Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Bērnus "sistēmā" mēdz ievietot pašu vecāki

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

"Dīzeļgeita" Latvijā nav beigusies, videi nodarīto kaitējumu nerēķinās

Diennakts bērnudārzs pašvaldībās risina riska ģimeņu problēmas

Diennakts bērnudārzi pašvaldībās risina riska ģimeņu problēmas

Pēc Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem šobrīd 27 Latvijas pašvaldībās kopumā darbojas 60 diennakts grupas, kuras apmeklē vairāk nekā 800 bērnu. Latgales laukos vecāki pašvaldības piedāvāto pakalpojumu izmanto bieži, taču bērni no ģimenes parasti tiek atrauti tikai uz dažām naktīm – laiku, kad vecāki strādā.

Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī pašvaldība atklājusi, ka daudzi vecāki, atstājot bērnus dārziņā uz visu nedēļu, risina ģimenes sociālās problēmas un ļaunprātīgi izmanto pašvaldības piedāvājumu.

Kad nav, kas palīdz

Kārsaviete Iveta ir divu bērnu māmiņa. Viņas meitai ir seši gadi, jaunākajam dēliņam – trīs. Ārkārtas situācijās, kas visbiežāk saistītas ar Ivetas darba grafiku, abus savus bērnus viņa pa nakti atstāj bērnudārza diennakts grupiņā.

“Man nav vecāku, man nav vecvecāku, kam es varu uzticēt savu bērnu... Maniem vīra vecākiem ir sava nodarbošanās, viņi arī ir aizņemti,” stāsta Iveta.

Diennakts grupiņas piedāvāto pakalpojumu viņa novērtē, taču atzīst - bērnudārzs nekādā gadījumā nevar kļūt par vietu, kur bērns bez vecākiem pavada visu nedēļu.

“Bērns ir bērns – viņš gaida mammu, gaida tēti, gaida, ka pēc viņa kāds atbrauks. Ja viņš redz, ka pēc citiem bērniem mamma vai tētis atbrauc, bet viņš paliek dārziņā, tas viņam ir pārdzīvojums,” saka Iveta.

“Man, paldies dievam, problēmu nav. Jaunākais bērns, viņš to nesaprot, viņš ir priecīgs. Viņš priecājas. Vecākajai meitai gadās, ka, viņa sāk raudāt. Viņai varbūt nepatīk, viņa tomēr vairāk saprot. Kā brālis ar māsu, viņiem abiem kopā tomēr vieglāk tur ir. Ja būtu mazais jāatstāj viens bērnudārzā, tad laikam vēl padomātu,”  viņa atzīst.

Iveta neslēpj – auklīti bērnam laukos atrast ir problēmas, un pat, ja tāda būtu, vēl ir jāspēj par šādu pakalpojumu samaksāt. Turpretim pašvaldības piedāvātā diennakts grupiņa pirmsskolas bērniem ir par velti.

Kārsavas novada pašvaldība ir viena no tām, kuras teritorijā vairākos lauku bērnudārzos pēc iedzīvotāju lūguma ir izveidotas diennakts grupiņas.

Ļaunprātīgo vecāku Mežvidu bērnudārza neesot

Piemēram, Mežvidu bērnudārzu, kas iekārtots divstāvu ēkā ciema centrā, šobrīd apmeklē 35 bērni. Šobrīd tur izveidotajā diennakts grupiņā savus mazuļus pieteikuši 14 vecāki, tātad gandrīz puse no visiem. Viņi bērnudārzā pavada no vienas līdz pat četrām naktīm.

Bērnudārza darba laiks ir no 8 rītā līdz 6 vakarā. Taču vecākiem, kuri strādā ilgāk, ir iespēja savu bērnu izņemt arī vēlāk.

“Vakariņas paēd, tad bērni iet augšā, spēlējas. Tur pieskata audzinātāja un auklīte, un tad vakarā vecāki nāk – kurš astoņos, kurš pusē deviņos, bet iepriekš par to paziņo audzinātājam,” skaidro iestādes vadītāja Vita Krišāne.

Pa nakti te vidēji tiek atstāti 10 bērni, vecumā no pusotra līdz 6 gadiem, kurus pieskata viena audzinātāja un auklīte. Vadība uzskata - tas ir pietiekami.

