem.
„Tas ir atbalsts komersantam, cik lielā mērā komersantu varētu atbalstīt nekropļojot tirgu.
Šobrīd vienam komersantam tā summa ir 200 tūkstoši. Jo par lielāku summu, tad tās ir atsevišķas procedūras, kur ir jādabū Eiropas Komisijas akcepts,” skaidro Misiņa.
Tāpat ministrijas atklāj, ka ar šo projektu skatās ne tikai izdevēju, bet arī citu uzņēmēju virzienā – arī tādu, kuri līdz šim šādu darbus nav veikuši. Tāpēc
pretendentu loks varētu būt lielāks nekā tikai tie, kas jau šobrīd šādus materiālus izstrādā.
„Mēs skatāmies uz digitāliem mācību līdzekļiem, ka ne tikai izdevniecības, bet arī ļoti daudzās mūsu IT (informācijas tehnoloģiju) kompānijas, jaunuzņēmumi, telekomunikācijas uzņēmumi ir izrādījuši interesi, ka arī viņi varētu savās struktūrās veidot ļoti dažādus interaktīvus digitālos mācību līdzekļus,” stāsta Misiņa no IZM.
Tāpēc ministrija ir pārliecināta, ka projektā pieteiksies pietiekami liels pretendentu skaits un nebūs tā, ka atvēlētos līdzekļus nevarēs apgūt. Projekta konkursu plānots izsludināt šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Līdz tam ministrija izveidos vadlīnijas, pēc kurām potenciālajiem mācību līdzekļu izstrādātājiem būs jāvadās.
