Mēnešiem ilga pārbaude par Andra Erharda dēla aprūpi un ārstu rīcību Veselības inspekcijā noslēdzās ar ziņu, ka mediķi nevar sodīt, jo visi termiņi pagājuši. Arī uz jautājumu, vai tuviniekam pienākas kāda kompensācija, Veselības inspekcija atbild noliedzoši. Lai gan valstī darbojas Ārstniecības riska fonds, no kura par ārstu nolaidību pacientiem vai viņu piederīgajiem jau izmaksāti 3,5 miljoni eiro. Arī Andra mamma Sarmīte var pieteikties atlīdzībai.
Viņas dēls Andris mira 54 gadu vecumā, un Veselības inspekcijas atzinumā teikts, ka ģimenes ārste pārkāpusi vairākas lietas. Taču sodīt viņu nevar, jo lietā iestājies noilgums.
Inspekcija divas reizes pagarināja lietas izskatīšanas termiņu.
Arī ģimenes ārstes Laimas Upenieces stāstītais gan liek domāt, ka visa lietas virzība notika tieši pēdējā mēneša laikā.
Ārste atklāja, ka tikai pirms mēneša aicināta uz inspekciju. Taču Veselības inspekcijā uzsver, ka katras lietas izpēte ir ļoti apjomīga. Ilze Buka, kuras paraksts ir uz atzinuma par Andra aprūpes izvērtējumu, uzskata, ka ne jau soda dēļ tuvinieki vēršas inspekcijā. "Viņi vēlas saņemt atbildes uz jautājumiem, kāpēc tas ir noticis ar mani vai ar mani tuvinieku. Šī ir primārā funkcija, tādēļ darbs ir būtisks un svarīgs. Pat ja izskatīšanas termiņš ir pārcelts," norāda Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Ilze Buka.
Tāpat Andra mamma savā iesniegumā vaicāja, vai var pretendēt uz kompensāciju. Viņa bija dzirdējusi ziņās, ka tādas tiek maksātas. "Nu, kaut vai kapa vietas aprīkošanai. Es esmu pēdējā. Zem zemes jau kaut kā tikšu. Kas kops to kapa vietu? Ja būs tā kapa vieta, vismaz tad tik ātri virsū neuzraks. Es esmu pēdējā visā ģimenē," uzsver Sarmīte.
Veselības inspekcija savā atzinumā Sarmītei raksta šādi. “Pacientu tiesību likuma 16. panta 1. un 2. daļa nosaka, ka tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, arī morālo kaitējumu, ir tikai pacientam pašam.”
Veselības inspekcijā gan atzīst, ka katra pacientam un viņa tuviniekam ir tiesības vērsties Ārstniecības riska fondā, bet viņi to neraksta, lai nedotu liekas cerības.
Vienkārši cilvēkam ir jāzina savas tiesības. Tomēr Veselības inspekcija ar skaidrošanu nenodarbojas.
Tikmēr Nacionālajā veselības dienestā apliecina, ka pilnīgi katrs, kuram ir aizdomas par ārsta kļūdu, kas pieļauta viņa vai tuvinieka ārstēšanā, var vērsties Ārstniecības riska fondā.
Var pretendēt uz atlīdzību. Vēršoties miruša vārdā, pie notāra jānokārto mantojuma apliecība. "Riska fondā var vērsties arī mantinieki. Ir tikai jāuzrāda mantojuma apliecība. Ir iespējas vērsties arī piederīgajiem. Saņemot iesniegumu, tiek vērtēts, ir vai nav šis kaitējums," skaidro Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Taču iesniegumu izskatīs tikai tad, ja vēl nav apritējuši divi gadi no kaitējuma atklāšanas vai trīs gadi no nodarīšanas dienas. Sarmītes dēla gadījumā termiņš nav nokavēts. Dēls mira pirms pusotra gada.
Četru darbības gadu laikā saņemti 703 iesniegumi par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda. Līdz šī gada novembra beigām pieņemti 167 lēmumi par atlīdzības izmaksāšanu par kopējo summu vairāk nekā 3,5 miljoni eiro.
Lielākā izmaksātā summa ir 142 290 eiro. Vienā gadījumā tā ir izmaksāta saistībā ar veselības aprūpi smagas traumas gadījumā, savukārt citā gadījumā saistībā ar savlaicīgi nenoteiktu diagnozi un novēloti uzsāktu ārstēšanu, kādēļ pacients nomira. Vismazākā izmaksātā summa par pacientam nodarīto kaitējumu ir bijusi 1422 eiro.