Krišāne neņemas spriest, cik pareizi vai nepareizi rīkojas vecāki, kuri savu mazo bērnu redz tikai pāris dienu nedēļā, jo atzīst - katra situācija ir ļoti individuāla, taču vismaz pēdējā laikā tādu vecāku, kuri pašvaldības piedāvāto pakalpojumu atstāt bērnu pa nakti bērnudārzā izmantotu ļaunprātīgi, neesot.

“Mēs sadarbojamies ar sociālo dienestu un bāriņtiesām. Vienkārši tā ir drošība. Te ir siltums, te ir tualete iekšā. Lauku mājā jau tā visa nav... Ir visādi apstākļi. Grūti spriest - mums, pieaugušajiem, varbūt liekas, ja ir tīrība, siltums un paēduši, tad tas ir labi. Bērns to jūt varbūt savādāk - viņam tas vecāks, lai kāds viņš ir, ir pats, pats mīļākais un labākais,” stāsta Krišāne.

Atšķirībā no pilsētām lauku pagastos un nelielos novados iedzīvotāji viens otru pazīst, zina, kurā ģimenē vecāki strādā, kurā ir problēmas ar alkohola lietošanu vai kuriem no jaunajiem vecākiem darbavietas atrodas tālu.

Tāpēc lauku pagastos ir vieglāk izvērtēt, kuriem vecākiem tiešām ir nepieciešams atstāt savu bērnu diennakts grupiņā, skaidro Vita Krišāne.

Tāpat arī bērnudārza kapacitāte ir pagaidām pietiekama, lai varētu šo pakalpojumu piedāvāt visiem gribētājiem.

“Mēs tās ģimenes pazīstam, mēs zinām - šim vajadzēs divas reizes gadā to bērnu atstāt, jo jābrauc uz kursiem. Bet zinām, ka šo bērnu vajadzētu visu nedēļu paturēt dārziņā, jo tas bērnam dot iespēju,” saka Krišāne.

Mežvidos no 14 diennakts grupiņā pieteiktajiem bērniem šobrīd tikai viens paliek uz visu nedēļu. Pārējie mainās atkarībā no vecāku iespējām.

Ļauj kontrolēt riska ģimenes

Iemesli, kāpēc dažāda vecuma bērni tiek atstāti diennakts grupiņā un tiek nošķirti no vecākiem, no ģimenes, ir dažādi. Pirmsskolas iestādes vadītāja pārliecināta - gan robežas tuvums, kas nodrošina maiņu darbu robežsargiem, muitniekiem, gan lielais bezdarbs, kas valda Latgalē, te spēlē ievērojamu lielu lomu.

“Lielākajai daļai ir maiņas darbs. Piemēram, kokzāģētavā strādā. Tad otrajā dienā viņi arī nevar, no nakts maiņas atnākuši, noguruši… bērnam tomēr jāvelta uzmanība,” stāsta Krišāne.

“Nākamais - pedagogi, piemēram, ja viņi strādā, ir kursi vai semināri un uz divām dienām ir jābrauc uz Rīgu, tad arī nav kur atstāt, jo ne katrai ģimenei ir vecvecāki, kas pieskatīs. Ir arī mums mediķis, kas strādā arī diezgan ilgi līdz astoņiem, tad viņš atbrauc un paņem to bērniņu vakarā, ir arī dažas vientuļās mammas, kuram arī nav  vecvecāku, kurām atstāt to bērnu, bet šeit zina, ka drošībā būs,” skaidro Krišāne.

Veidojot diennakts dārziņus, pašvaldības risina gan novada iedzīvotāju problēmas, gan arī kontrolē riska ģimenes, jo bērnu izņemšana no ģimenes ir pēdējais solis, kas tiekot sperts tikai gadījumos, kad citi mehānismi vairs nedarbojas.

Mazuļu atstāšana uz nedēļu vai vairākām dienām bērnudārzā ļauj labāk kontrolēt bērnu dzīves apstākļus, tajā pašā laikā arī Sociālais dienests turpina strādāt ar vecākiem, kuriem ir jārisina dažādas problēmas, sākot ar sadzīves apstākļu uzlabošanu, beidzot ar alkohola lietošanu un nodarbinātību.

