Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa stāsta, ka šajā laikā ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus gan medijos, gan vidē. Vienīgais izņēmums ir internets, kurā ir aizliegta maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana.
"Klusums pirms vēlēšanām ir ar domu, lai vēlētāji apdomātu vēl savu pēdējo izvēli pirms galvenās vēlēšanu dienas. Šāda prakse ir izplatīta diezgan daudzās demokrātiskās valstīs," pastāstīja Bērziņa.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka līdz šim lielākie reklāmas tēriņi bija “Saskaņai”, Zaļo un Zemnieku savienībai un “Jaunajai Vienotībai”.
No reklāmām atvēlētās naudas visvairāk partijas tērējušas vides reklāmām un aģitācijai radio. Šajās vēlēšanās politiskie spēki arī aktīvāk izmanto sociālos tīklus, bet tur reklāma nav tik dārga, salīdzinot ar vides reklāmas stendiem, norādīja Raituma.
Viņa arī paskaidroja, ka klusuma periodā sociālajos tīklos cilvēki gan var paust savu viedokli un aģitēt, ja vien viņi neizmanto maksas izplatīšanas un reklamēšanas pakalpojumus un dara to nemaksājot.
Ja šajā laika periodā vēlētāji pamana kādus pārkāpumus, tad ir jāziņo tiesībsargājošām iestādēm. Par vides reklāmu būtu jāziņo Valsts policijai, par iespējamo slēpto aģitāciju - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Ja aģitācija redzama televīzijā, tad par to arī jādara zināms Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
