Kā novēroja Latvijas Televīzija, dievnami svētdien bija neierasti tukši. Satiktie sacīja, baznīcu svētdienā apmeklē jau gadiem ilgi.
Rudītes ģimenē tas tiek darīts jau 20 gadus. Un arī aizliegums pulcēties reliģiskos pasākumos nav iemesls nepiedalīties dievkalpojumā. Mācītāja sacīto ģimene noklausās automašīnā un pēc dievkalpojuma beigām ģimene ver durvis, lai aizietu pie dievgalda un saņemtu svētību.
Viņa paskaidroja: "Svarīgi mums ir, protams. Mēs sēdējām arī tagad, skatījāmies misi tiešraidē tepat pie Vecrīgas, onlainā. Un tagad iesim pie dievgalda."
Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Intars Jonītis norādīja: "Baznīca kā tāda, viņa nav slēgta. Vienkārši ierobežojums ir uz pulcēšanos."
Tiešraides vietnē "Facebook" nodrošina arvien vairāk draudžu. Tostarp Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā draudze.
Tās mācītājs Reinis Bikše skaidroja: "Šajās dienās, kad mums ir daudz saslimušo un, iespējams, daudzi ir tuvu savai aiziešanai (..) Un tad baznīca ir tā vieta, kur mēs varam saņemt šo vēsti, ka ir cerība. Kristus ir tas, kas, kā arī Pāvils raksta, kas spēj apturēt nāvi."
Bikše norādīja, ka baznīcas durvis ir vaļā, bet cilvēki tiek aicināti dievkalpojumu klausīties sociālajos tīklos. Pēc tam ikviens divu stundu laikā var atnākt pēc Svētā vakarēdiena.
Tas, kā tiek organizēti dievkalpojumi, atkarīgs no pašas draudzes un baznīcas telpām. Ja līdz šim reliģiskie pasākumi varēja notikt noteiktam cilvēku skaitam, tad tagad pulcēšanās ir aizliegta.
Rīgas Marijas Magdalēnas Romas Katoļu baznīcas prāvests, bīskaps Andris Kravalis uzsvēra, ka laikā, kurā pat baznīcas apmeklējums ir kļuvis sarežģīts, nedrīkst aizmirst kristīgo mīlestību.
Covid-19 atņēmis dzīvību arī vismaz diviem garīdzniekiem
Viņš teica: " Šīs dienas, nedēļas, kas stāv mums priekšā, viņām ir uzdevums darīt mūs labākus, atbildīgākus, uzmanīgākus. Un pietiek kritizēt un nemitīgi sūdzēties, un sevi žēlot. Mēs esam zaudējuši divus garīdzniekus, katoļu baznīca. Pavisam nesen, pirms dažām dienām Mihaili Savicki no Daugavpils Pētera ķēdēs baznīcas, jauns vēl garīdznieks, ļoti spēcīgs, izstudējis doktors, un arī kungs aicināja viņu. Tāpēc neieslīgsim apātijā, būsim uzmanīgi pret tām laika zīmēm, jo ļoti iespējams, ka šie pārbaudījumi būs mums priekšā vēl daudz lielāki, un tas nenozīmē, ka Dieva žēlastība būtu mazinājusies. Uz augšu sirdis un lai visas sirdis ir pie kunga."
Savukārt sastaptie kāzinieki Maksims un Alīna Latvijas Televīzijai pastāstīja: "Bijām tikai ar lieciniekiem, tikai četratā. Vairs neko nedrīkst, bet tas nemaina mūsu jūtas un mūsu emocijas, kas notiek šajā dienā. Mīlestība jau nemainās no pandēmijas. Mums ir medusmēnesis, līdz ar to visu pandēmijas laiku būsim mīlestībā un laimē."
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus tika noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi, bet pēc 15. novembra ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Paredzēts, ka līdz 29. oktobrim tiks pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas.
No 20. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.