Pilda “nopietnu sociālo funkciju”

Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc lauku pašvaldības savās pirmsskolas iestādēs uztur diennakts grupiņas, ir iedzīvotāju skaita samazināšanas laukos. Lai noturētu iedzīvotājus, ģimenes ar bērniem uz vietas, pašvaldības nodrošina tām tādus apstākļus, ko bieži vien pilsētas nevar atļauties.

Piemēram, Kārsavas novadā deklarēto bērnu vecāki gan skolās, gan visos piecos novada bērnudārzos un vienā pirmsskolas izglītības filiālē par sava bērna uzturēšanos iestādē un ēdināšanu nemaksā.

Visus izdevumus sedz pašvaldība. Arī transporta izdevumus – autobusu, ar kuru tiek vesti skolēni un mazākie bērni uz dārziņu, finansē pašvaldība.

Divu novada bērnudārzu diennakts grupiņas kopumā apmeklē aptuveni 20 bērni. Tikai tas gadā pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 18 000 eiro. Viena bērna uzturēšana diennakts grupiņā mēnesī pašvaldībai izmaksā 60 - 75 eiro.

Trīspadsmit Daugavpils bērnudārzos ir diennakts grupas, kuras apmeklē 178 bērni, tostarp aptuveni 80 bērni ir no citām pašvaldībām. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova atklāj - uzturot diennakts grupiņas bērnudārzos, pašvaldība tērē lielus līdzekļus.

“Viena bērna diennakts grupā vidēji izmaksā 280 eiro mēnesī, tas izmaksā pašvaldībai, bet vecākiem izmaksā tikai produkti. Bērnam vecumā līdz četriem gadiem – 1,57 eiro dienā, pēc četriem gadiem –  1,99 eiro. Tā kā lielākā daļa ģimeņu ir maznodrošinātie vai pat trūcīgie, tad sociālais dienests apmaksā viņiem to pilnībā, un tad sanāk, ka lielākā daļa bērnu uzturas vispār bez maksas,” stāsta Isupova.

Lielākā daļa no bērniem, kas apmeklē diennakts grupiņas Daugavpilī, šajās iestādēs tiek atstāti uz visu nedēļu, atšķirībā no mazākām lauku pašvaldībām, kur bērni dārziņā pavada vienu vai pāris naktis nedēļā.

Kā iemesls, lai bērnu uz visu nedēļu - četrām naktīm - atstātu pirmsskolas izglītības iestādē, visbiežāk tiek minēts darba grafiks, kas neļauj bērnu vakarā paņemt uz mājām.

Taču pēdējā laikā pašvaldībai radušās pamatotas aizdomas, ka daļa vecāku, deleģējot savu bērnu audzināšanu un uzturēšanu pašvaldībai, atvieglo paši savu dzīvi, jo diennakts grupiņa arī Daugavpilī ir bezmaksas.

Te bērns tiek pabarots, pieskatīts, un vecākam par viņu visu nedēļu nav jārūpējas.

“Aptuveni 25% paliek diennakts grupās no vienas līdz trīs naktīm un 75 % nakšņo četras naktis. No nepilnām ģimenēm ir aptuveni 70% bērnu, no daudzbērnu ģimenēm – aptuveni 25%, no pilnām ģimenēm tikai aptuveni 5% bērnu,” stāsta Isupova.

“Mēs redzam, ka tiešām diennakts grupas pilda nopietnu sociālo funkciju,” viņa piebilst.

Cīņai ar ļaunprātību Daugavpils mainīs kārtību

Nesen Daugavpils pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu mainīt kārtību, vadoties pēc kuras bērns tiek uzņemts diennakts grupiņā. Marina Isupova skaidro, ka tas ticis darīts ar nolūku, lai vecāki atbildīgāk izturētos pret savu bērnu audzināšanu un bērni iespējami ilgāk uzturētos kopā ar saviem vecākiem.

Līdz šim vecāki vienkārši pieteicās uz dārziņu, kur ir arī diennakts grupiņa, un vadītāja pati lēma uzņemt vai neuzņemt.

“Mēs konstatējām situāciju, ka daži vecāki ļaunprātīgi izmanto šo pakalpojumu, atstājot bērnu diennakts grupā, un paši nekur nestrādā, ne ar ko nenodarbojas,” atzīst Isupova.

