Protesta akcijas Rīgā un Kopenhāgenā, vēstules prokuratūrā, Ārlietu ministrijas nota Dānijas vēstniecībai un Latvijas bērnu zīmējumi Dānijas karalienei – gada sākumā Latvijas iedzīvotāji parādīja apbrīnojamu vienotību, kas galu galā rezultējās ar rezultātu – marta sākumā Kristīne atgriezās Latvijā un aprīļa beigās tika atbrīvota no ieslodzījuma.
Pēc tam Kristīne no sabiedrības uzmanības pazuda, lai atgūtu zaudēto laiku ar bērniem.
Aizvadītā gada nogalē viņa piekrita sarunai ar LTV.
“Man paveicās ar to, ka bija Covid-19 laiks un es varēju ļoti daudz laika pavadīt ar saviem bērniem un ģimeni. Nebija iespējas nekur iet, braukt. Dienu dienā varējām pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Tas arī ļāva man atgūties no visa pārdzīvotā daudz ātrāk un vieglāk,” stāsta Kristīne.
Viņas cīņa par bērniem vēl nav galā. Turpinās tiesvedība par bērnu dzīvesvietu noteikšanu un saskares tiesībām.
Taču bērna tēvs no Dienvidāfrikas atteicies sadarboties ar Latvijas tiesu sistēmu un nav atsaucis prasību, ka bērnam jāatgriežas Dienvidāfrikā.
Turklāt Kristīnei ir vēl daudz praktisku lietu, kas jāatrisina.
“Ir daudz šķēršļu attiecībā uz manu praksi, kas man ir Mozambikā. Es ceļot nedrīkstu ne tikai Covid-19 dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām neesmu izņemta no “Interpol” meklēšanas, jo Latvijas tiesu lēmumi netiek atzīti Dienvidāfrikā. Līdz ar to man šeit Latvijā viss ir jāuzsāk no pilnīgas nulles,” atklāj Kristīne.
Tādēļ viņa savu laiku velta arī tam, lai atgūtu zināšanas un uzsāktu juristes prakses Latvijā.
Viņas jaunā gada plāns ir izveidot nevalstisku organizāciju, kas sniegtu konsultācijas ģimenes tiesību jautājumos un palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem, kas ārvalstīs nonākuši līdzīgās situācijās.
“Būs šis nodibinājums, uz kura bāzes es sniegšu konsultācijas cilvēkiem, kam nepieciešams padoms, kā rīkoties valstī, kur likumdošana atšķiras no Latvijas, kādos jautājumos drīkst vērsties pie Latvijas. Viens no galvenajiem mērķiem šim nodibinājumam būs iegūt līdzekļus Latvijas valstspiederīgo jautājumos par bērnu tiesībām pārstāvju nodrošināšanai,” skaidro Kristīne.
Kristīne arī saka lielu paldies visiem līdzcilvēkiem, kas viņai palīdzēja atgriezties dzimtenē.
“Mēs diemžēl dzīvojam šādā situācijā, kad nevaram tik viegli viens pie otra pieiet un apņemt un pateikt paldies. Ir tik daudz cilvēku, kam gribētos ieskatīties acīs un pateikt paldies par šo spēku. Latvieši ir vēsa tauta, bet mums iekšā ir ļoti liels spēks. Es ļoti, ļoti novēlu šo spēku nepazaudēt, bet izmantot, lai palīdzētu viens otram un būtu paši laimīgi,” saka Kristīne.
Tieslietu ministrija no Misānes lietas esot izdarījusi secinājumus, un pašlaik Saeimā atrodas Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas pilnveido Latvijas pilsoņu pārņemšanu no citām ES valstīm.
Tāpat parakstīts vairāku ministriju policijas un prokuratūras memorands par operatīvāku sadarbību Latvijas valstspiederīgo aizsardzībai ārvalstīs.
KONTEKSTS:
2018. gada decembrī Latvijas pilsoni Kristīni Misāni Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Misānei Dienvidāfrikā draudēja cietumsods līdz 15 gadiem. Pati Misāne iepriekš skaidroja, ka no Dienvidāfrikas bēga, glābjot sava bērna dzīvību.
Dānija gatavojās Misāni izdot Dienvidāfrikai. Jauns pavērsiens lietā notika 18. februārī, kad Latvijas tiesa pēc Ģenerālprokuratūras lūguma apstiprināja aresta orderi par Misānes izdošanu Latvijai. Aresta orderis prasīts, jo saņemti jauni pierādījumi kriminālprocesa sākšanai Latvijā. Iepriekš prokuratūrai bija pierādījumi tikai par bērna saskarsmes tiesību pārkāpšanu – šis pārkāpums nav pietiekami smags Latvijas pilsones izprasīšanai no citas valsts.
24. februārī Dānijas tiesa oficiāli pieņēma lēmumu par Misānes izdošanu Latvijai, un 3. martā viņa tika atvesta uz Latviju, un 20.aprīlī atbrīvota no ieslodzījuma, izciešot viņai noteikto sodu.