“Mēs nolēmām, ka tas nebūtu bērna labākajās interesēs, un tāpēc mainījām kārtību, kura paredz, ka ar nākamo mācību gadu diennakts grupas pakalpojumus varēs izmantot tikai tad, ja vecāki strādā diennakts maiņās, nakts maiņās vai vecākiem ir kādas fiziskas problēmas, kuru dēļ viņiem ir ļoti grūti vadāt bērnu katru dienu turp un atpakaļ, vai nu arī bērnam ir kādas nopietnas veselības problēmas, līdz ar ko viņam ir speciālā programma un nepieciešams nopietns diennakts atbalsts,” stāsta Isupova.  

Vecākiem būs jāiesniedz pamatojuma dokumenti, un lēmumu pieņems iestādes vadītājs, saskaņojot to ar domes starpinstitūciju sadarbības grupu.

“Šie dokumenti tiks iesniegti sadarbības grupā ar ļoti nopietnu mērķi, lai ģimenes, kurām ir kaut kādas problēmas, un, ja jau tās izlēmušas savu bērnu atstāt diennakts grupiņā, iespējami ātrāk nonāktu speciālistu redzeslokā. Tāpat diennakts režīma pakalpojumi mūsu pašvaldībā tuvākajā laikā atcelti netiks, jo labāk, lai bērns ir pieskatīts, nekā atstāts viens mājās. Lai viņš ir drošā vidē, un reizēm mums ir zināmi tādi gadījumi, kad bērnam tiešām labāk ir atrasties diennakts grupā, nevis ģimenē,” stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja.

“Un arī runājot ar bāriņtiesu, ja bērns neatrastos diennakts grupā, tad droši vien viņš jau būtu izņemts no ģimenes,” atzīst Isupova.

Bērnu tiesību sargi norāda – nepieciešama stingrāka kontrole

Pērn Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pieprasīja sniegt informāciju visiem Latvijas novadiem un pilsētām par tajās uzturētajām diennakts pirmsskolas izglītības iestādēm. Pagaidām gan informācija ir saņemta vien no 81 pašvaldības un 54 pašvaldības norādīja, ka viņu iestādē šādas pirmsskolas izglītības iestādes vai grupas nav.

Savukārt 27 pašvaldības ziņo, ka pašvaldībā ir diennakts izglītības iestādes.  

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Krastiņa stāsta, ka kopumā šobrīd uzskaitītas 60 diennakts pirmsskolas izglītības iestādes vai pirmsskolas izglītības grupas, kuras apmeklē 809 bērni.

Bērnu tiesību aizstāvjus satraucis tas, ka pašvaldības, nosaucot iemeslus, kāpēc bērni tiek atstāti šajās iestādē pa nakti, min arī to, ka ģimene ir trūcīga vai arī ģimene ir sociālā riska ģimene.

“Tas mūs darīja bažīgus, šādu apstākļu norādīšana, līdz ar to mēs visām 27 pašvaldībām, kuras bija norādījušas, ka viņām šādas pirmsskolas izglītības iestādes ir, lūdzām izvērtēt konkrēti katra bērna situāciju un kritiski izvērtēt, vai diennakts pirmsskolas izmantošanai ir objektīvs iemesls, vai šādā veidā netiek risinātas ģimenes sociālās problēmas. Tomēr jāņem vērā, ka arī Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka ģimene ir bērna dabiskā vide, kurā bērns aug un attīstās. Viennozīmīgi labāk bērnam ir būt ar ģimeni un ģimenē,”  norāda Krastiņa.

Pēdējo gadu laikā gan Labklājības ministrija, gan bērnu tiesību aizstāvji nopietni pievērsušies diennakts bērnudārzu nepieciešamības un to audzēkņu tiesību ievērošanas problēmai.

Lai arī mazākām lauku pašvaldībām diennakts bērnudārza pakalpojumi ir vēl viens bonuss, ko piedāvāt, lai vecāki labāku darbu vai apstākļu meklējumos neizbrauc no pašvaldības, un arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir pārliecināta, ka pašvaldību iniciatīva, uzturot diennakts grupiņas ir tikai atbalstāma, tomēr ir nepieciešama stingrāka vecāku kontrole, tādējādi nodrošinot bērniem dzīvi viņiem dabiskā vidē – ģimenē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti